Aizvērt

Vieno mērķis – vidējā izglītība

2019. gada 22. martā, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Vieno mērķis – vidējā izglītība
Kuldīgas 2. vidusskolas 12.n klase pirms angļu valodas eksāmena: priekšplānā Laima Bīriņa, Edgars Upenieks, otrajā rindā no kreisās Signe Aurīte, Vita Skrebele, Egita Aņisimova, Diāna Strade, skolotāja Ilva Hartmane, Ieva Kronberga, Madara Karele, Anda Smetana, trešajā rindā Niks Tauriņš, Rūta Auziņa, Krista Ļevčenoka, Ralfs Jekavickis, Raivo Beinarovičs, Maikls Ciganovičs.
Foto: Madara Sala
Kuldīgas 2. vidusskolas neklātienes tālmācības 12. klasē eksāmenus kārto 29 skolēni. Tās arī esot vienīgās reizes, kad visi sanāk kopā, jo konsultācijas divreiz nedēļā katrs drīkst apmeklēt pēc iespējām un vēlmēm.
INDIVIDUĀLA PIEEJA

Daļa jauniešu mācās vispārizglītojošajā programmā, daļa – profesionāli orientētajā jeb komercprogrammā, kurā fizikas, ķīmijas un bioloģijas vietā apgūst dabaszinības un arī menedžmentu, mārketingu, lietvedību.

Klases audzinātājas Ilvas Hartmanes pamatdarbs rit skolas bibliotēkā, viņa arī māca ģeogrāfiju. Neklātienes klases audzināšana būtiski atšķiroties no dienas klases. Gada sākumā pieteikušies 30, bet mācību gada laikā skaits nemitīgi mainījies: citi pārtraukuši, citi nākuši klāt. Vakarskola ar to esot īpatnēja, ka audzinātāja strādā nevis ar kolektīvu, bet ar audzēkņiem individuāli. Jāsazvanās, jāsarakstās un jāvienojas par darbiem.

„Katram savs stāsts, kādēļ viņš izvēlējies tālmācību, un tas jārespektē,” saka I.Hartmane. „Katram ir savas lietas: darbs, karjera, ģimene, bērni. Viņi ir pieauguši cilvēki atšķirīgās situācijās, tādēļ cenšamies individuālās vajadzības saskaņot ar mācību procesu. Divas reizes nedēļā ir konsultācijas klātienē, uz kurām katrs ierodas, kā spēj. Visus vieno mērķis iegūt vidējo izglītību.”


IESPĒJAMS, ĀRZEMĒS

Krista Ļevčenoka tālmācībā iesaistījusies kopš 11. klases, kad slēgta Saldus vakara vidusskola, kurā viņa gājusi tāpat kā citi šībrīža klasesbiedri. Tādu mācību formu izvēlējusies, lai varētu savienot ar dzīvi un darbu ārzemēs. „Strādāju Nīderlandē un uz Kuldīgu atbraucu tikai uz eksāmeniem,” stāsta Krista. „Tālmācības programma man ļoti patīk – tā ir diezgan viegla un saprotama, lai visu varētu iemācīties patstāvīgi. Darbus nododu eklasē, atsūtu e-pastā. Gribu iegūt vidējo izglītību un tad izlemšu, vai studēšu Latvijā vai arī meklēšu iespējas Nīderlandē. Profesija varētu būt saistīta ar skaistumkopšanu.”

Arī Madara Karele mācījusies Saldus vakarskolā, viņu interesē daba un dzīvnieki. „Citi iesaka stāties kādā augstskolā, bet es īsti negribu. Mani interesētu strādāt ar dzīvniekiem, bet domāju, ka diez vai spētu apgūt bioloģiju un ķīmiju augstskolai nepieciešamajā līmenī. Māsa dzīvo Vācijā, aicina pie sevis. Tur varētu mācīties par veterinārārsta palīgu.”

Niks Tauriņš iepriekš mācījies tehnikumā Ventspilī: „Par datoriķi. Bet man tā profesija nepatika. Vecāki lika pabeigt vidusskolu, un, tā kā neklātienē to var izdarīt vieglāk, izvēlējos šo variantu. Esmu strādājis Norvēģijā, kur dzīvo tētis. Kad nokārtošu eksāmenus, arī es tur braukšu.”


PATIKTU STRĀDĀT AR BĒRNIEM

Rūta Auziņa dzīvo Skrundas pagastā un tālmācībā ir kopš pamatskolas. „Sākumā veselības dēļ, bet tagad man ir ģimene, dēliņš, un tā vieglāk savienot ar citiem pienākumiem. Domāju stāties augstskolā, bet vēl neesmu izlēmusi, vai tas būs saistīts ar bērniem vai ekonomiku,” saka Rūta.

Egita Aņisimova pēc pamatskolas sākusi mācības Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā, bet nav pabeigusi, jo aizbraukusi uz Angliju: „Nebijām plānojuši palikt ilgi un pēc pusgada atgriezāmies. Man piedzima meitiņa, audzinu viņu un atsāku mācības. Iespējams, mācīšos tālāk, lai varu strādāt par bērnudārza audzinātāju. Tāds darbs man patiktu.”


ELEKTRIĶIS, HOKEJISTS, STJUARTE

Ralfs Jekavickis tikai kopš 18. janvāra pārnācis uz šo skolu. Iepriekš mācījies vidusskolā Brocēnos: „Biju spiests tā darīt. Kad nokārtošu eksāmenus, mācīšos par C klases elektriķi. Tie strādā ar augstspriegumu.”

Arī Raivo Beinarovičs dzīvo Brocēnos. Viņš spēlē hokeja komandā Jelgavas juniors. Tā kā sports aizņem daudz laika, tālmācība esot vispiemērotākais veids.

Vita Skrebele mācījusies V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, bet gribējusi vairāk brīva laika un pārnākusi uz tālmācību. Viņa iecerējusi strādāt par stjuarti. Pirms tam trīs mēnešus būšot jāmācās lidsabiedrības airBaltic kursos.


VĒROS, KO DZĪVE PIEDĀVĀ

Laima Bīriņa šajā skolā mācījusies dienas klasē, bet šogad sākusi strādāt veikalā Rimi un pārgājusi uz neklātieni. Esot doma turpināt mācīties. Arī Maiklam Ciganovičam no Emburgas konkrētu plānu neesot – peldēšot pa straumi un tad jau redzēšot.

Edgars Upenieks Nīgrandē strādā savā saimniecībā un darbu apvieno ar mācībām. Viņš iecerējis studēt mežsaimniecību vai lauksaimniecību. Bet skrundeniece Anda Smetana augstskolā nestāšoties: „Man ir divi bērni, kuri iet skolā, tādēļ jādomā, ko varu apvienot ar pienākumiem mājās. Meklēšu kursus, kuros var iemācīties ko tādu, lai varu sākt kaut ko savu.”


BEZ IZGLĪTĪBAS GRŪTI ATRAST DARBU

Gunita Žeibe-Grigore pēc Jaunlutriņu pamatskolas vairākus gadus neesot mācījusies nekur, līdz sapratusi, ka bez vidējās izglītības grūti atrast sev piemērotu darbu. Viņa ir aprūpētāja, bet gan šim darbam, gan citam sev tīkamam tāda izglītība vajadzīga. Tā kā viņai ir divi bērni, tālmācība esot vispiemērotākā.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: