Aizvērt

Stāstām par kandidātiem no Kuldīgas novada. "Konservatīvie" deputāta kandidāti

2022. gada 16. septembrī, 17:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga, Daiga Bitiniece
Stāstām par kandidātiem no Kuldīgas novada. "Konservatīvie" deputāta kandidāti
Foto: Laila Liepiņa
Šoreiz par partijas "Konservatīvie" deputāta kandidātiem Evitu Pētersoni un Romānu Ernsonu.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika.
Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.


______________________



Nečīkstēt, neradīt šķēršļus, bet darboties


Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma (KTTT) personāla uzskaites speciāliste, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Kuldīgas nodaļas vadītāja Evita Pētersone nodaļu kopā ar domubiedriem sāka veidot pirms vairāk nekā pieciem gadiem.
„Cilvēkiem patīk tikai nosodīt, noniecināt, pārmest. Bet, kad pajautā, ko tieši pats darījis, tad atbildes nav. Arī es varu kādu kritizēt, bet varu arī pateikt, ka esmu politikā un darbojos, lai uzlabotu vidi, dzīvi Latvijā.” Pirms iestāšanās JKP, kuras programmu viņa atzina par saviem nodomiem labāko, E.Pētersone bija bezpartejiska. Pēc vidusskolas Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu zemes ierīcībā, otra augstākā izglītība iegūta Juridiskajā koledžā. Strādājusi Valsts zemes dienestā, Kuldīgas komunālajos pakalpojumos, par Kuldīgas domes vides speciālisti. Pēc tam bijusi domes priekšsēdes vietnieka Aleksandra Langes palīdze, bet līdz ar pašvaldības vadības struktūras izmaiņām šī vieta likvidēta. Amatu maiņa daļēji saistīta arī ar dekrēta atvaļinājumiem – E.Pētersone ir četru bērnu māmiņa. Līdz šim visilgākais periods (astoņi gadi) nostrādāts pašvaldībā, kur gūta laba pieredze, īstenojot vides projektus – gan Eiropas nozīmes, gan vietējos. Līdztekus tam vides speciāliste izveidojusi nevalstisko organizāciju Dabas spēka aģentūra, piesaistot dažādu fondu līdzfinansējumu, piemēram, saistībā ar Ventas ielejas apsaimniekošanu un upes tīrīšanu. Viņa ir valdes locekle biedrībā Darba iespēju aģentūra, kurā tiekot īstenotas dažādas pilsoniskas aktivitātes. KTTT darbs saistīts ar personāla lietām. E.Pētersonei ir papildu izglītība, lai strādātu par pedagoģi, ar audzēkņiem iznācis strādāt kā grupas audzinātājai. Ir arī koordinatore skolas projektā Pumpurs, palīdzot jauniešiem, lai tie pirms laika nepamestu mācības.
Brīvais laiks paliek vienīgi ģimenei un galvenajam vaļaspriekam – mūzikai. Kandidāte beigusi mūzikas skolu. Viņu A.Lange raksturo tā: „Evitai ir liela atbildības izjūta un darbaspējas. Ļoti sabiedriska, prot satikt ar visiem kolektīvā.” Arī KTTT direktore Dace Cine saka: „Evita kā personāldaļas vadītāja strādā informācijas centrā. Ļoti atvērta un laipna. Lai cik sarežģīts jautājums, vienmēr iedziļinās un, cik vien spēj, palīdz to atrisināt. Vēl varu uzsvērt viņas konfidencialitāti. Informācijas drošība ir svarīga viņas darbā, kur saplūst dati par cilvēkiem.”
Taujāta par pēdējā laika sasniegumiem vai kļūdām, kandidāte norāda: „Pārbaudījums bija, pirmo reizi mūžā kļūstot par skolotāju un paņemot audzināšanā tehnikuma grupu. Trīs gados gāja visādi, bet visi sekmīgi pabeidza mācības; tas gandarī. Sapratu, ka varu būt arī pedagoģe, tas dod spēku iet uz priekšu.”
Startējot uz Saeimu, ir izvirzīti vairāki mērķi: reģionu attīstība, lauku teritoriju iedzīvināšana, jaunas mājokļu programmas ieviešana. Viņa vēlētos, lai partijas savstarpēji neradītu šķēršļus, ko pašiem pārvarēt. Tad arī sabiedrības uzticēšanās Saeimai nebūtu viena no zemākajām starp institūcijām.


