Aizvērt

Vispirms uzmanības fokusā – izglītība.

2022. gada 14. jūnijā, 11:13
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Daina Tāfelberga
 Vispirms uzmanības fokusā – izglītība.
Pēdējais zvans Skrundas vidusskolā. 9. klasi šogad beidz 35 audzēkņi, 12. klasi – 12. Gan vieni, gan otri durvis aizvērs pavisam, jo Kuldīgas novada pašvaldība šo mācību iestādi pārveidos par pamatskolu un septembrī 10. klasi vairs neuzņems.
Pirmais stāsts par to, kā, kad un kāpēc Kuldīgas novadā (kad tam pievienojās Alsungas un Skrundas novads) izlemts samazināt skolu un bērnudārzu skaitu, cik to noteica finansējums, cik – demogrāfiskā situācija, cik – prasība pēc izglītības kvalitātes.
Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! no jūnija līdz martam žurnālisti atspoguļos aktuālo saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas iespaidu uz sabiedrību, analizēs, kā 14. Saeimā ievēlēt viskompetentākos deputātus, pētīs, kā mazināt mājokļu trūkumu, cik dažādi ir drošības aspekti, kā dzīvei novadā ieinteresēt jaunus profesionāļus, kā cilvēkus iesaistīt dzīves vides un kopienas attīstībā, pētīs pašvaldības darba atklātību un mazā biznesa iespējas un šķēršļus.

Optimizācijas retrospekcija. No reformas viedokļa

Aizvadīts gandrīz gads kopš administratīvi teritoriālās reformas, un beidzas arī mācību gads apvienotā Kuldīgas novada skolās, ko skārušas būtiskas pārmaiņas, tostarp Alsungas un Skrundas vidusskolas pārveide. Iemesls – nepietiekams skolēnu skaits. Mērķis – izglītības kvalitāte, kas pēc valsts nostādnēm ir katras pašvaldības izaugsmes iespēja. Pašlaik netiek plānots skolu tīklu mazināt vēl, bet demogrāfiskā situācija par iespēju pieaugumu nevēsta.

Jo lielāks, jo vairāk vajag
Kopš 90. gadu beigām visā Latvijā skolēnu skaits sarucis par vairāk nekā 40%. Gadu gadiem jau runāts par visaptverošu skolu tīkla optimizāciju. Visbeidzot 2020. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāca klajā ar jaunu redzējumu par kritērijiem saistībā ar novadu reformu, pēc kuras 119 pašvaldību vietā izveidoja 42.
Kuldīgas novads kļuva lielāks un par vairāk nekā sešiem tūkstošiem iedzīvotāju un piecām izglītības iestādēm, tai skaitā diviem bērnudārziem, bagātāks. IZM koncepcijā bija dažādi kvalitātes kritēriji, bet viens no noteicošajiem – skolēnu skaits. Pēc tiem bija paredzams, ka Kuldīgas novads ir to sarakstā, kuros vajadzīgas ievērojamas pārmaiņas.

Ir arī plusi
Sakārtojot skolu tīklu pēc IZM kritērijiem, novada dome jau pirms trim gadiem izlēma Kuldīgas 2. vidusskolu pakāpeniski pārveidot par pamatskolu. Jūnijā būs izlaidums pēdējai 12. klasei, kas mācījās neklātienē. Reorganizācija jau būtībā ir notikums vēstures plauktā. Īpašas kaislības tā neizraisīja, turklāt ēkas atjaunošanā ieguldīta liela nauda, padarot to par vienu no modernākajām novadā ar atbilstošu vidi mazākajām klasēm un pamatizglītībai. Izmantots arī brīdis nosaukuma maiņai – 1. septembrī skolēni vērs Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas durvis.

Alsungā
Straujš lēmums
Par Alsungas vidusskolu, tagad pamatskolu, gan lēmums tika pieņemts ātri.

Pieteicās tikai viens
Vēl pirms reformas toreizējā Alsungas novada dome lēma, ka vidusskolā 10. klase šajā mācību gadā tiks atvērta tad, ja pērn līdz 26. jūlijam būs pieteikušies vismaz desmit skolēnu. Taču pieteicās tikai viens, tāpēc Kuldīgas novada domei četras dienas pirms mācību gada bija jālemj par nosaukuma maiņu, citādi nebūtu ievērotas Vispārējās izglītības likuma prasības.
,,Sākot ar jauno mācību gadu, bērni un jaunieši Alsungā turpinās apgūt kvalitatīvu vispārējo pamatizglītību,” lēmuma skaidrojumā atgādināts. Šogad te bija 80 skolēnu, un direktore Undīne Priedoliņa lēš, ka nākamajā varētu būt aptuveni tikpat.

