Aizvērt

Pedagogu algu jautājums iedegas ar jaunu liesmu

2022. gada 21. jūnijā, 17:16
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Daina Tāfelberga
Pedagogu algu jautājums iedegas ar jaunu liesmu
Pēc jaunā modeļa nākamgad naudai uz vienu skolēnu vajadzētu pieaugt, tajā pašā laikā ministrija neplāno vairākus gadus finansējumu palielināt.
Jau rakstījām par novadu reformas ietekmi uz pārmaiņām skolu tīklā. Nenoliedzami – tas būtiski saistīts ar valsts finansējumu pedagogu algai, kas turpmāk tiks nodots tālākai sadalei pašvaldībām, jo līdzšinējais modelis Nauda seko skolēnam nav attaisnojies.
Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! laikraksta žurnālisti no jūnija līdz martam rakstīs par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iespaidu uz sabiedrību, kā arī atspoguļos citas aktuālas tēmas.
Šoreiz uzmanības fokusā izglītība no atalgojuma viedokļa.

Atkal nonāk līdz piketam
Mācību gads beidzies, bet pierimušas tikai skolēnu čalas klasēs. Citviet sarunas sit augstu vilni, jo notiek kārtējais strīds par pedagogu algu. Vakar Rīgā notika nozares darbinieku pikets, kurā pausta neapmierinātība ar Izglītības un zinātnes ministrijas plānu – pedagogu atalgojumam paredzēto valsts mērķdotāciju uz trim gadiem iesaldēt. Septembrī spēkā stāsies jaunais modelis – Nauda nonāk pašvaldībā. Līdz ar to mērķdotācija tiks noteikta pēc faktiskā skolēnu skaita novadā, nevis skolā, kā tas bijis iepriekš. Pēc tam katra pašvaldība izlems, cik no valsts iedotā piešķirt katrai iestādei.

Procenti pazuda
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā naudas sadalē ir vairākas neskaidrības un riska momenti. Pēc jaunā modeļa summai uz vienu skolēnu vajadzētu pieaugt, tajā pašā laikā ministrija neplāno finansējumu palielināt vismaz trīs gadus. Pēc arodbiedrības aprēķiniem, tas nozīmēs, ka daudzos novados skolotāju alga faktiski uz trim gadiem tiks iesaldēta. Vienošanās paredzēja, ka alga celsies par 8,4% gadā, taču tagad, ja pieaugums arī būs, tad vien pāris procentu., ja valsts devums izrādīsies nepietiekams.

Uz pašvaldību pleciem
Tagad neapmierinātību izteikusi arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas iepriekš jauno modeli atzina par labu esam, bet, iedziļinoties aprēķinu formulā, tā radījusi lielu vilšanos. Saskaņā ar IZM plānu līdz 2025. gadam finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai netiek paredzēts, taču, lai nodrošinātu algu atbilstoši likmei, pašvaldībām būs jāsedz starpība, ja valsts devums izrādīsies nepietiekams. Būtībā palielinājums iesaldēts un visa atbildība uzlikta pašvaldībām. Turklāt, aizbildinoties ar stimulu, lai tās sakārto skolu tīklu, ir ignorēts fakts, ka virknē novadu tas jau paveikts un skolu liekēžu mazināšana vairs nav aktuāla.

Pat nedrīkst pārveidot
LPS uzskata, ka priekšlikums algu iesaldēt nav pamatots datos, proti, nav aprēķinu par ieguvumiem vai zaudējumiem no atsevišķu skolu likvidācijas vai pārveides. Pat tad, ja skolu slēdzot vai pārveidojot par pamatskolu, pašvaldība ietaupīs, tām joprojām nepietiks pedagogu atalgojumam. Tāpat nav ņemts vērā fakts, ka vairākās pašvaldībās skolu tīkls jau sakārtots un tagad daļa saskaras ar citiem sarežģījumiem – ar pārāk lielu skolēnu skaitu, kas ir pretrunā higiēnas prasībām.