______________________


Kā uzņēmējs domājot ilgtermiņā


SIA Lasern īpašnieks un Kuldīgas novada domes deputāts Romāns Ernsons Konservatīvo sarakstā Kurzemē startē ar 5. kārtas numuru.
Publiski pieejamo datu bāzē ziņas par R.Ernsonu rodamas tikai kopš 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kas sasaucas ar viņa uznākšanu uz politiskās skatuves. R.Ernsons JKP sarakstā startēja kā ceturtais, bet vienīgais iekļuva, apsteidzot pat labāk zināmus kandidātus. „Diezgan enerģiski strādāju un uzrunāju cilvēkus pirms vēlēšanām, lai palielinātu atpazīstamību,” viņš skaidro. Pusotrā gadā pašvaldībā R.Ernsons ieguvis lēnprātīga deputāta raksturojumu. „Cītīgi apmeklē gan domes, gan komiteju sēdes. Ir lietišķs, draudzīgs, iedziļinās jautājumos,” saka domes priekšsēdes vietnieks Artis Roberts. Arī pats deputāts atzīst, ka pievienojies pozīcijas viedoklim, jo balsojumam izvirzītajos jautājumos pretrunas nav saskatījis.
R.Ernsons darbojas pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta komisijā un Kurzemniekam apgalvo, ka pašam esot diezgan plaša uzņēmējdarbība, tomēr esot grūti uzskaitīt, kurš būtu lielākais veikums. Tāpat arī kļūdas nevarot nosaukt: „Kā uzņēmējs domāju ilgtermiņā. Pašreizējā valdība tā nerīkojas.”
JKP R.Ernsons sameklējis pats, tieši šīs partijas nostādnes atrodot par atbilstošākajām. Viņš ir Kuldīgas nodaļas vadītājas vietnieks. Partijas biedri raksturo: „Mazāk runā, vairāk dara. Uz Romānu var paļauties.” Uzņēmējs dzimis un audzis Skrundā, kur beidzis pamatskolu, bet vidusskolu – Kuldīgā. Pirms diviem gadiem Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis augstāko izglītību personāla vadības specialitātē un iestāžu darba organizācijā. Strādājis dažādās jomās, tai skaitā auto rezerves daļu tirdzniecībā. Savu firmu nodibinājis 2011. gadā. Pēc Lursoft datiem, SIA Lasern ir neliels uzņēmums ar 2844 eiro pamatkapitālu un diviem darbiniekiem. Darbības veidi: mežizstrāde un starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu. Apgrozījums pagājušajā gadā bija 33 tūkstoši eiro, peļņa pēc nodokļiem – gandrīz 8,5 tūkstoši eiro. Ienākumu deklarācijā norādīto īpašumu saraksts liecina, ka uzņēmējam pieder pieci dzīvokļi (pa diviem Kuldīgā un Skrundā, viens Saldū), vairāki zemes gabali Skrundas pagastā un vēl citi konkrēti nenosaukti nekustamie īpašumi Rīgā, Kuldīgā un Vārmē, kā arī daļa būvobjekta Turlavā.
Ārpus darba tiekoties ar draugiem, patīkot vērot dabu, pārdomāt jaunu ideju realizāciju. Oficiāli nav precējies, ir divi pilngadīgi bērni.
„Man šķiet, ka politiķim jābūt drosmīgam, jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Nebaidīties no visa jaunā saistībā ar to, kas vajadzīgs attīstībai. Domāju, ka man šīs īpašības ir.” Kā pirmo iniciatīvu parlamentā, ja iekļūs, viņš sola virzīt iepirkumu politikas pārskatīšanu. Bet par galveno mērķi uzskata budžeta izšķērdēšanas un nesaimnieciskas rīcības izskaušanu.