Skar arī bērnudārzu
Pēc novadu reformas pārmaiņas izglītībā formāli skar arī Alsungas bērnudārzu Miķelītis, kas augustā tiks likvidēts kā atsevišķa iestāde, iekļaujot to pamatskolā. Tāda prakse jau pirms vairākiem gadiem par labu atzīta Kuldīgas novadā, jo tas ir bērnu un vecāku interesēs, kā arī ļauj lietderīgāk izmantot pašvaldības resursus. Četrās Miķelīša grupās mācās vairāk nekā 70 bērnu, kas, visticamāk, turpat sāks skolas gaitas.

Skrundā
Likteni nodeva nākamajās rokās
Ar administratīvo reformu vistiešāk var saistīt pārmaiņas Skrundas vidusskolā.

Viss notiks pamazām
Kādreizējā novada deputāti centās turēties pie mērķiem vēlēšanu programmā – mācību iestādes nelikvidēt. Nepietiekama audzēkņu skaita dēļ divas pamatskolas – Rudbāržos un Skrundas pagasta Jaunmuižā – tomēr nācās slēgt pašiem, bet sarkanajā sarakstā iekļuvušās vidusskolas likteni nodot Kuldīgas novada domei. Savā ziņā ar mierīgu sirdi, jo IZM koncepcija paredzēja, ka vidusskolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu pēc novadu reformas valsts finansējums tiks samazināts. Mazajam Skrundas novadam nebūtu pa spēkam nodrošināt lielu mācību iestādi.
Tādējādi šogad martā nevienu īpaši nepārsteidza Kuldīgas novada domes lēmums Skrundas vidusskolu pakāpeniski pārveidot par pamatskolu. Septembrī 10. klase vairs netiks atvērta, un ir noteikts pārejas periods līdz 2024. gadam, lai vieta pēkšņi nav jāmaina pašreizējiem vidusskolēniem. 

Nav, kam pārmest
,,Cīnījāmies, cik vien bija iespējams,” saka skolas direktors, tagad arī Kuldīgas novada deputāts Ainārs Zankovskis. ,,Grūti pateikt, kā būtu bez novadu reformas. Nav jau, kam pārmest. Var vienīgi cerēt, ka kaut kad situācija uzlabosies – dzims vairāk bērnu un būs pietiekami daudz skolēnu. Līdzšinējās izglītības reformas, kas veda no viena grāvja otrā, nekādus pārsteigumus vairs neizraisa. Nebūtu brīnums, ja vienā brīdī tiktu paziņots par obligātu vidējo izglītību. Kur tad pašvaldības ņems bērnus un jauniešus? Jau tā visiem spēkiem centāmies pievilināt no citiem novadiem.”

Uz Kuldīgu nebrauks
Šajā mācību gadā Skrundas vidusskolā bija 332 skolēni: pamatskolā – 302, vidusskolā – 30. No tiem 12. klasi beigs 12. Pēc valsts nostādnēm vidusskolā vajag vismaz 40 skolēnu. Savukārt 9. klasi beigs 35 jaunieši. Pat tad, ja 10. klasi atvērtu, vairums tomēr neturpinātu te mācīties. Kā stāsta direktors, aptauja rāda, ka lielākā daļa dosies uz kādu profesionālo skolu Liepājā vai Saldū. Skrundā vairākās ģimenes esot tradīcija jau pēc pamatskolas doties uz Rīgu. Iespējams, ka divi trīs jaunieši 10. klasē iestāsies, bet diez vai Kuldīgā. Skrundenieki savulaik iecienījuši Saldus novada Druvas vidusskolu, un ar šo kaimiņu novadu arī citās jomās saistība ir lielāka nekā ar Kuldīgu: mazāks attālums, labāka satiksme. ,,Tikai rudenī redzēsim, kur katrs aizgājis. Ieviešot karjeras izglītību, tika cerēts, ka jau 8. klasē skolēns zinās, kas gribēs kļūt. Bet liela daļa to nezina, pat 12. klasi beidzot.”

