Aizvērt

Apvienojušies liberāli domājoši un inteliģenti spēki

2022. gada 23. septembrī, 12:00
Raksta autors: Kristīne Pabērza, Daiga Bitiniece
Apvienojušies liberāli domājoši un   inteliģenti spēki
Jurģa Spulenieka arhīva un Lailas Liepiņas foto
Šoreiz stāstām par apvienību Attīstībai/„Par!”, ko veido trīs partijas: Latvijas attīstībai, Kustība „Par!” un Izaugsme.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu.
Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.

_______________________________


Iestāsies par sociālo atbildību

Filozofijas doktors, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks ĢIRTS JANKOVSKIS 14. Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabalā partiju apvienības Attīstībai/Par! sarakstā startē ar 5. numuru.
Ģ.Jankovskis darbojas uzņēmumu Didro un Mozokot valdē, ir viens no idejas autoriem Demokrātijas kafejnīcai, kas notiek Kuldīgā. Kopā ar domubiedriem te organizējis arī Demokrātijas festivālu. Bijis pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), LU, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņš ir viens no partijas Kustība „Par!” dibinātājiem: „Esmu darbojies ar dažādiem demokrātijas jautājumiem, ar zinātni un augstāko izglītību. Datos redzams, ka Latvijā pilsoņi politiskajā darbībā ir neaktīvi. Ir saglabājies padomju laika priekšstats, ka iet partijā ir tāpat kā komjaunatnē vai vēl kaut kur, nevis rūpēties par valsti, kurā dzīvo un kuras pilsonis esi. Darbojos kustības ārštata padomē un atbildu arī par ētiku. Biedri pierunāja, ka pietiek analizēt un kritizēt, – vajag iet un kaut ko darīt.”
Par to, kādēļ tieši Par!, Ģ.Jankovskis saka:
„Pie vainas ir mana izglītība – analizēju un uz Latviju skatos kā uz demokrātisku valsti.
Mums trūkst modernā vai centriskā liberālisma – tas ir liberālisms, kas nav domāts tikai indivīdiem, bet tāds, ka valsts uzņemas atbildību par tiem, kuriem savai dzīvei nav taisnīgas iespējas. Katram ir tiesības realizēt to, kā viņš grib dzīvot, bet sociālu vai ekonomisku spēku vai iemeslu dēļ, arī izglītības, veselības aprūpes, dzīvesvietas dēļ to nevar. Valstij jānodrošina, lai visi pilsoņi dzīvotu tādu dzīvi, kādu vēlas. Jābūt sociālai atbildībai. Katrs pilsonis ir svarīgs.”
Deviņus gadus Ģirts strādājis RSU, mācot ārstus, pēc tam atgriezies Kuldīgā. „Manas kompetences ir zinātne un izglītība, arī veselības aprūpe. Man ģimenē aug bērni, tāpēc ir svarīgi, lai nenotiek reģionu diskriminācija. Man negribētos, ka būtu tā: bērnus izskoloju, bet pēc tam viņi dzīvo tālu prom no manis. Vēl svarīga līdzvērtīga, demokrātiska reģionu attīstība.”
Filozofijas doktore, akadēmiķe Maija Kūle ir direktore LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kur Ģ.Jankovskis strādā par vadošo pētnieku, un par kolēģi stāsta: viņš izstrādājis doktora darbu par Hēgeli un pēc tam pievērsies sociālajiem medijiem.
„Viņam patīk tāds postmoderns stils – iztaisīt Hēgeļa galvu savā dārzā, rotaļāties ar tēmām.
Apprecējās ar filosofi Maiju, kuru uzskatījām par vienu no foršākajām meitenēm tajā kursā. Arī viņa ir institūta pētniece. Man šķiet, ka bez Maijas Ģirts nebūtu tāds, kāds ir, – viņš vēlas politisku karjeru, mainīt pasauli.”
Politiski vērtēt kolēģi M.Kūlei grūti, jo pieteikumā viņa nav iedziļinājusies, tomēr uzskata, ka Ģirta piederība paristiem, iespējams, saskan ar viņa kreiso hēgelismu: „Kad institūtā saskrējāmies, Ģirts stāstīja, ka uzrakstījis paristu programmu izglītībā un zinātnē. Pajautāju, ko iecerējis humanitārajām zinātnēm, nacionālas ievirzes izglītībai. Viņš paspēja atbildēt, ka humanitārajiem galvenais ir būt ķēdē ar STEM (tehnoloģisko jomu). Tas tiesa – tāds ir laikmeta gars, taču nevajadzētu pazaudēt humanitāro zinātņu, filosofijas klasisko misiju cilvēka, tautas, nācijas, kopesamības tēmās, kuras tehnoloģiski nevar risināt. Filosofijai pasaules prātu grozīšanā ir milzīga nozīme, un partijām tas jānovērtē.”
Ģ.Jankovska sievas Maijas Jankovskas ģimenē uz vēlēšanām kandidē divi cilvēki: gan vīrs, gan vīramāte Gunta. „Ģimenei tas vienmēr ir izaicinājums, jo kandidēšana prasa laiku, ja tai pieiet nopietni,” saka Maija. „Tā arī nav tāda lieta, par ko sabiedrībā būtu ļoti liela atzinība. Drīzāk ir pretējais – nākas saskarties ar ķengām un ļoti negatīvu priekšstatu, ka tad jau droši vien apakšā ir savtīgas, nelāgas intereses. Protams, tā nav. Ir tikai normāli, ka cilvēki vēlas veidot savu valsti, ka viņiem ir redzējums, kā to darīt, un ka tas notiek kopīgā labuma vārdā, ne jau tāpēc, ka tajā Saeimā būtu tik salda dzīve.” Maija vīru raksturo tā: „Viņš spēj analizēt ļoti dažādas jomas, iedziļināties un ieraudzīt to, ko, pa virsu skatoties, bieži vien nepamana.”

