Aizvērt

Lielākais guvums – draudzība

2019. gada 27. februārī, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Lielākais guvums – draudzība
Priekšā no kreisās: Rihards Kunkulis, Artūrs Cīrulis, Gatis Dvilaitis, Kristaps Bērziņš, Kristiāns Stepe, Andris Firsovs, Raivis Zadajaņuks, Rihards Ginters, Kristaps Švarcs. 2. rindā no kreisās: Paula Rosleviča, Krista Laima Frāma, Kristīne Bendrāte, Elīna Haritone, Keita Lešinska, skolotāja Laila Meirupska, Kristiāna Rozentāle.
Foto: Jolanta Hercenberga
„Vislabākais skolā piedzīvotais ir attiecības mūsu draudzīgajā kolektīvā. Esam vairāk nekā tikai klasesbiedri – esam labi draugi,” apgalvo Kuldīgas 2. vidusskolas 12. klase.
UGUNSGRĒKA VAROŅI

Te mācās 15 jaunieši, un astoņi bijuši klasesbiedri kopš skolas gaitu sākšanas. Pirmā audzinātāja – Sanita Miltoviča, no tā laika atmiņā saglabājušies kopīgie pārgājieni, ekskursijas un mazās, jautrās nerātnības pagalmā. Pamatskolas gados visinteresantākās bijušas tikai pašiem vien saprotamas spēles, piemēram, korķīšhokejs vai īpašās pastaigas pa skolu. Jautri gājis, kad skatījušies latviešu seriālu Ugunsgrēks, – katram iedota kāda varoņa loma, kurā no sirds iejutušies. Pārrunājuši, ko nu kurš no iepriekš TV redzētā darījis, un skolā to vēlreiz izspēlējuši. Reizēm bijusi cīņa par to, kuram piederēs interesantākā loma.


„KA TIK LABI CILVĒKI!”

Skolotājai Lailai Meirupskai šī ir piektā audzināmā vidusskolas klase. „Droši vien arī pēdējā, jo nākotnē te vidusskolas vairs nebūs. Plānojam diezgan grandiozu izlaidumu reizē ar sertifikātu un apliecību saņemšanu 28. jūnijā. Bērni ir jauki, bet ar katru paaudzi jūtu, kā mainās viņu vērtības, tādēļ droši varu teikt: kad mēs augām, tā nebija. Šie ir patstāvīgāki, katram savs viedoklis. Tādēļ mazliet grūtāk vienoties par kopīgu ideju. Jāpiestrādā, lai visi gribētu pievienoties. Domas viņiem mainās ātri: vienreiz grib šo, citreiz pavisam ko citu. Bet zinu, ka dzīvē visi būs ļoti labi cilvēki. Ceļamaizē gribētu dot manas vecmāmiņas sacīto, ka cipariem nav nozīmes – ka tik labs cilvēks. Ticu, ka visi tādi būs. Ar Prāta vētras vārdiem: „Lai piepildās, kam sen jau bija jānotiek, pirms sardzes torņos jaunu trauksmi jūt. Bet par to zēnu, kas sit skārda bungas, tu, ja vien vēlies, atkal vari kļūt.””


MEDICĪNA UN EKONOMIKA

Vairums jauniešu atzīst, ka par nākotni ir neziņa, jo interešu daudz, bet grūti izlemt, kuras būtu piemērotākās.

Paula Rosleviča kolektīvā ir kopš 5. klases. Sākumā mācīšanās bijusi izaicinājums, jo iepriekš skolā gājusi Norvēģijā. „Tur izglītības sistēma ļoti atšķiras – viss notiek daudz lēnāk, mācīties vieglāk. Kulinārijas klasē mācīja dzīvei noderīgas lietas. Ik pa laikam ir brīvstundas. Šeit katru priekšmetu māca padziļināti un ātrāk.” Paula nolēmusi studēt medicīnu. 9. klasē Liepājā apmeklējusi veselības izstādi un sapratusi, ka šī profesija interesē un būs piemērota.

Krista Laima Frāma atzīst, ka pēc izlaiduma būs žēl šķirties, jo sarasts ik dienu pavadīt kopā. Viņa apsver vairākus variantus, viens saistīts ar ekonomiku. „Esmu beigusi mūzikas skolu, bet ar to nākotni negribu saistīt. Man arī padodas un patīk matemātika, tādēļ izvēlēšos kaut ko tādu, kur vajadzīga loģika un jāstrādā ar skaitļiem.”


STRĀDĀS UN BŪS PEDAGOGS

Raivim Zadajaņukam, kurš līdz 6. klasei mācījies Rendā, ļoti labi padodoties angļu valoda, pārējie priekšmeti īpaši nepatīkot. Ko darīs tālāk, pagaidām nezinot. Ja atradīs piemērotu darbu, visticamāk, sākšot strādāt, un tad jau laiks rādīšot, kādas intereses radīsies.

