Aizvērt

Lai līdz pakalpojumiem varētu nokļūt visi, kam tos vajag

2022. gada 6. jūlijā, 08:00
Raksta autors: Inta Jansone
Lai līdz pakalpojumiem varētu nokļūt visi, kam tos vajag
Pēc administratīvi teritoriālās reformas par ieguvumiem un zaudējumiem diskusijā sprieda Kuldīgas novada sociālā dienesta speciālistes Mirdza Raga, Ligita Bergmane, Sarmīte Segliņa, Maira Baumane un Agnese Zīlīte.
Foto: Laila Liepiņa
Ir pagājis gads, kopš Latvijā notikusi administratīvi teritoriālā reforma. Vai sociālā darba ikdienā jūtamas pārmaiņas, kādi ir ieguvumi, vai tos saņem arī iedzīvotāji novada tālākajos pagastos? Par to diskutējām ar Kuldīgas novada sociālā dienesta speciālistēm MAIRU BAUMANI (strādā ar pilngadīgām personām), LIGITU BERGMANI (strādā ar ģimenēm un bērniem; abas aptver bijušo Alsungas novadu, arī Ēdoles un Gudenieku pagastu), AGNESI ZĪLĪTI (speciāliste Kuldīgā), MIRDZU RAGU (strādā bijušajā Skrundas novadā) un sociālā dienesta direktori SARMĪTI SEGLIŅU.
Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! šoreiz uzmanības fokusā – sociālais darbs novadā.


_________________________________________________


Vai jau ir izkristalizējušies pirmie plusi un mīnusi jūsu darbā?

Sarmīte Segliņa (S.S.): – Apvienojoties trīs novadiem, izveidojām kopīgus saistošos noteikumus visam novadam. Tos gatavojot, domājām par labāko risinājumu iedzīvotājiem. Mūsu pakalpojumi ir saņemami dzīvesvietā. Vēl sociālais dienests organizē un piešķir pakalpojumus institūcijās. Ja skatāmies sīkāk, vēl ir sadalījums – pakalpojumi ģimenēm ar bērniem un pakalpojumi pilngadīgajām personām. Cenšamies pakalpojumus iekustināt pagastos.

Agnese Zīlīte (A.Z.): – Kuldīgas iedzīvotājiem nav jūtamas lielas izmaiņas, vienīgi jaunā, valstī noteiktā, mājokļa pabalsta aprēķina kārtība. Strādājam ar GMI (garantētā minimālā ienākuma) pabalsta saņēmējiem, kuriem nav ienākumu un arī darba, lai veicinātu sociālo prasmju apgūšanu un savas dzīves kvalitātes uzlabošanu, organizējot nodarbības un lekcijas. Vasarā tās būs reizi mēnesī, bet rudenī – divas reizes mēnesī.

Vai pirms apvienošanās bija jāveic daudz izmaiņu, lai izveidotu novadam vienotus saistošos noteikumus?

S.S.: – Pakalpojumu veidus pārsvarā pielīdzinājām Kuldīgas novada piedāvātajiem.

Maira Baumane (M.B.): – Par sociālo darbinieci Alsungā strādāju 19 gadus, pirms apvienošanās cilvēki nāca nobažījušies, sakot, ka jaunajā novadā nevienu nepazīs, šurp brauks svešie. Bet šodien visi ir apmierināti, un, kā pašas sakām, mūsu trijnieciņš – Alsunga, Gudenieki un Ēdole – labi sadarbojas. Nevienu apmeklētāju neatraidām, palīdzam sameklēt informāciju, kas katram nepieciešama. Esmu priecīga, ka sociālajiem darbiniekiem ir ieviesta specializācija. Līdz tam 18 gadus strādāju kā universālais kareivis – uz visām pusēm. Šī gada laikā redzu priekšrocību, nu vairāk varu iedziļināties un veltīt laiku saviem pienākumiem par sociālajiem pakalpojumiem.

Vai, jūsuprāt, cilvēki pagastos ir informēti par pieejamajiem pakalpojumiem? 