_______________________________


„Vienmēr esmu pilsoniski aktīvs”


Aktieris, režisors un pedagogs JURĢIS SPULENIEKS ir viens no Demokrātijas festivāla rīkotājiem un Demokrātijas fonda valdes loceklis.
J.Spulenieks pasniedz aktiermeistarību Rīgas baletskolā, un viņu interesē kultūra un kultūrizglītība. Kandidēt Saeimas vēlēšanās izlēmis pilsoniskās aktivitātes dēļ: „Esmu aktieris un režisors, tāpēc daudzi uzskata, ka partija izlēmusi paņemt atpazīstamu seju. Manā gadījumā tā nebija. Vienlaikus ar profesionālo darbību vienmēr esmu arī pilsoniski aktīvs. Krietnu laiku pirms vēlēšanām tikāmies ar cilvēkiem, pārrunājām sasāpējušās kultūras problēmas, izveidojām darba grupu. Vēlāk, iestājoties partijā, nodibināju kultūras grupu, līdz ar to šķita loģiski pamēģināt kandidēt uz Saeimu.” Kustībā „Par!” iestājies tādēļ, ka redzējumi saskan:
„Man simpatizē liberāli domājoši un inteliģenti spēki.”
Ja viņu Saeimā ievēlēs, J.Spulenieka prioritāte būs kultūra. Esot skaidrs, kas vajadzīgs ārējai drošībai, taču tiekot aizmirsts, ka kultūra ir ļoti liela iekšējās drošības daļa: „Manas prioritātes būs kultūras izglītība, lielāka kultūras augstskolu sadarbība un kultūras ilgtspēja, piemēram, specifisku priekšmetu pedagogu tālākizglītība utt. Karš Ukrainā pierāda diezgan tieši, ka kultūra sabiedrību saliedē. Tieši tāpēc tur ir tik spēcīga pretstāve. Latvijā pārāk ilgi esam uz kultūru skatījušies šaurā mērogā. Tā ir atbildīga arī par iekšējo drošību, lai sabiedrība būtu saliedēta, izglītota un zinātu, uz ko mēs ejam.”
Pēc J.Spulenieka domām, Saeimas deputātam jābūt cilvēcīgam: „Ļoti svarīga ir empātija, jo, tikai iejūtoties citu cilvēku ādā, var saprast, kādi lēmumi jāpieņem, lai cilvēki justos labi. Spēja pieņemt lēmumu bieži atkarīga gan no intelektuālās kapacitātes, gan izglītības. Domāju, ka pats šim raksturojumam atbilstu.”
Agita Zubriļena Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā J.Spuleniekam vairākus gadus mācījusi angļu valodu: „Viņš bija atsaucīgs, aizrautīgs, pieklājīgs.
Jurģis noteikti ir mūsu skolas, pilsētas un Latvijas patriots. Viņš skolu atbalstījis dažādos pasākumos. Jābūt drosmei, lai kandidētu, un tas ir apsveicami, ka jauni cilvēki grib mūsu valstī kaut ko mainīt. Jurģis ir pozitīvs un godprātīgs.”
Dramaturģe Aiva Birbele J.Spulenieku raksturo kā patīkamu, atsaucīgu cilvēku, kurš māk izteikt komplimentus, spēj sadarboties. A.Birbele rakstījusi scenāriju viņa maģistra darbam – iekļaujošajai teātra izrādei Indrānos. Tā bija ļoti laba sadarbība tieši tāpēc, ka viņš māk novērtēt citu darbu. Tas ir svarīgi.” Kandidēšanu uz Saeimu viņa vērtē pozitīvi: „Visa tā bļaušana, ko tie mākslinieki lien politikā, ir diezgan netaisnīgi pārmetumi. Visiem, kuri bļauj pēc izmaiņām, kritizē un klaigā, vajadzētu padomāt, ko var izdarīt paši. Ja ir iespēja sabiedriskā vai politiskā darbā vai nevalstiskās organizācijās piedalīties, tas jādara. Citādi jau viegli sēdēt uz dīvāna un kliegt uz televizoru.”