Nauda to neizšķīra
Eiropas fondos ir nauda pašvaldības izglītības iestādēm – atveseļošanas mehānismā atbalsts paredzēts tām vidusskolām jaunajos novados, kas tiek pārveidotas par pamatskolām. Galvenais kritērijs ir 270 audzēkņu pamatskolas klasēs. Mūsu novadā Skrundas vidusskola ir vienīgā, kas uz šo finansējumu var pretendēt. Ieguldījumi varētu sasniegt pat 1,5 miljonus eiro. A.Zankovskis pieļauj, ka investīcijām ir liela nozīme, jo remonts vajadzīgs. Tomēr lēmumu tas nav ietekmējis – vidusskolas likteni izšķīrusi skolēnu skaita dinamika.

Laidu pagasts
Pēdējais brīdis
Dzimstības lejupslīde pamatskolu Skrundā neietekmēs – nākamajā gadā audzēkņu, iespējams, pat būs vairāk, jo tiek likvidēta netālā skola Laidu pagastā.
Vēl gan nav skaidri zināms, cik mazo laidenieku brauks uz Kuldīgu vai Skrundu, cik uz kādu tuvējo pagastu: Turlavu, Kazdangu.
Lēmums slēgt pamatskolu Laidos bijis viens no sāpīgākajiem – ar to samierināties laideniekiem vēl tagad grūti, jo tas izraisa nākamo jautājumu: kas notiks ar muižas kompleksu, ko skola apdzīvo un uztur par pašvaldības naudu. Tomēr arī šī likvidācija nebija pārsteigums – demogrāfiskā situācija arvien pasliktinājās un uzturēt skolu jau sen nebija rentabli. 40 skolēnu mācīja 12 skolotāju, dažāda vecuma bērni darbojās vienā klasē, un tas diez ko nepatika ne skolēniem, ne viņu vecākiem. Lai gan akreditācijā skola bija guvusi augstu izglītības un vides novērtējumu, daudzi laidenieki jau agrāk bērnus sūtīja uz citurieni. Bija pienācis pēdējais brīdis, jo likums nosaka: par skolas slēgšanu jālemj pusgadu iepriekš. Martā lēmums pieņemts.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Viedokļi
Kurp ved skolu tīkla pārveide?

Notiek pārāk lēni
Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre:
– Latvijā skolu tīkls tiek optimizēts vidēji par 2% gadā. Kaut kas jau tiek darīts, bet ļoti pamazām. Manuprāt, process ir par lēnu. Skolu, īpaši vidusskolu, joprojām ir par daudz. Ar izglītības sistēmas efektivizēšanas nosacījumiem valsts katru gadu mērķtiecīgi ieguldījusi ap 40 miljoniem eiro, lai stimulētu atalgojumu. Skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai kvalitatīvu izglītību nodrošinātu ikvienam neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa, dzīvesvietas un skolas atrašanās vietas.
Labākais rādītājs ir skolēnu un skolotāju proporcija. Pēc ministrijas konceptuālajā ziņojumā norādītajiem skolēnu skaita kritērijiem šajā mācību gadā 119 vidusskolas šim rādītājam neatbilst. Esam tādā situācijā, ka mums summa, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, ir būtiski augstāka nekā, piemēram, Igaunijā. Mums ir pašvaldības, kas kā skolu dibinātājas šī tīkla sakārtošanu nav uztvērušas pietiekami atbildīgi, un tas ietekmē arī pedagogu atalgojumu.
Iespējams, ka no valsts puses pietrūcis stingrākas nostādnes, kā darbu vajag efektivizēt, lai skolotāji saņemtu vairāk. Skolas pieder pašvaldībām, un tās tad arī izlemj – slēgt vai reorganizēt. Ministrijai ir divi instrumenti: nauda, tas ir, mērķdotācijas algām, un likumi. Administratīvi teritoriālajā reformā tika uzsvērts, ka pašvaldībām funkcijas ir arvien lielākas. Lai tās izpildītu labi un naudu izlietotu efektīvi, tika veidoti lielāki novadi. Ministrija reiz mēģināja motivēt skolu tīklu reorganizēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu, bet gaidītā rezultāta nebija.

