Aizvērt

Galvenais ­– sasniedzamība un intensitāte

2022. gada 29. jūnijā, 14:10
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Daina Tāfelberga
Galvenais ­– sasniedzamība un intensitāte
Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! šoreiz uzmanības fokusā – ceļi novadā.
Viens no administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķiem ir lielajiem novadu centriem jaunpievienoto pagastu ceļu uzlabošana pakalpojumu pieejamības nolūkā. Mobilitāte reģionos un ceļu sakārtošana ir arī viens no galvenajiem atbalstāmajiem virzieniem Reģionālās politikas nostādnēs 2021.–2027. gadam un daļa no pasākumu kopuma novadu konkurētspējas celšanai un reģionu attīstības atšķirību mazināšanai.
 
Vairāki simti miljonu
Jau 2019. gadā, kad reforma tika sākta, valdība vienojās, ka papildus ikgadējam Valsts ceļu fonda finansējumam trīs gados ceļu attīstībā investēs 300 miljonus eiro, sadalot plānošanas reģioniem: Kurzemei – gandrīz 54 milj. eiro (161 km atjaunošanai), Vidzemei – 62 milj. (135 km), Zemgalei – gandrīz 51 milj. (82 km), Latgalei – nepilnus 77,7 milj. (257 km) un Rīgas reģionam – 54,6 milj. eiro (230 km). Lai pilnībā izpildītu šo investīciju programmu autoceļu attīstībai ATR īstenošanai, tagad vēl vajadzīgi 115 794 000 eiro, par to sagatavots prioritāro pasākumu plāns 2022.–2024. gadam finansējuma piesaistei no valsts budžeta 260 km ceļu atjaunošanai vai pārbūvei.
Līdz ar to sākotnēji plānoto 900 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai un pārbūvei ATR kontekstā faktiski plānots atjaunot vai pārbūvēt vairāk nekā 1068 km autoceļu, jo sarakstos tika iekļauti papildu ceļi, kā arī iekļauto ceļu garumi tika precizēti atbilstoši situācijai dabā un tehniskajai dokumentācijai.

Ja būs apgūts
Lai īstenotu reformu, valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūves un atjaunošanas investīciju programmā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atrastā papildu finansējuma Kuldīgas novadā nauda piešķirta trim ceļu posmiem – pa vienam katrā no toreizējām pašvaldībām. Būvdarbi jau gandrīz pabeigti uz reģionālā autoceļa Kuldīga­–Embūte jeb Skrundas šosejā (no 6. līdz 35. km) un Kuldīga–Stende–Talsi (posmā līdz Cērpu kapiem). Beigām tuvojas vietējo ceļu atjaunošana Alsungas pusē: dubultā virsmas apstrāde Adzes–Gudenieku–Ēdoles ceļā no krustojuma ar autoceļu Ķikuri–Alsunga līdz Kuldīgas–Alsungas–Jūrkalnes ceļu krustojumam.

Vajag ilgtermiņā
Tomēr ar to nav gana, lai uz novada centru visi varētu braukt pa labiem ceļiem, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, veicinātu uzņēmējdarbību, mazinātu reģionu atšķirības un celtu konkurētspēju. Turklāt tā bija īstermiņa programma reformas kontekstā, vajadzīgi plāni ilgākam periodam gan valsts reģionālajiem un vietējiem, gan pašvaldībām piederošajiem ceļiem. Tāpēc pašvaldības turpina virzīt jau agrāk prioritāri sakārtojamo sarakstā iekļauto, bet līdz šim neatbalstīto ceļu sakārtošanu dažādās programmās.

Turpina virzīt
Kā norāda Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietnieks Kaspars Rasa, vajadzību ir ļoti daudz, ir arī iespējas saņemt investīcijas aktuālajos finanšu instrumentos, bet ar to visam nepietiekot. Tāpēc daļa pagaidām netiek virzīta. Pēc Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē pagājušajā rudenī lemtā, Kuldīgas novada pašvaldība prioritāri nepieciešamajām investīcijām izvirzījusi septiņus ceļa posmus, kas ļoti nozīmīgi vietējiem iedzīvotājiem, tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai, bet nav iekļauti Latvijas Valsts ceļu programmā.

Būvniecības cenu kāpums
Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) jauno budžeta instrumentu – atveseļošanas un noturības mehānismu, kas paredz finansējuma ieguldīšanu arī tādās prioritātēs kā nevienlīdzības mazināšana, investīciju programmu autoceļu attīstībai paredzēts iekļaut un galvenokārt finansēt no šī ES budžeta instrumenta. Kopējais atveseļošanas plānā paredzētais finansējums valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai ir 92,300 miljoni eiro. Ar to līdz 2024. gadam paredzēts atjaunot un pārbūvēt ne mazāk kā 210 km autoceļu TIK MAZ? novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu drošai sasniedzamībai un jauno pašvaldību pilnvērtīgai funkcionēšanai. Taču jāņem vērā jaunie, iepriekš neparedzētie apstākļi ­– būvniecības izmaksu straujais kāpums.
___________________________________________________________________________________________

Viedokļi
Vai Kuldīgas novadā pēc novadu reformas ceļi kļūst labāki?

