Aizvērt

Katrs par sevi un visi kopā

2019. gada 8. februārī, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Katrs par sevi un visi kopā
Alsungas vidusskolas topošie absolventi: (1. rindā no kreisās) Alvis Siliņš, Eduards Hartmanis; (2. rindā) Gintars Žagars, Hardijs Arājs, Nikoleta Dadze, Ginta Šternberga, Karlīna Danenberga-Damberga, Ieva Filipsone; (3. rindā) Gints Mēness, Līva Vilgute, Krista Gulbe, Amanda Muceniece, Krista Strujeviča, audzinātāja Vita Cīrule.
Foto: Jolanta Hercenberga
„Viņi ir kā smilšu graudiņi – katrs birst uz savu pusi, bet kādi notikumi kā ūdens šalts visus salipina kopā. Tad atkal katrs pabirst uz citu pusi. Patstāvīgi – tieši tādi, kādiem jābūt,” par savu audzināmo Alsungas vidusskolas 12. klasi saka matemātikas skolotāja Vita Cīrule.
VIENS OTRU RESPEKTĒ

No 15 topošajiem absolventiem vairums skolas gaitas kopā sākuši 1. klasē. Pat vēl pirms tam – pirmsskolas izglītības iestādē Miķelītis. A.Cīrule savā vienīgajā darbavietā strādā kopš 1987. gada un ar trešo audzināmo klasi ir kopā sesto gadu. Šaubu par šiem jauniešiem neesot – agrāk vai vēlāk ikviens studēs, jo mērķtiecības un pastāvības netrūkst.

Skolēni atzīst, ka ar klasesbiedriem ne viens vien sāls puds izēsts – darīti gan labi darbi, gan savu reizi blēņas. Lai gan nevarot teikt, ka kolektīvs vienmēr saliedēts, jo katrs esot personība ar saviem uzskatiem un interesēm, skolā visi jūtoties labi un viens otru cienot. Viens no pēdējiem skaistākajiem notikumiem – klases iekļūšana ZZ čempionāta finālā pagājušajā mācību gadā.


„MĒS TĀDI AMIZANTI”

Krista Gulbe mācījusies klasi augstāk, pēc 9. klases sākusi tehnikumā Liepājā apgūt reklāmas pakalpojumu komercdarbību, bet tas nav paticis, un viņa atgriezusies. „Liepājā atmosfēra bija saspringta, bet man patīk, ka viss notiek mierīgi. Patīk zīmēt – droši vien nākotnē darīšu kaut ko radošu. Tāda sajūta, ka priekšā melna bilde un nav ne jausmas, ko darīt pēc vidusskolas. No skolas būs žēl atvadīties – pierasts pie telpām, skolotājiem. Esam interesants kolektīvs: katram savas domas. Dažreiz kāds grib tās uzspiest, tomēr satiekam labi.”

Draudzene Nikoleta Dadze kopš 1. klases brauc no Jūrkalnes: „Kad sāku mācīties, Jūrkalnē vēl bija skola, bet apvienotās klases, tādēļ izvēlējos Alsungu. Te ir neaprakstāmi forši! Man patīk klases saliedētība, atsaucība. Katrs esam tāds amizants, un ar to viens otram paliksim atmiņā. Ļoti skumīgi, ka drīz šis laiks beigsies. Man bija doma mācīties par juristi vai mediķi, bet nu esmu izlēmusi nākotni saistīt ar militāro sfēru. Man patīk sports, aktīvs dzīvesveids, tādēļ tāds darbs, kurā jāsēž kabinetā, nebūs piemērots.”


FIZISKU DARBU NEGRIB

Eduards Hartmanis dzīvo Ēdolē un sākumskolā mācījās Īvandē. Kad skola likvidēta, devies uz Alsungu. „Man patīk sportot, spēlēju florbolu. Te lielāka sporta zāle nekā Ēdolē, tādēļ izvēlējos šo skolu. Man šeit patīk. Neesam vienmēr bijuši tikai kārtīgi, un tieši tās kopīgās blēņas būs mīļākās atmiņas. Piemēram, bastojām mājturības stundas, no skolotāja mukām pa visu skolu, bet pēc tam sēdējām garderobē un pļāpājām.” Eduards iecerējis mācīties uzņēmējdarbību. Vasarās strādājis celtniecībā un sapratis, ka katru dienu fizisku darbu negrib darīt. Tādēļ jāstudē.