Artūrs Cīrulis kopš 9. klases beigām bijis līdzpārvaldes prezidents. Tā esot laba pieredze, jo vairāk pienākumu un lielāka atbildība. „Gribēju panākt, lai līdzpārvalde ir aktīvāka, piedāvā dažādas nodarbes, kā skolas dzīvi veidot interesantāku. Divpadsmitie aiziet, un jāatrod vietā citi aktīvie. Tas izdevās.” Artūrs iecerējis Liepājas universitātē studēt sporta pedagoģiju. Kopš 1. klases viņš trenējas futbolā, komandā Nikers ir vārtsargs, telpu futbolā U19 grupas Latvijas izlasē – kandidāts. Sports esot sirdslieta un ikdiena. „Ar to gribu saistīt nākotni. Kā skolotājs es gribētu, lai attiecības ar skolēniem veidojas kā draugiem. Protams, jābūt autoritātei, bet es gribētu, lai ir kā čomiem.” Artūra stiprā puse esot spēja saprasties ar cilvēkiem, viņš nereti vadot pasākumus, dzimtsarakstu nodaļā palīdzējis sagaidīt viesus laulību ceremonijās.


POLICISTE, JURISTE

Kristīne Bendrāte atzīst, ka šķirties būs žēl, bet arī nākotne vilinot. Viņa iecerējusi Rīgā studēt par juristi. Arī draudzene Keita Lešinska dosies uz kādu augstskolu Rīgā. Bijušas domas par pedagoģiju, bet nu sliecoties uz policistes profesiju. Elīna Haritone starp klasesbiedriem jūtoties ļoti labi, vismīļākais priekšmets – vācu valoda.


NEKAS NAV IEKALTS AKMENĪ

Andris Firsovs saka: nekas vēl nav iekalts akmenī. Šobrīd nolēmis studēt informācijas tehnoloģijas. Skolā vislabāk patīkot informātika, programmēšana un sports. Brīvajā laikā puisis daudz laika pavadot sporta zālē. Līdzīgi kā Kristaps Bērziņš, kuram bez sporta patīk arī angļu valoda, ekonomika un ģeogrāfija. Viņš iecerējis Rīgā vai Liepājā mācīties loģistiku. Strādāt būšot interesanti, un atalgojums esot labs. Tur mācot arī grāmatvedību, un tā Kristapam der, jo patīk kārtība un struktūra.

Kristaps Švarcs Saldū apgūs ceļu būvi. No fiziska darba nebaidoties. Profesiju iegūt esot svarīgi, lai var sākt strādāt, un tad jau būs iespēja mācīties vēl ko citu.


TULKS UN CELTNIEKI

Gatis Dvilaitis uzskata, ka vislielākais guvums no skolas ir draugi. Puisim patīk fizika un angļu valoda, viņš Ventspilī mācīsies par tulku.

Rihards Ginters pēc pamatskolas Saldus tehnikumā mācījies ceļu būvi. Kad sapratis, ka profesija nebūs piemērota, 11. klasē mācības turpinājis šeit. Kur studēt, ideju vēl neesot, tādēļ sākšot strādāt celtniecībā.

Rihards Kunkulis 11. klasē pārnācis no Kuldīgas Centra vidusskolas. Agrāk dejojis kolektīvā Venta, tagad ir Austras dalībnieks, divreiz piedalījies Dziesmu un deju svētkos. Viņš nolēmis doties uz Ameriku, kur dzīvo un celtniecībā strādā brālēns.


VIENS ZINA SKAIDRI, CITAM IZVĒĻU DAUDZ

Kristiānam Stepem vislabāk patikusi klases atmosfēra – draudzīgums un jautrība. Viņam patīk trenēties svaru zālē, un šogad skolas konkursā, kur jāsacenšas spēka vingrinājumos, ieguvis uzvarētāja titulu. Arī profesiju Kristiāns izvēlējies vīrišķīgu – mācīsies Aizsardzības akadēmijā. Viņš zina, ka nāksies sevi pārvarēt, bet tieši izaicinājums patīkot. Gribot pats sev pierādīt, ka to spēj.

Kristiānu Rozentāli interesējot māksla, sports un matemātika, tādēļ plāni tiekot kalti vairākos virzienos. Viņa beigusi mākslas skolu, fotogrāfu kursus, trenējas tēta sporta zālē. Domā, ka varētu mācīties arī par ārsti.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Spēļu zāles Kuldīgā
ir pietiekamā daudzumā
vajadzīgas vēl
nodara ļaunumu
ir nekaitīgas
Kurzemnieks Horoskopi