Aizvērt

Vai atkal nāk populisti?

2022. gada 8. septembrī, 08:38
Raksta autors: Daina Tāfelbetga, Daiga Bitiniece
Vai atkal nāk populisti?
„Arī man Saeimā bijuši tādi balsojumi, kuros esmu balsojis pret savu sirdsapziņu. Visiem, kuri no Kuldīgas novada tiks Saeimā ievēlēti, novēlu turēties pie savas pārliecības,” diskusijā Kurzemnieka redakcijā sacīja Ēriks Pucens.
Foto: Laila Liepiņa
Pirms gada tapusī partija Republika nav nekāds jauns politiskais spēks, jo vairums tās dibinātāju cieši saistīti ar 13. Saeimas vēlēšanās pārsteidzoši labi startējušo, bet drīz vien izčākstējušo partiju KPV LV.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu.
Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.



Apguvis, kā „lietas notiek”


Pašreizējais 13. Saeimas deputāts ĒRIKS PUCENS 14. Saeimas vēlēšanās ir līderis šogad izveidotās partijas Republika kandidātu sarakstā Kurzemē. Viņa karjeru politikā var dēvēt par strauju, bet ne pārāk spilgtu.
2017. gadā Ē.Pucens iestājās politiskajā partijā KPV LV un no tās saraksta vienīgais tika ievēlēts Kuldīgas novada domē, bet jau pēc gada – 13. Saeimā. Tādējādi viņa darbošanās pašvaldībā nepaspēja izpausties ar ievērojamiem priekšlikumiem un lēmumiem, kas varētu ietekmēt novada dzīvi. Kā saka domes izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, kārtīgi nācis uz sēdēm tāpat kā vairums no toreizējiem 17 deputātiem. Darbojies iepirkumu komisijā. Nav slēpis interesi par dzīvi pilsētā un laukos, izteicis savas domas. Jau būdams Saeimas deputāts, Ē.Pucens piedalījās iedzīvotāju sapulcēs ne tikai Kurmālē, kur joprojām ir viņa deklarētā adrese, bet arī citos pagastos.
Kurmāles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Gūtmane deputātu raksturo kā sabiedriski aktīvu iedzīvotāju. Ē.Pucens dzīvo Priedainē, bet uz viņa vārda reģistrētā zemnieku saimniecība Kalna Rinkas atrodas Kazdangā, Dienvidkurzemes novadā. Kad pastāvīgi dzīvojis šeit, spēlējis pagasta florbola komandā, gādājis, lai sportisti saņemtu atbalstu un varētu gan trenēties, gan pienācīgi startēt sacensībās. Līdz aiziešanai uz Rīgu vairāk darbojies saimnieciski, kā zemniekam viņam bijis līgums par pagasta ceļu uzturēšanu ziemā. Arī Rīgā dzīvodams, sazinājies ar pagasta pārvaldi, ja radusies kāda ideja.
Kad pērn augustā deputāts pameta koalīcijas partiju KPV LV, kas tad jau bija zināma ar nosaukumu Par cilvēcīgu Latviju, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze (LA) viņš norādījis, ka partija mainījusies un neiet uz to mērķi, kāds bijis izvirzīts. Ē.Pucens atzinis, ka viņš politikā ienācis jauns, bet tagad zinot, kā lietas notiek, jo esot aktīvi darbojies Kuldīgas novada domē un arī Saeimā, cīnoties par reģiona interesēm. Īpaši par mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. ,,Mēs redzam, ka lielie lauksaimnieki aizvien vairāk izpērk Latvijas zemes un mazie tiek izspiesti no lauku teritorijām. Vēlos aizstāvēt tos, kas vēlas dzīvot laukos. Pandēmija ir pierādījusi, ka varam strādāt attālināti, un to, ka cilvēki vēlas dzīvot ārpus lielajām pilsētām. Es šajā īsajā laikā, kopš esmu lielajā politikā, esmu redzējis, ko var ar naudu un ko var sasniegt arī bez tās. (..) Neiet runa par naudu, bet par idejām un komandu. Mēs cīnīsimies, jo esam vienoti,” viņš teicis LA. Un tā kuldīdznieks pievienojies brāļu Sanda un Kaspara Ģirģenu un politiķa Vjačeslava Dombrovska veidotajam jaunajam politiskajam spēkam Republika, iekļūstot tā kodolā.
Ē.Pucens beidzis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu pavāra-konditora specialitātē. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tālmācībā esot apguvis būvinženiera profesiju. Joprojām pats saimnieko Kalna Rinkās, cik nu to atļauj deputāta darbs, bet pārējā laikā saimniecību pieskatot kāds no ģimenes.
Tā kā viņš audzis starp vairākiem bērniem, jau no mazotnes iemācījies strādāt, kā arī interesējies par apkārt notiekošo. Māsa Rūta Kruglauža stāsta: ,,Ģimenē atbalstām Ērika darbošanos politikā un lepojamies ar to – gan kā Kuldīgas novada domes, gan Saeimas deputāts viņš ir iedziļinājies reģionālajās problēmās un aktualizējis tās, piemēram, iestājies par Kuldīgas slimnīcas līmeņa saglabāšanu, mazo lauksaimnieku interesēm, lauku iedzīvotāju dzīves uzlabošanu. Ēriks ir mērķtiecīgs, viņam vajag visu laiku būt kustībā un darboties, ar viņu ir viegli komunicēt. Brālim ir svarīgi iesaistīties un uzklausīt cilvēkus, izprast viņu problēmas. Nekad neatteiks palīdzību.” 
Ēriks politikā iesaistījis arī mammu, taču visai nosacīti – Iveta Pucena Republikas sarak-stā balotējas Rīgā ar priekšpēdējo kārtas numuru.
Kā izjukušās KPV LV aktīvists (bijis partijas frakcijas vadītāja vietnieks) saņēmis pārmetumus par partijā notiekošo, un tas vēl tagad met ēnu. Kurzemniekam politiķis šķelšanos skaidro ar to, ka līderi katram apsolījuši ko citu, partijā daudzi sanākuši, dusmu vadīti, bez konkrētas ideoloģijas, mērķa. Tagad, kad iegūta pieredze, viņš pārliecināts, kāds kurss jāietur un kā tas darāms: ,,Jāvirzās uz tautas vēlētu prezidentu, jāmaina vēlēšanu sistēma, jo katru reizi vēlēt dodas arvien mazāk iedzīvotāju. Būtu jāievieš elektroniskā balsošana, lai var piedalīties tie, kuri atrodas ārvalstīs. Viena no galvenajām lietām ir deputātu atbildība, jo sākumā sola vienu, bet beigās dara ko citu. Piemēram, par tiem pašiem 40 miljoniem. Sākumā solīja algas pedagogiem, bet beigās bija dāvinājums ebreju kopienai. Jābūt iespējai vēlētājiem šādus deputātus atsaukt. Ja Ēriks Pucens no Republikas nepilda to, ko solījis savā partijas programmā, vēlētāji būtu tiesīgi viņu atsaukt.” Taujāts, vai tas praktiski izdarāms, deputāts atbild, ka šobrīd nav, bet to var mainīt. Un tas arī jādara, jo pašreizējai vēlēšanu un partiju sistēmai neesot nākotnes.