_______________________________


Taisnīgums, līdztiesība un drošība visiem


Kuldīgas senioru skolas vadības komandas dalībniece GUNTA JANKOVSKA daudzus gadus strādājusi par matemātikas un informātikas skolotāju Kuldīgas Centra vidusskolā (KCV).
Vadījusi novada skolotāju metodisko apvienību, ieguvusi maģistres grādu skolvadībā, beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes biškopības kursu.
No partiju apvienības Attīstībai/Par! G.Jankovska startē tāpēc, ka tā ir sociāli liberāla partija ar principiem attiecībā uz visiem cilvēkiem. Viņu uzrunājis tās solītais taisnīgums, līdztiesība un drošība visiem neatkarīgi no dzimuma, tautības un pārējā. Jautāta, kādām īpašībām jāpiemīt Saeimas deputātam, G.Jankovska atbild:
„Man liekas, ka visi Saeimā nokļuvušie – un tā tam vajadzētu būt – ir izglītoti, spējīgi mācīties, strukturēti domāt, pārvaldīt likumdošanu, un noteikti jābūt godīgiem.
Nepiekrītu politkorektumam, jo bieži šo jēdzienu lieto tad, kad baidāmies kaut ko teikt un kad cilvēki staigā no partijas uz partiju. Politkorektums beigās pārlūst uz negatīvo pusi. Ētiskām, cilvēciskām vērtībām arī noteikti jābūt. Esmu pārliecināta, ka man tās piemīt.”
G.Jankovska par darbu skolā izjūt gandarījumu, arī par to, ko šī pieredze devusi. Tagad deputāta kandidāte iegulda darbu Kuldīgas senioru skolā, lai mācīšanās vēlme nepazūd ne tikai pašai, bet arī apkārtējiem: „Ir svarīgi iesaistīt viņus sociālajā uzņēmējdarbībā, nevalstiskajās organizācijās. Lai, darbojoties ģimenē, viņi motivētu jauno paaudzi, nepazaudētu tiltu starp paaudzēm. Gandarījums ir arī par savu bērnu veiksmi, ko viņi nopelnījuši ar ļoti lielu darbu. Kļūdas bijušas attiecībā pret skolēniem, jo ne vienmēr ir izdevies pateikt Piedodiet!, kaut gan, mājās savu rīcību pārdomājot, esmu to gribējusi. Esmu sapratusi: nekļūdīšos tad, ja neko nedarīšu.”
Ja G.Jankovsku ievēlēs Saeimā, viena no prioritātēm būšot iesaistošā izglītība un atbalsts ne tikai Ukrainas bēgļiem, bet arī citām tautām, kas ieplūst Latvijā: „Esmu par latvisku vidi skolās. Latviešu valodai jābūt valsts valodai. 115 divplūsmu skolām jāpāriet uz latviešu valodu, bet tam jānotiek pakāpeniski, jo iesaistošā izglītība nav vienas dienas jautājums. Tā ir arī ģimenes iesaiste mācībās.
Mana un partijas nostāja ir tāda, ka vidusskolām, kas ir pašvaldību pakļautībā, būtu jāpāriet valsts pakļautībā.
Ēkām jāpaliek pašvaldībai, jo pietiek skolām nest to slogu, ka jāapkalpo pilis, muižas un citas ēkas. Vajadzētu būt valsts ģimnāzijām, Kurzemē varētu būt arī reģionālās ģimnāzijas, lai būtu izcilība un darbs ar talantīgiem skolēniem. Augstskolas izglītība ir jāmaina – tai jākļūst par eksporta un importa jomu. Jāiesaista augsta līmeņa Eiropas pasniedzēji. Nevar būt tā, ka studenti aizbrauc un paliek citā valstī, strādā tur projektos, bet Latvija viņus tikai sagatavo augstskolai.”
Vedekla Maija Jankovska par kandidāti saka: „Viņai ir degsme un vēlme cīnīties par taisnīgumu un kopējo labumu. Gunta ļoti ilgi strādājusi kā skolotāja – viņai noteikti ir praksē balstīts redzējums, ko varētu darīt, lai samilzušas problēmas risinātu. Viņa ir atvērta jaunajam. Redzu, ka ar tādu pašu degsmi iesaistījusies Kuldīgas senioru skolā, attīstot dažādus projektus un palīdzot darbā. Tāpat viņa iet kampaņās, viņai ļoti labi izdodas ar cilvēkiem runāt, klausīties viņos.”
Bijusī KCV direktora vietniece, ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāja Indra Gaile daudzus gadus ar G.Jankovsku strādājusi kopā: „Viņa ir profesionāla, izcila skolotāja. Ne vienmēr mums bijušas ļoti gludas attiecības – gadījušās arī nesaprašanās. Bet ne naidīgas, drīzāk uz attīstību virzošas. Gunta vienmēr bijusi atklāta, izteikusi viedokli, arī kritizējusi skolas vadības darbu. Tagad viņu satieku kā senioru skolas dalībnieci. Joprojām ir aktīva, prot izmantot informāciju, paplašināt redzesloku. Varbūt nav pieredzes valsts institūciju darbā, bet tas jau netraucē attīstīties. Viņa spēj aizraut un pārliecināt arī citus.”