S.S.: – Diemžēl nav. Esam vienu izmēģinājumu uztaisījušas Rendā, aicinājām uz tikšanos ar sagatavotām prezentācijām par sociālo pakalpojumu iespējām, stāstījām par jaunajiem noteikumiem.
Bija pārsteigums, ka cilvēki nezināja par tādu pakalpojumu kā, piemēram, asistents.
Varbūt tādēļ, ka pēc tā nebija vajadzības? Uz tikšanos bija ieradušies divi cilvēki. Tagad pašas no savām kļūdām mācāmies, jo nākotnē plānojam iedzīvotāju informēšanu organizēt arī citos pagastos, bet, kad brauksim, konkrētā pagasta sociālie darbinieki centīsies uzrunāt cilvēkus individuāli: „Atnāciet, paklausieties, esiet informēti par iespējām!” Parasti pie sociālajiem darbiniekiem vēršas tad, kad problēma ir jau samilzusi. Arī pagastos dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti, kam, piemēram, ikdienas dzīvē būtu nepieciešams asistents.

Kā asistents viņiem ikdienā palīdz? 

S.S.: – Asistenti strādā, sākot no 30 stundām mēnesī līdz 168. Piemēram, asistents pavada cilvēku ar invaliditāti uz veikalu, pie ārsta, arī uz darbu. Šo pakalpojumu var saņemt cilvēki, kuriem ir pirmās un otrās grupas invaliditāte. Šo pakalpojumu pagaidām novadā izmanto ap 140 cilvēku.

Ligita Bergmane (L.B.): – Asistenta pakalpojumu nevar saņemt cilvēks, kuram nav noteikta invaliditātes grupa. Reizēm, atnākot pie sociālā darbinieka, cilvēks dusmojas un nesaprot, kāpēc. Bet mēs pakalpojumu nevaram piešķirt, kamēr visi dokumenti un prasības nav sakārtotas. Tādos brīžos cilvēkam ir rūgtums, jo viņam vajag, bet nevar saņemt. Cenšamies stāstīt, konsultēt, kā un ko darīt.

S.S.: – Cilvēkam pašam jāatrod asistents, tāds, kuram uzticas un kurš būtu gatavs šos pienākumus darīt. Bet tiem, kuriem tas neizdodas, sociālais dienests palīdz to piemeklēt.

Vai cilvēki baidās prasīt palīdzību?

S.S.: – Cilvēki kautrējas lūgt palīdzību, neatzīst problēmu, bieži nezina par iespējām. Uz pilsētu no pagastiem cilvēkiem ar invaliditāti ir grūti nokļūt, nav transporta. Kuldīgā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tiekas mūsu mazajā dienas centrā.
Plānots, ka ēka Liepājas ielā 14 taps par mūsdienīgu sociālo pakalpojumu centru.
Kuldīgā, Dzirnavu ielā, pieejams dienas centrs senioriem. Uz to no pagastiem brauc divas kundzes, kurām šis pakalpojums ir piešķirts. Organizējam nodarbības arī vecākiem, arī uz tām grūti tikt tiem, kuri dzīvo pagastos. Esam spērušas soli uz priekšu, un soli pa solim mēģinām doties vairāk uz pagastiem. Drīz nodarbības vecākiem sāksies Kabilē.

L.B.: – Iespēju robežās uz nodarbībām var braukt iedzīvotāji arī no blakus esošajiem pagastiem. Tomēr laukos ļoti aktuāls ir transporta jautājums. Sabiedriskais transports uz Kuldīgu brauc maz. Ja var atbraukt, tad atkal ir problēma ar nokļūšanu mājās, jo autobuss nekursē vai arī ir vēlu vakarā, un cilvēkam pilsētā jāpavada puse dienas. Vairākas nodarbības notiek arī vakarā, tad atkal ir problēmas ar tikšanu uz tām. Tas lauku cilvēkiem ir šķērslis, lai saņemtu pakalpojumus. Tāpēc tagad cenšamies vairāk pakalpojumus vest uz pagastiem. Pagājušajā gadā Gudeniekos notika apmācības grūti audzināmajiem pusaudžiem, uz tām vedu savus klientus arī no Ēdoles.

S.S.: – Grūti cilvēkus ir motivēt arī braukt un piedalīties. Esam sākušas organizēt atbalsta grupas un sociālo prasmju darbnīcas-nodarbības pagastos, un tās vada paši sociālie darbinieki. Mēs domājam par to, lai stiprinātu kopienu pagastu teritorijās un cilvēki nebaidītos, nekaunētos apmeklēt sociālos darbiniekus.