PLAŠAJĀ PASAULĒ

Laura Cvetkova priecājas, ka skola drīz beigsies un pavērsies jauni apvāršņi: „Skaidri zinu tikai to, ka dzīvošu Rīgā. Sākšu strādāt, varbūt kādu gadu izlaidīšu un tad mācīšos vai arī jau rudenī sākšu studijas neklātienē. Bet nav skaidrības, tieši ko, jo domas katru dienu mainās: tad gribētu būt advokāte, tad profesionālajā skolā mācīties šūšanu.”

„Nu jau gribas piedzīvot turpinājumu pēc vidusskolas. Mācīšos augstskolā,” saka Krista Strujeviča. „Skolas laiks bijis skaists, un visi tajā esam ļoti mainījušies. Tagad mīļākais priekšmets ir sports, bet kādreiz tas ļoti nepatika, jo nepadevās. Tagad skriešana ir hobijs. Trīsreiz nedēļā noskrienu 4 km, bet pirms traumas skrēju deviņus.”

Ieva Filipsone mācīsies par pavāri vai konditori. Viņai patīk gatavot ēst, brīvlaikos viņa ģimeni lutinot gan ar pamata, gan saldajiem ēdieniem. Patīkot arī zīmēt.

Amanda Muceniece dosies uz kādu augstskolu, bet, kuru, vēl neesot izlēmusi. Viņa apzinās, ka grūtajā izvēlē neviens nevar palīdzēt, jo esot diezgan spītīga – darīšot tikai to, ko pati būs nolēmusi.


LIELISKA APZIŅA: ZINU, KO DARĪŠU

„Smejoties gribas teikt, ka klases kolektīvs ir stumjams un grūžams. It kā esam viens par otru, tomēr diezgan grūti kādā darbā vienoties,” saka Karlīna Danenberga-Damberga. Viņa šogad ir skolas prezidente. Karlīnai esot skaidrs plāns, ko darīt pēc vidusskolas. Lai arī skola mīļa, nu jau gribot doties tālāk. „Nevaru vien sagaidīt, kad tā beigsies. Pirms diviem mēnešiem par nākotni biju pilnīgā neziņā – peldēju pa straumi un priecājos par dzīvi. Nu uznākusi tāda kā apskaidrība, un tā ir lieliskākā apziņa, kāda var būt. Visu atklāt negribu, bet gadu došos pieredzes apmaiņā uz ārzemēm, tad atgriezīšos un studēšu.”

Hardijam Arājam vislabāk paticis sports, dabas zinības un mājturība, ar klasesbiedriem ļoti sarasts, tādēļ viņš domā, ka pēc vidusskolas iejusties jaunā ritmā būšot gan grūti, gan interesanti. Nākotni Hardijs domā saistīt ar lauksaimniecību.

Alvis Siliņš uz Alsungas vidusskolu atnācis pēc Jūrkalnes pamatskolas, kur pēdējā gadā kopā ar vēl četriem klasesbiedriem mācījies vislielākajā klasē. Šeit vislabāk patīkot tas, ka ir liela sporta zāle, jo sports ir viena no mīļākajām nodarbēm. Viņš trenējas ugunsdzēsības sportā un grib iestāties Ugunsdzēsības koledžā. Rezerves variants esot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.


DOMAS ŠAUDĀS ŠURPU TURPU

Gintars Žagars atzīst, ka skolas gadi bijuši piedzīvojumu pilni, un viņš vēl izvērtē, kurā augstskolā stāties: „Mani interesē viss, kas saistīts ar datoriem, patīk arī vēsture, interesējos par zinātni. Domas vēl mainās.”

Līva Vilgute Basos pabeigusi pamatskolu, kas atmiņā palikusi kā draudzīga ģimene, un tikai pēdējie trīs gadi pavadīti Alsungas vidusskolā. Līva koncentrējas eksāmeniem un tikai tad, kad diploms būs rokā, domās, ko darīt tālāk. Arī Gints Mēness atzīst: par nākotni skaidrības vēl nav. Klases kolektīvs bijis draudzīgs un patīkams. Tāpat Gintai Šternbergai ideju esot daudz, tieši tādēļ grūti izlemt: „Cenšos tikt skaidrībā, bet pagaidām arī man tas vēl ir noslēpums. Esmu nolēmusi tikai to, ka mācīšos.” Klasē ir arī Sintija Slavinska, bet Kurzemnieka viesošanās reizē viņas nebija skolā.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kam jaunajam Latvijas prezidentam valstī visvairāk būtu jāpievērš uzmanība ?
tiesiskumam
nevienlīdzības mazināšanai
starptautiskām attiecībām
tēla veidošanai
cilvēciskām attiecībām
birokrātijas mazināšanai
drošībai
Kurzemnieks Horoskopi