_____________________________


VIEDOKĻI


Mākslīgs veidojums


Ilga Kreituse, politoloģe:
„Svarīga ir vēlētāju attieksme pret tiem, kas tik vienkārši maina partijas. Un tas attiecināms ne tikai uz Republiku. Partijām jāpretendē uz noteiktu ideoloģiju. Ja deputāti staigā no vienas partijas uz otru, tas parāda, ka viņiem nav pamatvērtību, ka būtībā viņiem vienalga, kādu politisko spēku pārstāv, ja tik var iekļūt Saeimā. Un tas arī ir nabadzības apliecinājums tām partijām, kas tādus ņem pretī.
Runājot par Republiku, manuprāt, jau izveidošanas sākumā tā nolemta neveiksmei, ja partijā saiet kopā tik pretišķīgi cilvēki kā Vjačeslavs Dombrovskis un Sandis Ģirģens. Tas jau bija izmisuma solis. Un Dombrovska aiziešana pierādīja, ka tāda partija ir mākslīgs veidojums. Ģirģenam tālāk pārņemot vadību, parādījās būtība – mazliet kvalificēti sakārtots KPV LV variants. Tās nostādnes daudz neatšķiras, tāpēc es šai partijai nesaredzu iespējas iekļūt parlamentā. Uzstādījumi gan ir diezgan labā formā uzrakstīti, bet nav saredzama pamatideja un ieguldījums Latvijas attīstībā. Republika ir labākā savārstījuma paraugs. Ir tāds krievu teiciens A mož proņesjot ­– varbūt izdosies. Ko darīs pēc tam? Tad arī izdomās.”



Par zemnieku var uzdoties ikviens


Gatis Zonenbergs, Laidu pagasta saimniecības Jaunkalni īpašnieks:
„Mana saimniecība iestiepjas arī Kazdangā, bet jāatzīst, ka neesmu ne tur, ne mūsu novadā Ēriku Pucenu pamanījis kā aktīvu lauksaimnieku interešu aizstāvi. Bet mūsu valstī tas saprotams, jo ne jau tie, kas praktiski strādā, nosaka nozares politiku. Vari būt ļoti labs, gudrs, izdarīgs, likumpaklausīgs cilvēks, bet neko lielu panākt nevari, ja tev nav politiskās aizmugures. Par zemnieku uzdoties var ikviens, kuram kaut mazākais zemes pleķītis un reģistrēta saimniecība. Ir diezgan izdevīgi, jo var savākt vēlētāju balsis, iestājoties par lauksaimnieku interesēm. Spēcīgi zemnieki ir dažādos sarakstos, diezgan saputroti.
Mēs esam agrāra valsts tautsaimnieciskā skatījumā – lauksaimniecība ir galvenais ražošanas veids. Bet politiskā sistēma nav tam atbilstoša. No kādām partijām savēlēti ministri? Ne jau no attiecīgo jomu zinošām. Loģiski, ja zemkopības ministrs būtu no Zemnieku savienības, bet tā nav.
Par Republiku prognozēt grūti – redzēsim pēc vēlēšanām. Par vecajām partijām vieglāk, jo tās sevi tā vai citādi parādījušas. Vispirms nākotni nosaka vēlētājs: viņš izvēlas, kam atdot balsi. Pēc tam nākotni lemj tie, kas ievēlēti. Stabilā valstī vēlētājs biežāk balso par zināmo, bet, ja sabiedrība gaida labākus laikus, tad cerības tiek liktas uz jaunajiem. Vēl redzēsim – varbūt kāda partija izšauj negaidītu kārti.


_____________________________




_____________________________


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai esat izlēmuši, par ko balsosiet 14. Saeimas vēlēšanās?
Jā, zinu
Vēl ir laiks vētīt iesniegtos partiju sarakstus
Balsot nedošos, neredzu tam jēgu
Nevaru izlemt, kam atdot savu balsi
Svārstos starp divām partijām
Man nav tiesību piedalīties vēlēšanās