L.B.: – Strādāju Alsungas, Ēdoles un Gudenieku pagastā. Tagad vairāk kopā sasaistās Alsunga un Gudenieki. Cilvēki kopā darbojas radošo prasmju darbnīcās. Gudeniecēm ir interesanti, jo pirms tam viņām pagastā šīs darbnīcas notika citā formātā – bija ierīkots kopienas dārzs. Tas mazliet apnika. Šogad viņām ir iespēja braukt uz Alsungu. Varu droši sacīt, ka bijušais Alsungas novads Kuldīgas novadā ir iekļāvies. Viens gan – kad pēc novada apvienošanās sākām darbu, sociālās palīdzības saņēmēji nāca ar domu, ka nu ir jauns novads un būs iespējams saņemt ko vairāk.

S.S.: – Galvenais uzdevums ir virzīt cilvēkus, lai viņi paši apzinās un izmanto savus resursus. Un viņi var izdarīt daudz, tikai ne visi grib, tādēļ cenšamies cilvēkus motivēt, iedrošināt.

L.B.: – Par katru pakalpojumu ir arī dokumentāli jāatskaitās, jākontrolē tā kvalitāte un rezultāts. Arī par asistentiem ir jāiesniedz mēneša atskaite, jo par to tiek maksāta valsts vai pašvaldības nauda. Reizēm cilvēkiem ir aizvainojums, viņiem esot atņemts pakalpojums. Nē, tiek pārvērtēta situācija. Piemēram, ģimenei ar bērniem bijis piešķirts ģimenes asistents, kurš strādājis sešus mēnešus, bet nav progresa. Izvērtējot redzam – šis pakalpojums nedarbojas, vajadzīgs cits. Meklējam risinājumu.

S.S.: – Par ģimenes asistentiem sabiedrībā izveidojies nepareizs priekšstats.
Dažbrīd šķiet, ka asistentu uztver kā strādnieku mājās, kurš aizies uz veikalu, pieskatīs arī bērnus.
Bet mērķis šim pakalpojumam ir mācīt un palīdzēt cilvēkam pašam visu izdarīt.

Vai jums ir vieglāk strādāt, kad jomas ir sadalītas: viens atbild par sociālajiem pakalpojumiem, otrs – par palīdzību, bet trešais – par ģimenēm ar bērniem?

Mirdza Raga (M.R.): – Bez šaubām. Varu vairāk strādāt savai konkrētajai jomai. Taču, kad ienāk klients un jautā par citu tēmu, varu atbildēt. Viens visu nevar, tad tās lietas sanāk apgrābstīt.

S.S.: – Tās bija milzīgas pārmaiņas arī valstī, cilvēkiem bija jāpierod.

Cik daudz pakalpojumu novadā ir pieejami?

M.B.: – Novadā ir plašs pakalpojumu klāsts: 20 pakalpojumi ir dzīvesvietā un astoņi – institūcijā. Apvienošanās rezultātā Alsunga ir ieguvusi jaunu – mentora – pakalpojumu, tāds līdz šim tur nebija.

S.S.: – Visā novadā tie ir vienādi, bet katram cilvēkam pakalpojuma nepieciešamību izvērtē individuāli. Visspilgtāk to, ko dara mentors, var redzēt tagad, kad arī Kuldīgā ir kara bēgļi no Ukrainas, – mentors viņiem palīdz iepazīt vietu, kārtot dokumentus u. c. lietas.

L.B.: – Šobrīd ir kopīgs novads, cilvēks, piemēram, nonāk patversmē, vēlāk viņam piešķir dzīvokli kādā novada pagastā, kur ir brīvs. Cilvēks piekrīt un pārceļas, piemēram, uz dzīvi Ēdolē. Pirmos sešus mēnešus mentors viņu ievada dzīvē šajā vietā, palīdz sakārtot dokumentus sociālajam dienestam, pieteikties pie ārsta vai speciālistiem. Tas, protams, nav uz mūžu. Cilvēkam jāiemācās pašam visu darīt.

Kuri ir pieprasītākie pakalpojumi?

M.B.: – Aprūpe mājās. Apvienojoties vēl Alsungai par labu ir tas, ka aprūpi mājās tagad var saņemt visi, bet pirms tam pašvaldības samaksātu varēja saņemt tikai vientuļie pensionāri. Lai to saņemtu, tiek izvērtēta materiālā situācija. Otrs pieprasītākais ir jau iepriekš minētais asistenta pakalpojums. Vēl izmanto arī mentora pakalpojumu, nodrošinām pakalpojumu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, patversmes pakalpojumu. Laukos netiek izmantots, piemēram, zupas virtuves pakalpojums.

