Aizvērt

JV sarakstā no Kuldīgas novada – trīs dāmas

2022. gada 10. septembrī, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga, Daiga Bitiniece
JV sarakstā no Kuldīgas novada – trīs dāmas
Foto: Laila Liepiņa
Šoreiz par trim partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) deputātu kandidātēm no Kuldīgas novada – par Ingu Bērziņu, Daci Šēli un Nelliju Kleinbergu. Visas trīs JV ietilpst kā partijas Kuldīgas novadam biedres. N.Kleinberga bijusi 12. Saeimas deputāte no Latvijas Reģionu apvienības.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu.
Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.


___________________________


Reģiona attīstības nolūkā


Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa 14. Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabalā partijas Jaunā Vienotība sarakstā startē ar 2. numuru.
Par domes priekšsēdi I.Bērziņa ar deputātu balsu vairākumu ievēlēta piecas reizes pēc kārtas un līdz šim pašvaldību vadījusi stabili (bez īpašām nesaskaņām ar opozīciju). Bet uz Saeimu kandidē pirmoreiz. Viņas priekšteci Edgaru Zalānu šis fakts pat mazliet pārsteidz, jo likumsakarīgi, ka spējīgi un zinoši cilvēki jau ātri vien kāpj augstāk. Kādreizējais politiķis gan piebilst: tas tomēr nenozīmē, ka visiem jātiecas tikt Saeimā, jo dažam parlamentārietim tas neko labu nav devis.
Līdzšinējā I.Bērziņas darbība parāda, ka viņa ir dzimtās vietas patriote, autoritāte ne tikai amata un pienākumu dēļ. Tieši mūspusē darbojoties, viņa guvusi sevišķus nopelnus visas valsts labā un pērn rudenī iecelta par Atzinības krusta lielvirsnieci. Vēlmi vēl vairāk darboties reģiona attīstībā kandidāte norāda kā galveno iemeslu, balotējoties Saeimas vēlēšanās. Bieži vien pārsvarā tiek ievēlēti cilvēki no galvaspilsētas, bet ir ļoti svarīgi, lai Saeimā būtu tie, kas novados dzīvo un strādā, citādi plaisa starp Rīgu un pārējo Latviju kļūst arvien lielāka.
I.Bērziņa atzīst, ka pieredze politikā ir diezgan ilga – vismaz kopš šī gadsimta sākuma, kad vēl bija Kuldīgas rajons un atsevišķa pilsētas vietvara. ,,Pašvaldības vadīšana ir saistīta ar politiku – citādi nemaz nevar būt,” uzskata domes priekšsēde. ,,Pēc zināmas vilšanās Latvijas mēroga politiskajos spēkos, bet tāpēc, lai turpinātu dažādus attīstības un investīciju projektus un paveiktu vēl daudzas lietas, kas vajadzīgas šeit, pirms desmit gadiem izveidojām partiju Kuldīgas novadam. Esmu tās dibinātāja un līdz šim arī vadītāja. Viļoties lielajās partijās, vienlaikus saprotot, ka viens jau nav karotājs, par partneri kļuva Vienotība, jau četrus gadus – Jaunā Vienotība.”