Vai jāsamazina arī skolotāji?
IZM uzskata pārmetumus par nepamatotiem. Jaunā modeļa mērķis esot pavisam cits, un pašvaldībām jāaizmirst par iepriekš piekopto principu Nauda seko skolēnam. Ministre Anita Muižniece publiski norādījusi, ka formulējumam par algu iesaldēšanu nepiekrīt. Tā neesot nolemts – top Ministru kabineta noteikumi par mērķdotācijas modeļa maiņu, pārvirzot to no skolas uz pašvaldību. Pretrunas var izraisīt norāde, ka pašvaldībām trīs gadus minimālā atalgojuma likme būs jāmaksā no līdzekļiem, kas pieejami tagad. Ministrijas ieskatā: lai nodrošinātu 900 eiro minimālo atalgojumu, pašvaldībām naudas pietiek. Nākamajos gados alga tikšot pārskatīta, bet papildu summa pašvaldībām tomēr netiks piešķirta. Ministrija joprojām pastāv uz to, ka skolu tīkls tiek sakārtots pārāk lēni. Lai atalgojumam paliktu vairāk, aktīvāk jāizvērtē sava saimniecība un jāpanāk normāla skolēnu un skolotāju proporcija. Tad arī Latvijā viens skolēns neizmaksās dārgi un būs nauda pedagogu atalgojumam.

Uz rītdienu neatliks
LIZDA pirms mēneša jau kuru reizi nāca klajā ar vairākām striktām prasībām celt darba algu un sabalansēt slodzi, pretējā gadījumā solot septembrī rīkot protesta akcijas. Arodbiedrība prasa pildīt solīto, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku pieciem gadiem, sākot ar nākamo. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt sabalansētu slodzi: ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% pārējiem pienākumiem. Nedzirdot, ka kaut kas no tā būtu saklausīts, un no pieredzes zinot, cik gausi šādas lietas rit (ja vispār virzās uz priekšu), arodbiedrība nolēma līdz jaunajam mācību gadam negaidīt un piketēt vēl pirms vasaras brīvlaika.
________________________________________________________________________________________

VIEDOKĻI. Kā vērtējat iespēju pedagogiem palielināt algu?

Politika un nauda aizēno misiju
Jānis Ozols, izglītības un zinātnes ministres padomnieks:
– Ir godīgi jāatzīst, ka skolu sistēma joprojām nav efektīvi apsaimniekota. Nelietošu vārdu optimizācija, jo tas nozīmē likvidāciju. Ir runa par sakārtošanu tā, lai efektivizētu. Process ar centralizētu regulēšanu novedis pie tā, ka skolas tiek likvidētas formāli, – patiesībā tiek nomainīta vadība, divas skolas apvienojot vienā. Pārkārtojot neefektīvi, būtībā nekas nemainās – ietaupījuma nav. Mēs pārejam uz to, ka lēmumi būs individualizēti un lokalizēti. Pašvaldībai būs jāskatās uz savu maciņu, kā mēs to darām savās ģimenēs. Mēs no Vaļņu ielas 2 (Izglītības un zinātnes ministrijas adrese – red.) vairs negribam kādu skolu slēgt vai pārkārtot – tas jādara pašvaldībām.
Ir vēl viena svarīga lieta, ko diskusijās esam pazaudējuši. It kā starp citu tā tiek pieminēta, bet no tikai finansiālās puses, un līdz ar to zaudēta pati ideja. Mēs gribam, lai skolotājs netiek uztverts tikai kā tehnisks akadēmisko zināšanu devējs skolēniem. 40 minūtes nodod zināšanas un skrien kaut kur citur nostāstīt atkal to pašu. Skolotāja misija ir ar savu auru būt bērnam blakus visu dienu pat tad, ja viņš kādā brīdī nerunā par matemātikas formulu vai dabas zinātni. Politiskie notikumi guvuši pārsvaru, un par šo skolotāja misiju aizmirsts.

Cietīs kvalitāte
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:
– Mēs izprotam Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi celt skolu prestižu un līdz galam sakārtot šo tīklu. Taču vienlaikus, lai noturētu pašreizējos un atrastu jaunus pedagogus, jānodrošina adekvāts, konkurētspējīgs atalgojums. Skolās vajadzīgi motivēti un profesionāli pedagogi, kuru uzdevums ir strādāt tā, lai nākamās paaudzes iegūst labu izglītību un veicina mūsu valsts izaugsmi.
Esam ministrijas uzmanību vērsuši uz to, ka jāievieš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas metode: kopējais pilna laika skolēnu skaits noteiktā izglītības līmenī dalīts ar ekvivalentu pilna laika skolotāju kopējo skaitu tajā pašā līmenī. Pašreizējā metodika – papildu finansējuma aprēķināšana tām pašvaldībām, kurās skolēnu un skolotāju skaita vidējā attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda ar (vai lielāka par) skolēnu un skolotāju skaita vidējo attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās – nemotivēs skolas pieaicināt ārējos ekspertus stundu vadīšanai. Tā rezultātā cietīs izglītības kvalitāte.