Vai tas nozīmē, ka laukos nav nepieciešamības pēc zupas virtuves?

M.B.: – Domāju, ka ne.

S.S.: – Ir bijuši pagasti, kas teikuši, ka šis pakalpojums derētu. Taču jāsaprot, ka vienu zupas bļodiņu uz pagastu neviens neaizvedīs. Šajā ziņā mums palīdz samarieši, kuri veic aprūpi mājās, viņi vajadzības gadījumā nogādā arī pārtiku.

Vai no plašā pakalpojumu klāsta ir arī tāds, kuru neizmanto?

M.B.: – Alsungas, Ēdoles un Gudenieku pagastā neizmanto dienas centru, zupas virtuvi un higiēnas pakalpojumu, jo Alsungai ir savs higiēnas centrs, kuru iedzīvotāji apmeklē.

S.S.: – Gandrīz katrā pagastā ir punkts, kur cilvēki var aiziet izmazgāt veļu, nomazgāties dušā. Šķiet, ka mūsdienās tā nebūtu problēma, bet tā nav, pagastos tas ir aktuāli.

M.R.: – Higiēnas pakalpojumu ļoti daudzi iedzīvotāji izmanto arī Skrundā.

M.B.: – Manā praksē kāds cilvēks pirmo reizi griezās pie mums, lai piešķir samariešu mobilo mājas aprūpes pakalpojumu, pēc izvērtēšanas to arī piešķīrām. Pagāja divas nedēļas un pirmdienas rītā saņēmu klienta zvanu, tik daudz labu pateicības vārdu nebiju dzirdējusi. Kundze bija ļoti priecīga, kamēr vieni darbinieki mazgājuši, matus safrizējuši un pēdas aprūpējuši, tikmēr citi nomazgājuši logus, iztīrījuši istabas. Pa visiem trim maniem pagastiem šo pakalpojumi izmanto 19, bet novadā kopā – 210.

M.R.: – Arī Skrundā ļoti slavē samariešu pakalpojumu. Darbinieki visu izdarot un ir laipni, kā paši aprūpējamie saka, ņemoties kā ar savām omītēm.  

S.S.: – Gadījumi, protams, ir dažādi, bet labo piemēru ir krietni vairāk.

Vai novadā aktuāls jautājums ir par pansionātiem?

S.S.: – Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās ir vairāk nekā 90 mūsu ievietoto cilvēku. Par tiem, kurus ievietojam mēs, nepieciešamo starpību piemaksā sociālais dienests.

M.B.: – Izvērtējam arī apgādniekus – ja tie ir maksātspējīgi, tad viņiem jāpiemaksā summa, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos. Rakstām vēstules, aicinām uz izvērtēšanu. Ne visi atsaucas.

M.R.: – Maksa par uzturēšanos pansionātā ir augsta, arī bērniem ir grūti samaksāt. Daži ir teikuši, ka vecāks nav viņu vispār audzinājis, kāpēc lai tagad viņš maksātu.

S.S.: – Būtu labi beidzot šo jautājumu sakārtot valstiskā līmenī.

Un kā ar dienas centru Dzirnavu ielā?

S.S.: – Šis centrs un aprūpes mājās pakalpojums palīdz cilvēkiem mūža nogali pavadīt mājās, nevis doties uz institūciju. Tas ir dārgs pakalpojums, vidēji vienam cilvēkam izmaksā ap 300 eiro mēnesī, un to maksā sociālais dienests, ja cilvēks ir trūcīgs vai maznodrošināts. Ja šī statusa nav, tad pašam cilvēkam ir jāpiemaksā 10%.

Kādi uzlabojumi būtu veicami sociālo pakalpojumu jomā?

M.R.: – Uzlabot vienmēr var visu. Šodien pēc apvienošanās Skrunda zaudētāja nav, lai gan sākumā visi baidījās, ka viss būšot tikai Kuldīgā. Prieks, ka palielināti pabalsti, piemēram, veselības aprūpei, tas nepieciešams daudziem iedzīvotājiem.