Izšķiroties, ar kuru lielo partiju sadarboties, lēmums neesot nācis viegli, jo tobrīd politisko spēku spektrs Latvijā bijis ļoti dažāds. „Izvērtēšana notika abpusēji,” atceras Kuldīgas novadam līdere. „Mēs izvēlējāmies spēku, kas ir centrisks, kam ir pietiekama pieredze un kura rindās ir arī profesionāli un izglītoti politiķi, un tas nav mazsvarīgi. Svarīgi, ka ir abpusēja vēlme sadarboties, un Vienotība bija tā, kas uzrunāja reģionus.”
E.Zalāns nevēlas komentēt novada sasaistīšanos ar šo partiju, jo viņa uzskati neesot cildinoši. „Ja reiz Inga tā izlēma, tad saredzēja pamatotību. Uzskatu, ka cilvēki ar tādu pieredzi pašvaldības darbā, kāda ir Ingai, ir simt reižu noderīgāki par skaļiem sprukstiņiem. To saprot arī Jaunā Vienotība­ – viņu līderos jau nav reģionu cilvēku, kuru vārds būtu atpazīstams pēc darbiem. Man politikā ir pietiekama pieredze, zinu, no kā atkarīgs tas, kurp nauda plūst, kā par to jācīnās. Kuldīgā ieguldītas lielas investīcijas un joprojām ir daudz objektu, kam finansējums vajadzīgs. Jauno Vienotību neatbalstu, bet Ingu gan.”
I.Bērziņas darbavietu uzskaitījumā bez domes priekšsēdes amata ir vēl deviņi. Viņa ir Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēde, Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas un Reģionālo attīstības centru apvienības valdes locekle, partijas Kuldīgas novadam valdes priekšsēde, Ministru prezidenta ārštata padomniece reģionālajos jautājumos, Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras komitejas priekšsēde, Lauku un reģionu attīstības biedrības valdes pārstāve un Finanšu ministrijas uzraudzības komitejas locekle.
Par rakstura īpašībām taujāta, I.Bērziņa atzīst, ka esot diezgan paškritiska – savu rīcību vērtējot stingri: ,,Darba ritumā spēju pateikt kaut ko asāku vai nodarīt kādam pāri. Pati to pārdzīvoju. Mēģinu, protams, šīs situācijas risināt. Paškritiku vairāk saistu ar attieksmi pret sevi un mēģinājumiem ar to strādāt.”
Ja tiktu ievēlēta Saeimā, vairāk pievērstos izglītībai. Šajā jomā viņa pašreiz nedarbojas, lai gan darbs pašvaldībā nenoliedzami vai ik dienu ar to ir saistīts. Pēc izglītības I.Bērziņa ir ģeogrāfijas pasniedzēja, Latvijas Universitātē iegūts maģistres grāds programmā Ģeogrāfija, iepriekš strādājusi par skolotāju, arī ģimenē ir šīs profesijas pārstāvji. Skolu vide esot zināma, tāpēc vēlētos vairāk uzmanības veltīt izglītībai. No Jaunās Vienotības mērķiem kandidāte izceļ divus: jāievieš obligāta vidējā izglītība, iekļaujot gala eksāmenu kādā dabaszinātņu priekšmetā; skolotāju darba samaksai par 20% jāpārsniedz vidējā alga valstī. Vēl prioritāte ir īres dzīvokļu būvniecība (vismaz 1000 jaunu mājokļu), jo tas ļauj piesaistīt jaunus speciālistus.