Iedzīvotāji pieprasa
Artis Roberts, Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieks:
– Manuprāt, ieguldīts tiek diezgan daudz un kopumā situācija uzlabojas. Pašvaldības pārziņā ir 1091 km autoceļu. No budžeta autoceļu fondā šogad paredzēti 1 180 000 eiro – saistībā ar inflāciju ik gadu summa pieaug par aptuveni 40%. Autoceļu fonds pārsvarā tiek izlietots ikdienas uzturēšanai: greiderēšanai, bedru lāpīšanai, ceļmalu appļaušanai, sniega tīrīšanai, kā arī nelieliem remontiem. Lielākus darbus jau vairākus gadus veicam, ņemot aizdevumu. Tādējādi pērn iesākām, bet šogad plānots pabeigt pagastos uzlabot ceļa stāvokli 22 km apjomā. Tie ir dažādi darbi: seguma atjaunošana, sānu grāvju rakšana, dubultā virsmas apstrāde. Šogad šajos plānos vēl nav iekļauti ceļi bijušā Skrundas un Alsungas novada teritorijā, bet tur tiek turpināti kādreizējo pašvaldību iesāktie nelielie projekti. Kopā ar Skrundas pilsētas un pagasta, kā arī Alsungas pagasta pārvaldi tiek spriests par prioritārajiem ceļiem nākamā gada plānā. Tāpat mums jādomā arī par valsts ceļiem, jo iedzīvotājiem ir vienalga, kam ceļš pieder. Viņiem svarīgi tikt uz pagasta vai novada centru. Šobrīd visvairāk tiek prasīts par trim ceļiem. Par Basu ceļu ir saņemts apliecinājums no Latvijas Valsts ceļiem, ka tiek sākta projektēšana atlikušajiem 12 km, līdz 2025. gadam tos varētu pārbūvēt. Daudz diskusiju bijis par veco Pelču ceļu. Nepilns kilometrs no apvedceļa gar Kurzemītes dārziņiem ir pašvaldībai, mēs savu daļu esam sākuši projektēt, pirmajā kārtā līdz iebrauktuvei uz dārziņiem varētu sataisīt jau nākamgad. Vēl tiek prasīts par ceļu uz Usmas ezeru – tas svarīgs gan iedzīvotājiem, gan tūristiem. Tas pagaidām nav plānā, jo grants segums tiek diezgan labi uzturēts. Mēs par prioritārajiem ceļiem izvirzām tos, kuros ir vislielākā intensitāte un apdzīvotība, vienlaikus skatāmies, lai katrā pagastā kādu ceļu ik gadu uzlabotu, kur varbūt nebrauc tik daudz mašīnu, bet tāpat iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs.

Plašākā skatījumā
Nellija Kleinberga, Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietniece Skrundas jautājumos:
– Šajā jomā viss ir pozitīvi virzījies uz priekšu. Bez Skrundas šosejas, kas jau sen bija jālabo, finansējums saņemts arī vairākām ieliņām pilsētā. Ir ieviests sistemātiskums šajās lietās, un tas ir svarīgi. Ja salīdzina ar citiem novadiem, arī uz grants ceļiem pie mums stāvoklis kļūst labāks – tie tiek uzturēti visos gadalaikos. Ziemā gan bija iedzīvotāju sūdzības, bet to var saprast, jo uzturēšanu sāka veikt jauns apsaimniekotājs, kas ceļus nepārzināja tik labi. Gan jau piešaus roku. Runājot par pašvaldībai pieejamo līdzekļu sadali, manuprāt, skrundenieki nevar sūdzēties. Varbūt šķiet, ka pilsētā stāvoklis uzlabojas acīmredzamāk, nekā pagastā. Turklāt pagājis tikai pirmais gads, vajadzēja realizēt iesāktos projektus. Kopumā bijušais Skrundas novads nevar justies apdalīts. Jāņem vērā arī cenu kāpums – nevarēs izdarīt tik daudz, kā cerēts. Ceļu infrastruktūras sakārtošanā guvums no reformas ir arī tāds, ka speciālisti var strādāt ar lielākiem projektiem plašākā skatījumā.

Lieliem darbiem laiks par īsu
Daiga Kalniņa, Kuldīgas novada domes deputāte, kādreizējā Alsungas novada vadītāja:
– Gads kopš reformas ir īss laika periods, lai situāciju izvērtētu. Pagasta pārvalde tāpat kā iepriekš rūpējas par ceļu uzturēšanu ikdienā, bet nopietniem darbiem vajadzīgs ilgāks laiks, lai saplānotu, saņemtu investīcijas, izprojektētu un izpildītu. Tādējādi būtiskas izmaiņas Alsungas pusē šobrīd vēl neredz. Novada un pagasta centrs mūspusē sasniedzams galvenokārt pa valsts ceļiem, tie ir sliktā stāvoklī, jo nav prioritārie valsts programmā. Tādu pagastu Latvijā ir daudz, bet nav tik lielas naudas, lai visus ceļus sakārtotu.
_________________________________________________________________________



_______________________________________________________________________

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā jūs iemācījāties peldēt?
Pats iemācījos
Tā arī neiemācījos
Bērnībā iemācīja vecāki
Skolā sporta stundās
Gribētu iemācīties
Bērnībā iemācīja draugi
Iemācīja dzīvesbiedrs/biedre
Mācījos speciālās nodarbībās
Visi nevar iemācīties peldēt