L.B.: – Ieguvēji ir iedzīvotāji, viņi var apbraukāt vairākas iestādes, braukt uz Kuldīgas sociālo dienestu, noskaidrot, pārliecināties, vai mēs pagastos stāstām pareizi, varbūt kaut ko negribam piešķirt. Arī pilsētnieki tā var darīt. Pie manis brauc vairāki pilsētas klienti, jo laukos nav lielu rindu. Kāds atkal uzskata, ka pilsētā strādā kompetentāki speciālisti. Man bija pieredze ar preventīvo grupu jaunajiem vecākiem no dzimšanas līdz diviem gadiem, Kuldīgas meitenes brauca uz Ēdoli. Viņām prasīju, kāpēc nenāk uz nodarbībām pilsētā. Ēdolē neesot burzmas.

Sociālais dienests organizē dažādas apmācību grupas, izbraucot uz pagastiem. Piemēram, kādā pagastā man ir 10 ģimenes, kurām vajadzētu papildināt zināšanas par bērnu attīstību un audzināšanu, un šī pakalpojuma sniedzējs brauc pie viņām.
Šobrīd noorganizēta arī jauniešu atbalsta grupa.
Tam vajadzīga cita specifika nekā ar pieaugušajiem. Reiz jaunietis mājās teicis, ka atbraucis uz nodarbību, bet patiesībā pavadījis laiku pilsētā.

S.S.: – Mums jauniešiem likumpārkāpējiem ir jāīsteno uzvedības sociālās korekcijas programmas. Administratīvā komisija uzliek par pienākumu ar šādiem jauniešiem strādāt. Kamēr man nebija pieredzes administratīvajā komisijā, nešķita, ka novadā ir tik daudz bērnu, kuriem vajag korekcijas programmu. Ko ar viņiem darīt? Mēģinām visādi – gan virzīt uz jauniešu centru, gan rīkot atbalsta grupas, lai viņiem uzlabotos attiecības ar vecākiem, ar saviem vienaudžiem.

L.B.: – Pēdējā gada laikā Ēdolē un Alsungā arī bija korekcijas programma. Tā nav tikai pilsētas problēma vien. Viens no lielākajiem mīnusiem ir sarežģītā nokļūšana uz pakalpojumiem. Te svarīga ir sadarbība ar pagasta pārvaldēm, cik tās var atbalstīt ar transportu, lai nokļūtu uz pilsētu.

S.S.: – Daudz vairāk jādomā un jāīsteno iecere par pakalpojumu aizvešanu uz pagastiem. Lēnām viss sāk arī notikt, piemēram, plašāka ir aprūpe mājās, mentora pakalpojumi laukos.

L.B.: – Mēģinām arī paplašināt asistenta pakalpojumu ģimenēm ar bērniem, bet laukos tam mums trūkst resursu.



(Turpinājums 8. jūlija laikrakstā.)
____________________________________________________




____________________________________________________

  • Kuldīgas novada sociālajā dienestā ir 51 darbinieks, no tiem 38 – sociālie darbinieki.
  • Ir sadarbība ar 11 pansionātiem, četri no tiem ir Kuldīgas novadā. Ilgāk nākas gaidīt, ja vēlas tikt kādā konkrētā pansionātā.
____________________________________________________


Ēku Liepājas ielā 14 pārveidos par sociālo pakalpojumu centru. Kuldīgas novada pašvaldība par darbiem parakstījusi līgumu ar SIA Bildberg. Ēkā būs dienas aprūpes centrs. 15 vietas būs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem, paredzēti arī fizioterapeita, ergoterapeita pakalpojumi, mūzikas terapija, Montesori mācības, būs īslaicīgas pieskatīšanas telpa. 25 vietas būs pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem bez atbalsta aprūpē. Plānotas telpas skatuves mākslas pilnveidei, vingrošanai, mūzikas un mākslas terapijai. Sešas vietas paredzētas pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem, kuriem aprūpē ir atbalsts. Tur notiks ergoterapija, fizioterapija, digitālās attēlu apstrādes, rokdarbu un citas nodarbības. Būs virtuve un tekstilapstrādes darbnīca pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem (15 vietas). Pārbūve jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā jūs iemācījāties peldēt?
Pats iemācījos
Tā arī neiemācījos
Bērnībā iemācīja vecāki
Skolā sporta stundās
Gribētu iemācīties
Bērnībā iemācīja draugi
Iemācīja dzīvesbiedrs/biedre
Mācījos speciālās nodarbībās
Visi nevar iemācīties peldēt