___________________________


Trīs soļus uz priekšu


Kuldīgas attīstības aģentūras (KAA) vadītāja DACE ŠĒLE 14. Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabalā partijas JV sarakstā būs ar 10. numuru.
Viņa ir viena no dibinātājām partijā Kuldīgas novadam, kam vairākus gadus ir sadarbības līgums ar JV, tādējādi izvēlēts uz parlamentu startēt no tās. Kā galveno mērķi D.Šēle izvirzījusi iestāties par vienmērīgu attīstību reģionos, lai lauki neturpinātu straujā tempā iztukšoties. Prioritātes: ceļi (gan ielas pilsētās un pagastu centros, gan lauku ceļi), atbalsts lauksaimniecībā strādājošajiem, digitālā sasniedzamība, sabiedriskā transporta tīkla attīstība. Kandidāte pēc pieredzes pašvaldības iestādē atzīst, ka resursi netiek izmantoti pilnvērtīgi, daudzi Ministru kabineta noteikumi paliek neieviesti, un viņa saredz, ko vajadzētu mainīt, ja vien būs tāda iespēja.
D.Šēle beigusi Kuldīgas 2. vidusskolu, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu reģionālās attīstības un pārvaldes virzienā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – profesionālo maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā.
Atbilstošu izglītību D.Šēle uzskata par vienu no galvenajām laba deputāta iezīmēm. Turklāt, pasaulei strauji mainoties, ienākot jaunām tendencēm un tehnoloģijām, lielāka uzmanība jāpievērš tālākizglītībai, jo ar agrāk iegūtām zināšanām vien vairs nepietiek. ,,Mums jāspēj tikt straujajām pārmaiņām līdzi, tāpēc jābūt kompetencei,” saka kandidāte. ,,Vēl jābūt mērķtiecībai, jādomā trīs soļi uz priekšu, nedrīkst pieņemt lēmumus īstermiņam. Ja strādājam sabiedrības labā, jābūt arī godprātīgiem. Tā ir viena no tām vērtībām, kurai jāpiemīt visiem Saeimas deputātiem. Es gribētu cerēt, ka man šīs īpašības ir.”
KAA vadītājas amatā D.Šēle iecelta 2019. gada rudenī, kad no tā atteicās Kaspars Rasa. Būtībā notika vadītāja un vietnieka krēslu apmaiņa. Līdz tam D.Šēle četrus gadus bija K.Rasas vietniece, pirms tam projektu speciāliste. Vēl pirms tam Kurzemes plānošanas reģionā bijusi plānotāja un kādu laiku pildījusi arī nodaļas vadītājas pienākumus.
K.Rasa stāsta, ka pirms trim gadiem funkcijas būtiski paplašinātas, pieaudzis darbinieku skaits un organizatoriskā darba apjoms. Taču viņš gribējis koncentrēties uz specifiskām jomām, kurās strādājis iepriekš. „Es arī tur-pmāk Daci labprātāk redzētu šajā kolektīvā, virzot procesus,” teic kolēģis. „Tajā pašā laikā viņas enerģija, prāts un spējas par mērķi pārliecināt citus būtu noderīga Saeimā. Daudz jautājumu risināmi tieši valsts līmenī, jo mums rokas par īsām. Aģentūrā vadība mainījās tāpēc, ka smaguma centrs kļuva būvniecības vadība un liels organizatoriskais darbs, kas Dacei ir pa spēkam. Nevar teikt, ka tās ir ambīcijas, kas viņu virza pa karjeras kāpnēm. Drīzāk mērķtiecība izdarīt arvien vairāk un plašāk.”
Pie D.Šēles amatiem vēl skaitās dalība biedrību SDK jaunieši un Darīsim paši! valdē, bet viņai ir arī vairākas nodarbes brīvajā laikā. Turklāt viņa ir trīs bērnu māmiņa. Rumbas pagasta pārvaldes vadītāja un D.Šēles vīramāte Lija Šēle vedeklu raksturo kā aizrautīgu un darbspējīgu. Viņa piekrīt kandidātes pašvērtējumam, ka svarīgi iesākto pabeigt, – tas arī tiekot izdarīts. ,,Enerģiska bez gala, un Saeimā viņa spēs savu vārdu pateikt,” tā L.Šēle. Tomēr uz vedeklas, vienlaikus kolēģes kandidēšanu Saeimā viņa raugās ar dalītām jūtām, jo tādi zinoši, apņēmīgi un izdarīgi cilvēki vajadzīgi tepat: gan pašvaldībā, gan ģimenē.
Pie pēdējiem privātajiem sasniegumiem D.Šēle min latviskās pirts zinības un pirtnieces sertifikātu, kā arī iestāšanos Zemessardzē: ,,Pirtī gūstu spēku un atjaunojos. 24. februāra situācija Ukrainā mainīja pasauli. Iestājos Zemessardzē, drīz beigšu pamatapmācību. Pašai gandarījums, ka tajā tieku uz priekšu.”
Jautāta par kļūdām, saka: „Pilnīgi noteikti tās pieļauju, gan mājās pieņemot lēmumus, gan darbā. Bet es tās atzīstu. No kļūdām mācos un eju uz priekšu. Pēdējā laikā vairāk bērnu audzināšanā esmu kādu asāku vārdu pateikusi, bet māku atvainoties un situāciju pārrunāt.”