Izdarīts ir daudz
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēde:
– Pēdējos gados ir izdarīts diezgan daudz, un nevar pašvaldībām pārmest skolu tīkla nereformēšanu vai neizdarību. Likvidēts vairāk nekā 200 skolu, daudzviet process vēl notiek.
Arī Kuldīgas novadā ir daudz izdarīts, cita reorganizācija tagad netiek plānota, bet nevar izslēgt, ka kaut kas vēl būs jāpārveido, jo ministrija vai valdība kopumā var izdomāt atkal jaunus nosacījumus, ierobežot finansējumu. Kuldīgā vēl ir vidusskolas, kas kritērijus pēc skolēnu skaita neizpilda. Kvalitātes rādītājiem atbilst, bet skaits nav pietiekams, un, ja skatās stingri pēc Ministru kabineta noteikumiem, tad tās būtu jāreorganizē. Lauku skolās bērnu skaits ir tāds, lai jaunais mācību gads sāktos tā, kā tagad plānots. Bet nezinām, kas būs vēl pēc gada.
Pilsētas vidusskolās, kurās skaits nav pietiekams, jāņem vērā arī cits aspekts: klases nedrīkst pārpildīt, jo saistībā ar epidemioloģiskajām un citām vides prasībām jāievēro platība un gaisa kvalitāte. Ar pašreizējo skaitu mums ir jāizmanto pilnīgi visas skolu telpas – nevaram no kādas atteikties.
Attiecībā uz reorganizāciju pašvaldībām dota rīcības brīvība. Tomēr būtu labi, ja ministrija dotu skaidrākas norādes par to izglītības grozu, ko tā gatava finansēt. Vidusskolām kvalitātes un skaita kritēriji ir, bet pamatskolām nav. Pašvaldības rīkojas atšķirīgi: vienas domā, ka skola laukos var pastāvēt tad, ja ir vismaz simts bērnu, citām pietiek ar 60. Katrai sava rocība, bet, ja runājam par izglītības kvalitāti, tad jābūt kopīgām vadlīnijām visā Latvijā.
Visiem jau būtībā mērķis ir viens – laba izglītība mūsu bērniem un motivēti, novērtēti pedagogi. Nevar visu atbildību par skolām uzlikt pašvaldībām – jābūt kopdarbam ar ministriju. Jāvērtē visi aspekti, jo skolas jau nav tikai pilsētās. Dažviet laukos bērni ceļas ļoti agri un brauc ilgi. Kritērijos būtu jānorāda arī attālums, tad pašvaldības par skolu tīklu varētu izlemt vieglāk. Skolēnu autobusu problēma vispār gadiem netiek apspriesta. 

Nevar salīdzināt
Ināra Dundure,  Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītībā:
– Jaunais princips, ka pedagogu atalgojuma mērķdotācijas sadale skolām tiek nodota pašvaldībām, ir pareizs. Pats modelis ir saprotams un atbalstāms. Taču jābūt skaidrībai par izglītības pakalpojumu grozu: kāds finansējums paredzēts un pēc kādas metodikas tiek aprēķināts.
Vispirms tie ir teritoriālie koeficienti. Mēs zinām, ka novadi attīstās ļoti atšķirīgi: iedzīvotāju blīvums, ienākumu līmenis nebūt nav vienāds. Nevar Rīgas apkaimi salīdzināt ar nomaļām vietām un pierobežas rajoniem, kur skolas tāpat vajadzīgas. Skolu tīkla optimizācijā jāņem vērā demogrāfiskie rādītāji, iedzīvotāju vecuma īpatsvars, skolas pieejamība un attālums līdz tai, ceļu stāvoklis, sabiedriskā transporta iespējas. Pielikt pedagogiem algu var uz skolu optimizācijas rēķina, bet ir vietas, kur optimizēt nav iespējams.
Vairākkārt esam ministriju lūguši: operējot ar vairākiem miljoniem, vajag ielikt kādu prognozi, kas un ko iegūst. Slēdzot mazo skolu nepietiekama skolēnu skaita dēļ, viņi aiziet mācīties citur, un skolotājs vai nu aizpilda vakanci citā vietā, vai pensionējas. Ir tādas pašvaldības, kas savu tīklu sakārtoja jau līdz novadu reformai, kaut robežas gandrīz nemainījās. Piemēram, Saldus novadā mazo skolu tikpat kā nav vairs.
_________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________
 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā jūs iemācījāties peldēt?
Pats iemācījos
Tā arī neiemācījos
Bērnībā iemācīja vecāki
Skolā sporta stundās
Gribētu iemācīties
Bērnībā iemācīja draugi
Iemācīja dzīvesbiedrs/biedre
Mācījos speciālās nodarbībās
Visi nevar iemācīties peldēt