Aizvērt

Jauns var mācīties

2022. gada 15. septembrī, 08:00
Raksta autors: Inta Jansone, Daiga Bitiniece
Jauns var mācīties
„Summa normālai dzīvei Kuldīgas novadā būtu no 1000 līdz 1500 eiro. Tas atkarīgs no tā, cik ģimenē ir apgādājamo, vai cilvēks dzīvo viens pats, kur strādā, vai jābrauc ar auto,” saka Saeimas deputāta kandidāts Krists Bergmanis.
Foto: Laila Liepiņa
Apvienotais saraksts izveidojies tikai šogad un lielā ātrumā. Tajā ietilpst trīs partijas – Liepājas partija, Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Zaļā partija, kas atdalījās no Zaļo un Zemnieku savienības. Kurzemes apgabalā ar 15. numuru Saeimas vēlēšanās kandidē SIA Ēku uzturēšanas serviss valdes loceklis, kuldīdznieks KRISTS BERGMANIS.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu. Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras
pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.

_________________________


Studēt gājis četrreiz


K.Bergmanis beidzis toreizējo V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju: „Varēju mācīties labi, bet ne vienmēr to gribēju darīt. Skolā ļoti patika sports, matemātika, latviešu valoda, nepatika ķīmija. Nebiju rātns bērns, bet vecāki lika problēmas atrisināt pašam. Reizēm tika arī saukti uz skolu.” Skolā Kristam nepatika tas, ka citi kādu apceļ un dara tam pāri: „Tajā vecumā neiesaistījos un distancējos. Šodien gan, protams, izvērtējot situācijas nopietnību, ietu klāt un aizstāvētu.”
Draugs Kārlis Pilenieks Kristu pazīst no bērnības: „Ir impulsīvs. Viņam ir daudz labu ideju, un tās jāizpilda uzreiz. Ja kaut ko ieņem prātā, ies līdz galam. Viss, ko saka, ir vīrs un vārds.”
Pēc vidusskolas K.Bergmanis iestājies Banku augstskolā, lai studētu uzņēmējdarbības vadību: „Man draugi vienmēr bijuši gados vecāki, jo ar vienaudžiem bieži vien nesaskan. Augstskolā pārsvarā visi bija pēc vidusskolas, man neiepatikās, nepatika arī dzīvot Rīgā, un pēc pusgada izstājos. Pēc tam iestājos Latvijas Universitātes Komunikāciju zinātņu fakultātē, gribēju būt žurnālists, jo vienmēr esmu bijis taisnības meklētājs. Man likās, ka tas varētu būt mans virziens.”
Bet, pēc neilga laika pārtraucot arī šīs studijas, Krists sācis strādāt celtniecībā. „Iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē, lai apgūtu būvdarbu vadību. Dienā strādāju, pēcpusdienā braucu uz mācībām, bet tur nereti izrādījās, ka lekciju todien nebūs – iepriekš tas netika paziņots.” Tagad Krists RTU studē nepilna laika neklātienē, kur apgūst nekustamo īpašumu pārvaldību. Ar mācībām ir apmierināts.
Viena viņa aizraušanās ir florbols. Bijušais treneris un komandas biedrs Ivo Solomahins teic: „Krists vienmēr ir mērķtiecīgs. Spēj iedegties. Viņam ir savs viedoklis, un atbildi parādā nekad nepaliek. Bet kā treneri mani vienmēr ir klausījis, uzdevumus izpildījis ar lielu atdevi. Spēj adaptēties jebkurā situācijā.”
Līderi un savs ceļš
Vai Kristam ir kāds cilvēks, kuram gribētu līdzināties? Viņš min divus uzņēmējus: tēvu Kasparu Bergmani un liepājnieku Uldi Pīlēnu. „Tāpēc arī esmu Apvienotajā sarakstā, jo Pīlēnam tiešām gribētu līdzināties. Viņš ir spēcīgs līderis, ar lieliem sasniegumiem uzņēmējdarbībā. Ja būtu jāizvēlas cilvēks, kurš varētu izvest valsti no krīzes, tad es gribētu šo iespēju dot tieši viņam. Taču pats galvenais cilvēks, kuram gribu līdzināties, ir mans tēvs. Man patīk viņa īpašības un veids, kā viņš strādā.”
Sabiedrībā nereti valdot uzskats, ka tiem, kuriem vecāki ir uzņēmēji vai sabiedrībā populāri cilvēki, viss tiek nolikts kā uz paplātes: „Bet tie, kuri mani pazīst, zina, ka tā nav. Pārējiem man nekas nav jāatspēko.”