___________________________


Vēlreiz uz naža asmens


Saldus medicīnas centra vadītāja, Kuldīgas novada domes deputāte un priekšsēdes vietniece Skrundas jautājumos NELLIJA KLEINBERGA 14. Saeimas vēlēšanās partijas JV sarakstā Kurzemē startē ar 15. numuru.
Pēc izglītības N.Kleinberga ir kultūras speciāliste, svētku organizatore un režisore, beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, arī kādreizējo Latvijas Valsts konservatoriju. Šajā nozarē nostrādājusi vairāk nekā 20 gadus, tostarp Skrundas kultūras namā un savulaik Kuldīgas domē, arī Liepājas teātrī.
Politikā ienākusi pašvaldības līmenī 80. gadu beigās, kad ievēlēta par deputāti Skrundā. Vēlāk Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistres grādu sabiedrības vadībā un šajā jomā arī strādājusi. 2005. gadā pirmoreiz ievēlēta par Skrundas domes priekšsēdi, nostrādājusi deviņus gadus, līdz 2014. gadā, startējot kā Latvijas Reģionu apvienības līdere Kurzemē, iekļuva 12. Saeimā. Līdz tam N.Kleinberga no saistībām ar kādu partiju bija atturējusies. Kandidējusi arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet nav ievēlēta. Taču darbs Briselē pazīstams – vairākus gadus darbojusies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā. Kandidējusi uz 13. Saeimu, taču LRA nesaņēma pietiekamu balsu skaitu. Tad N.Kleinberga pieņēma aicinājumu vadīt Saldus medicīnas centru, tādējādi vadības prasmes liekot lietā tajā nozarē, kurā iepriekš nav darbojusies.
Aptaujātie Skrundas puses ļaudis, tai skaitā kādreizējā novada domē strādājošie, atzīst, ka N.Kleinberga, būdama pašvaldības vadītāja, savas spējas politikā un praktiskajā darbībā parādījusi. Bijusi laba saikne gan ar uzņēmējiem un lauksaimniekiem, gan sociālajiem, izglītības un kultūras darbiniekiem. Daļai spilgtāk atmiņā palikusi darbošanās kultūrā, jo tā ir pamata specialitāte. Citi norāda uz sociālo jomu, vēl kādi – uz pārmaiņām toreizējā pašvaldībā, precīzāk, uz komandas veidošanu. Kandidāte joprojām dzīvo Skrundā, ir Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietniece Skrundas lietās, taču šobrīd neesot nekā tik nozīmīga, kurā viņas darbošanās būtu jūtama.
SIA Cepliņi īpašniece, kādreiz Skrundas deputāte Gunta Stepanova atgādina, ka N.Kleinberga Saeimā jau strādājusi, bet devums tik acīmredzams nav tādēļ, ka partija bija opozīcijā. Par kandidātes saikni ar JV uzņēmēja neņemas spriest Taču, ja paskatās, kādi cilvēki partijas izveidojuši, lai tiktu Saeimā, tad N.Kleinbergas pozīcijai vajadzētu būt augstai.
Kā 12. Saeimas deputāte N.Kleinberga centās pildīt solījumu veidot iedzīvotājiem atbalstošu sadarbību ar valsti un pašvaldību, saprotamu likumu bāzi un loģiskus lēmumus, kas dzīvē izmantojami. Tagad viņa saka: ,,Politiķim jābūt labai diplomātijai, mērķtiecībai, arī drosmei pieņemt nepopulārus lēmumus. Saredzēt laukumu, kurā esi kā spēlētājs. Mana pieredze Saeimas opozīcijā nebija tā veiksmīgākā. Priecājos, ka bija lietas, kuras spējām pieņemt kopā ar kolēģiem no pozīcijas. Darbs komitejās apvieno. Tās ir diplomātiskās spējas – klausīties, ieteikt to, ko pati vēlos kā opozīcijas pārstāve. Septiņi baušļi attiecināmi uz jebkuru, tai skaitā uz politiķiem. Man gribētos, lai cilvēki, kuri ieiet Saeimā, šīs īpašības spētu arī saglabāt. Jo vide reizēm izaicina un liek staigāt pa naža asmeni, bet visi šo asmeni neiztur.”
Tagad prioritātes saistītas ar medicīnu, proti, jācenšas paplašināt valsts samaksātos pakalpojumus un pilnveidot veselības apdrošināšanu, kā arī to, lai pacienti pie ārsta var tikt saprātīgā laikā un nav jāgaida mēnešiem. N.Kleinberga uzskata, ka nepieciešama lielāka partiju sadarbība, īpaši Saeimas darbā. Viedokļu apmaiņai starp pozīciju un opozīciju jānotiek cieņpilni. Kandidāte atbalsta JV programmā uzsvērto aizsardzības jomu un iestājas par militāro dienestu: ,,Cilvēkiem nevajadzētu domāt, ka tā ir veco laiku sistēma. Dienests jauniem vīriešiem varbūt palīdzētu tālāk pašiem dzīvi veidot mērķtiecīgi. Skolās ir daudz atbrīvojumu no sporta stundām, bet tās jaunieti padarītu veselīgāku. Tāpēc ir iemesls teikt, ka vienu gadu vajadzētu tieši fiziskajai izaugsmei. Patriotisms pats neradīsies. Kā veicināt? Diemžēl patrioti esam tikai tad, kad notiek hokeja spēles.”
Taujāta par pēdējiem sasniegumiem vai kļūdām, N.Kleinberga saka: „Iepriecina tas, ko esmu kopā ar kolēģiem radījusi Saldus medicīnas centrā. Būs mums magnētiskā rezonanse, jauns rentgena aparāts. Par kļūdām – lai atjaunotu spēkus, neprotu vairs atpūsties kā agrāk. Man patīk ceļot, bet četrus gadus neesmu bijusi nevienā ceļojumā. Tā ir kļūda. Ceļojumi vienmēr devuši pozitīvu impulsu un enerģiju.”