Paaugstināt varēs
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēde:
– No septembra valstī pedagogam samaksa par likmi mainās no 830 uz 900 eiro. Manuprāt, situācija jau ir diezgan skaidra, jo Izglītības ministrija ir runājusi ar katru pašvaldību. Skaitļi, kas iedoti par Kuldīgas novadu, dos iespēju pedagogiem paaugstināt gan 900 eiro likmi, gan izmaksāt piemaksas. Ministrija solījusi atspoguļot, kāds būs finansējuma sadalījums pa skolām. Tas pašvaldībām atvieglos darbu, lai saprastu, cik liels tas grozs katrai skolai būs. Vēl ministrija ievērtējusi to, ka nākamajā gadā varētu notikt izlīdzināšana: ja kādai skolai ir liels skolēnu skaita pieaugums un līdz ar to finansējums, tiek noteikts procentuāls limits. Savukārt, ja kādai naudas pārāk maz, jo maz bērnu, tad procentuāli var pielikt klāt. Šobrīd domāts, ka tā varētu būt jaunā modeļa pirmajā pārejas gadā, bet varbūt arī ilgākā periodā. Protams, Pierīgas skolas pret tādu finansējumu iebilst, jo tām skolēnus skaits ir liels.
Mēs 1. septembri gaidām diezgan mierīgi. Pedagogi saņems lielāku algu, un pilsētas skolās noteikti varēs par likmi samaksāt vairāk nekā šobrīd. Lielāks strīds ir par 2023. un 2024. gadu. Vienlaikus jāatzīst, ka skolotāju atalgojums joprojām nav pietiekams – tā ir viena no zemāk atalgotajām nozarēm Latvijā, ja skatāmies pēc vidējās algas. Kuldīgas novadā vidējā samaksa par likmi ir 1000 eiro. Ir tādas skolas, kurās var nopelnīt vairāk – 1300, bet laukos dažviet tikai minimālos 830 eiro. Domājam, ka attiecīgi palielināt varēsim arī septembrī.

Ministrija neņem vērā
Aiga Šēnberga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Kuldīgas starpnovadu organizācijas priekšsēde:
– Mēs braucām piketēt tāpēc, ka ministrija grib steidzami izdarīt daudzas lietas, kas nav skaidras un neatbilst solītajam. Sarīkojām agrāk, kamēr Saeima un valdība nav aizgājusi atvaļinājumā. Arī citi partneri ministrijas piedāvātos variantus neatbalsta. Ir apkopota statistika par arodbiedrības pasākumiem dažādos līmeņos: 34 darba grupas sanāksmes, divas tikšanās ar Ministru prezidentu, sarunas ar Saeimas kultūras un izglītības komisiju, 12 ziņojumi, regulāra sarakste ar ministriju un dalība Ministru kabineta sēdēs. Kopā 180 aktivitāšu no 2020. gada līdz šim brīdim. Arodbiedrībai kā partnerim vienmēr tiek prasīts izvērtējums. Tas prasa milzīgu darbu, bet nekas no tā netiek ņemts vērā.
Septembrī beidzas tas atalgojuma paaugstināšanas grafiks, par kuru četrus gadus cīnījāmies. No nākamā gada ir sagatavots jauns. It kā domāts bāzi ņemt no iepriekšējiem gadiem un tad ik gadu pieaudzēt 8,4%. Nākamgad šie procenti parādās, bet pēc tam uzlikti griesti – 2,5%. Tātad nākotnē palielinājums nav iespējams. Ministrija uzskata, ka neviens cits kā tikai tā prot šos grafikus izlasīt.
Otrs jautājums ­– jaunais sadales princips. It kā jau saprotams, bet pašvaldības jau nav tos aprēķinus redzējušas, kā tas būs reāli. Mūsu novadā it kā neesot traģiski. Slikti izskatās tajās pašvaldībās, kurās līdz šim bija ļoti labi, bet turpmāk ņemšot nost un došot citām. Trešais jautājums ir par pirmsskolas skolotāju atalgojumu. Arī par to cīnāmies jau nez cik ilgi, bet izlīdzinājumu nevaram panākt.


 
________________________________________________________________________________________
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā jūs iemācījāties peldēt?
Pats iemācījos
Tā arī neiemācījos
Bērnībā iemācīja vecāki
Skolā sporta stundās
Gribētu iemācīties
Bērnībā iemācīja draugi
Iemācīja dzīvesbiedrs/biedre
Mācījos speciālās nodarbībās
Visi nevar iemācīties peldēt