______________________


VIEDOKĻI


Grūti izvēlēties, bet ir jābalso

Edgars Zalāns, arhitekts, kādreizējais Kuldīgas domes priekšsēdis, Saeimas deputāts un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs:
– Kopš mana laika daudz ir mainījies. Tagadējās centriskās partijas par reģionu problēmām maz zina, jo veidojušās Rīgā. Reģionu līderi piesaistīti vēlāk. Tā ir atšķirība no kādreiz lielajām partijām, tādām kā Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas ceļš un Tautas partija. Vēsturiski bija iegājusies noteikta secība, ka rajonos automātiski veidojas nodaļas, tās virza savus kandidātus. Bija tādas skaidras trepītes, kā izvirzīties. Tagad partijas rodas visādi. Tās, kuras saprot, ka reģioni vajadzīgi, labprāt sadarbojas ar vietējiem līderiem. Novadu pārstāvjiem sadarbība svarīga, jo mēs taču redzam, kur un kā nauda plūst attīstībai, to lemj Rīgā. Paskatoties uz šo vēlēšanu sarakstiem, rokas nošļūk un pildspalva nezina, kam krustiņu pievilkt. Konservatīvie, progresīvie un vēl nezin kas… Jāņem arī vērā, kas pasaulē notiek. Šajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā ir jādomā ne tikai par reģionu attīstību, bet arī ārpolitiku. Un ir jāiet uz vēlēšanām, lai balsotu vismaz par latviskajām partijām.


Zaudējuši karognesēju

Ilga Kreituse, politoloģe:
– Par Konservatīvajiem varu teikt tā – sieviete cēla, sieviete gremdēja. 13. Saeimas vēlēšanās šī partija balsu vairākumu ieguva, pateicoties Jutai Strīķei, nevis savam līderim Jānim Bordānam. Tagad, kad Strīķes vairs nav, pilnīgi loģisks ir reitingu kritums, jo solītais nav izpildīts, bet tas šai partijai netraucē tagad dot vēl trakākus solījumus. Nu jau tā atvēzējusies, ka būs pie varas vēl vismaz desmit gadus. Bija solījums 3x500, kam daudzi noticēja. Tagad Konservatīvie sola 3x750. Tāda alga vēl ilgi būs jāgaida, pensionāri tādas pensijas vispār nesagaidīs. Kā krīzes situācijā ar pašreizējo valsts budžetu var ko tādu solīt! Programmā ieliktie rādītāji un cipari nav saprotami. Konservatīvie apņēmušies izglītības funkcijas veikt, četros gados piesaistīt 5000 jaunus IT speciālistus. Nezinu, kā partija to praktiski var izdarīt. Konservatīvajiem nav savas pastāvīgas virzības, jo ar to populismu, kā viņi iekļuva 13. Saeimā, ilgi nevar noturēties. Tāpēc šobrīd viņi mēģina konkurēt ar Nacionālo apvienību un piesaistīties nacionāliem jautājumiem. Taču nav konkurētspējas, jo nacionālajiem ir savs stabilais vēlētājs un jau ilga politika šajā virzienā.



______________________

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai esat izlēmuši, par ko balsosiet 14. Saeimas vēlēšanās?
Jā, zinu
Vēl ir laiks vētīt iesniegtos partiju sarakstus
Balsot nedošos, neredzu tam jēgu
Nevaru izlemt, kam atdot savu balsi
Svārstos starp divām partijām
Man nav tiesību piedalīties vēlēšanās