Jāstrādā tautai


K.Bergmanis uzskata, ka Saeimas deputātam jābūt godīgam, jābūt arī ar pašcieņu: „Jāstāv par saviem lēmumiem. Deputāti ir tautas kalpi, viņiem jābūt godīgiem pret saviem vēlētājiem – nedrīkst darboties savās interesēs. Jārunā patiesa valoda – nevajag tēlot un liekuļot. Man šīs īpašības ir, esmu godīgs, nodokļus maksāju. Negodīgums man uzdzen stresu.” Par savu lielāko kļūdu sauc to, ka mēģinot no sevis izspiest vairāk, nekā var, un beigās iznākot mazliet apsēsties.
„Esmu iesaistīts ēku atjaunošanā, Kuldīgas tēla uzlabošanā. Virkas muiža, vecpilsētas ēkas, kas ir atjaunotas, – tas mans lielākais lepnums. Gribu, lai vide, kurā dzīvojam, ir skaista. Tagad atjaunojam māju Baznīcas ielā 13: tur tiks papildināts pilsētas dzīvokļu fonds, pirmajā stāvā būs pārtikas veikals. Projektējam jau nākamās.”
Tēvs par dēla izvēli kandidēt saka: „Krists visu laiku ir interesējies, kas notiek politikā un ekonomikā, par to daudz esam runājuši. Apvienotajā sarakstā ir vieni no gaišākajiem prātiem Latvijā. Dēlam ir 27 gadi, un viņš no citiem var tikai iegūt.”

_________________________


VIEDOKĻI


Dažādos sarakstos vairāk uzņēmēju


Ralfs Minkevičs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģiona vadītājs:
– Mani priecē tas, ka uz šo sasaukumu kandidē vairāk uzņēmēju, manuprāt, pat vairāk nekā iepriekš. Tas ir signāls, ka uzņēmēji apzinājušies savu aicinājumu procesos piedalīties, būt klātesoši. Sarakstam nav nozīmes, jo uzņēmēji ir katrā, un katrā viņi ir savas jomas izcilnieki. Iekļūšana Saeimā ir kā politiska izloze, cik labs esi bijis priekšvēlēšanu kampaņā, vai jau agrāk esi bijis redzama personība. Ja uzņēmējus ievēlēs un no vairākiem sarakstiem, tas mūs kā uzņēmēju organizācijas pārstāvjus tikai priecēs.


Nekandidējot cer būt Ministru prezidents


Ojārs Skudra, politologs:
– Pašam Uldim Pīlēnam uz Saeimu nekandidēt, bet cerēt ieņemt premjerministra amatu – tā Latvijā ir normāla prakse. Korifejs ir Lembergs, arī Šķēle kļuva par premjeru, nebūdams nekāds kandidāts, jo atnāca no malas. Latvijā tas nav nekas jauns. Arī Pīlēns ies pa iemīto taciņu. Pēdējās ziņas liecina, ka Apvienotajam sarakstam ir vislielākie priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi, un arī Rīgā tas ir pamanāms.
Uzticos Factum aptaujai, un mans aicinājums būtu tiem, kuri īsti nezina, ko darīt, un pieder pie tiem, kas nevar izlemt, vēlēšanās tomēr piedalīties, skatīties uz aptaujām, ja vien nav citu kritēriju, piemēram, parasti tā ir 4000 zīmju programma (tā izlasāma mājaslapā www.cvk.lv).
Latvijā visas ir bijušas koalīcijas valdības, izņemot to, kuru vadīja Godmanis, bet tāpat tur bija iekšējās pretrunas. Izmantojot stratēģisko balsošanu, ir divi kritēriji. Pirmajā cilvēki balso par partiju ar domu, ka pēc vēlēšanām tā, visticamāk, būs valdības koalīcijā. Otrajā balso par vienlīdz simpātiskām partijām. Spēkā stājas tautā pazīstamais mazākais ļaunums – balsot par to partiju, kas, jūsuprāt, koalīcijā sastrādās vismazāk nepatikšanu. Pagājušajās vēlēšanās būtu bijis saprātīgi nebalstot par Kaimiņu, Gobzemu un KPV LV, jo visi zinām, ar ko 13. Saeimā tas beidzās.
Factum prognoze ir tāda, ka vēlēšanās varētu piedalīties 50,4% balstiesīgo. Tas noskaidrots augustā, kad atbildes bijušas: piedalīsies vēlēšanās vai visticamāk piedalīsies. Es arī sliecos uzskatīt, ka par spīti visiem šoviem un aģitācijām vēlētāju aktivitāte nebūs augsta. Krīzes faktori būs jūtami pēc vēlēšanām, tāpēc tagad balsotāju aktivitāti tie neietekmēs.

_________________________




_________________________

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai esat izlēmuši, par ko balsosiet 14. Saeimas vēlēšanās?
Jā, zinu
Vēl ir laiks vētīt iesniegtos partiju sarakstus
Balsot nedošos, neredzu tam jēgu
Nevaru izlemt, kam atdot savu balsi
Svārstos starp divām partijām
Man nav tiesību piedalīties vēlēšanās