___________________________


VIEDOKĻI


No neizlēmības uz populismu


Ilga Kreituse, politoloģe:

– Jaunā Vienotība daļēji sagrāvusi to likumsakarību, ka partija, kas trīs reizes bijusi pie varas, savu eksistenci beidz un aiziet pa politisko skuju taku. Iepriekšējās vēlēšanās tā varēja notikt, jo viņi ieguva mazāko balsu skaitu. Bet notika brīnums – saspēle starp prezidentu un ievēlētajām partijām, kuras rezultātā Krišjānis Kariņš, kas pat nebija deputāta kandidāts, kļuva par Ministru prezidentu. Miermīlīgā, neizlēmīgā darbība, lai tik koalīcija pastāvētu, ļāva Jaunajai Vienotībai noturēties un veidot pat vadošās partijas imidžu, startējot gaidāmajās vēlēšanās.
Bet nu jau neizlēmība un Kariņa nespēja uzņemties atbildību sāk atmaksāties. Reitinga krišanos vēl pastiprina enerģētiskā krīze. Lasot vēlēšanu programmu, jāsecina, ka kandidāti vai tie, kas programmu rakstīja viņu vietā, ir saindējušies ar populismu. Ienākušas pilnīgi nereālas lietas. Premjera partijai neatbilstoši izvirzīti tādi uzdevumi, kas jāpilda pašvaldībām. Solīts ik gadu par valsts investīcijām uzbūvēt 1000 jaunu mājokļu. Grūti iedomāties, ka valdība to darīs un kas būs tie investori. Vēl jāatzīmē nereālie mērķi izglītībā, piemēram, ka samaksai skolotājam jābūt par 20% augstākai par vidējo. Nav taču noslēpums, ka tā ir 68%. Tad ar kādiem līdzekļiem nonāks līdz vidējai algai, kas turpina augt, un sasniegs vēl +20%? Tukši solījumi, jo izpildīt nevarēs. Jaunā Vienotība viena no nedaudzajām beidzot sapratusi, ka Latvijā obligātas ir tikai deviņas klases, bet vajag, lai obligāta būtu vidējā izglītība. Bet vidējās izglītības prasība šobrīd neiet kopā ar Izglītības ministrijas plāniem. Veselības aprūpē partija sola parūpēties, lai pie speciālista nav jāgaida ilgāk par 30 dienām. Vai tad nezina, kādas ir rindas? Cik reālas ir 30 dienas? To solīt nav godīgi.


Lēmumu pieņem katrs pats

Indra Rassa, Saldus novada domes deputāte, 14. Saeimas kandidāte apvienības Attīstībai/Par! sarakstā:

Jaunās Vienotības kandidātes no Kuldīgas novada man ir labi pazīstamas, jo daudz strādāts kopā gan ar Ingu Bērziņu Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomē, gan ar Nelliju Kleinbergu tad, kad viņa vēl vadīja Skrundas domi, un arī tagad Saldus medicīnas centrā. Tāpat ar Daci Šēli. Katrs cilvēks, arī pašvaldības politiķis un darbinieks, pats pieņem lēmumu, vai kandidēt Saeimas vēlēšanās. Pašvaldības deputātam tā ir iespēja darboties citā līmenī, būt klāt pie likumu un lēmumu tapšanas. Iespējams, dot savu pienesumu pašvaldību lomas un ietekmes stiprināšanā. Cits ir jautājums par priekšvēlēšanu solījumiem vietējiem vēlētājiem, jo pašvaldību deputāti ievēlēti tikai pirms gada. Taču tā ir katra kandidāta izvēle, arī vēlētāju – atbalstīt vai svītrot savus nesen ievēlētos novada deputātus. Jaunās Vienotības Kurzemes saraksts vēlētājiem piedāvā gan  pieredzējušus politiķus, gan plašākā sabiedrībā mazpazīstamus kandidātus. Šķiet, ka saraksts ir pārdomāts, un vēlētāji no dažādām Kurzemes vietām tajā var atrast savējos. Sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka partijai vēlēšanās ir labas izredzes. Negribu prognozēt, cik kandidātu Saeimā iekļūs, bet domāju, ka rezultāti būs labi.


___________________________





Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai esat izlēmuši, par ko balsosiet 14. Saeimas vēlēšanās?
Jā, zinu
Vēl ir laiks vētīt iesniegtos partiju sarakstus
Balsot nedošos, neredzu tam jēgu
Nevaru izlemt, kam atdot savu balsi
Svārstos starp divām partijām
Man nav tiesību piedalīties vēlēšanās