_______________________________


VIEDOKĻI


Lai partijas liek spēkus kopā

Elīna Futraka, biedrības Kurzemes NVO centrs valdes priekšsēde:
– Tie, kuri grib vēlēt, lai paņem līdzi un pierunā tos, kuri ģimenē īsti negrib vai kuriem vajag palīdzīgu plecu, lai aizvilktu uz iecirkni. Tā ir katra atbildība – paņemt līdzi vēl kādu, lai sabiedrības aktivitāti veicinātu.
Ko darīt tiem, kuri grib vēlēt, bet nezina, par ko balsot? Visatbildīgāk būtu iepazīties ar partiju programmām, taču saprotu, ka tas ir laikietilpīgi. Bet ir dažādi rīki, ko izmantoju arī pati. Viens ir vietnes Manabalss.lv radītais vēlēšanu kalkulators lapā Tvnet.lv. Tur ir tikai 22 jautājumi, kurus ātri un vienkārši var atbildēt, norādot par vai pret. Pēc tam var redzēt, ar kuriem cilvēkiem un partijām sakritība ir vislielākā. Tas varētu dot virzienu vai nostiprināt kādu domu. Vēl ir Partiju šķirotava vietnē Lsm.lv. Šajos rīkos, aizpildot testu, var atrast partijas, ar kurām viedoklis daudzmaz sakrīt, ja tomēr nav laika atbildīgi iepazīt visas programmas, bet tas noteikti būtu labākais ceļš.
19 sarakstu mazajā Latvijā ir drusku par daudz. Man arī nav viegli izvēlēties – gribētos, lai kādas partijas liek spēkus kopā, bet sistēma ir tāda, kāda ir. Varētu mēs būt politiski mazliet saliedētāki, vairāk sadarboties. Bet, no otras puses, labi, ka izvēle ir plaša un var izvēlēties atdot balsi par tiem, kuri patīk visvairāk.


Savstarpēji atšķirīga kompānija

Ojārs Skudra, politologs:
– Partiju apvienību Attīstībai „Par!” veido Latvijas attīstībai, Kustība „Par!” un Izaugsme. Kompānija ir ļoti atšķirīga. Aptaujas diemžēl neļauj secināt, kurai no tām trim ir lielāki nopelni. SKDS augusta aptaujā, kas rāda balsu sadalījumu starp partijām, ņemot vērā tos, kuri uz vēlēšanām ies noteikti vai visticamāk, Attīstībai/Par! izvēlējušies 7,9%, bet bez nošķīruma. Factum aptauja saka ko līdzīgu. Dati norāda, ka šo partiju apvienību izvēlējušies 6,9%. Tas ir tuvāk vēlēšanām, jo aptauja bijusi 6. septembrī. Es gan uz ātru roku nesecinātu, ka tas liecina par lejupejošu tendenci. Droši vien tik traki nav.
Viņi cenšas, lai viņus uztver kā Attīstībai/Par!, un neviens neiedziļinās, kas ir kurš un kādas pozīcijas pārstāv. Bet tas spēks, kuram acīmredzot var būt problēmas ar savu cilvēku ievēlēšanu, spriežot pēc medijiem, ir kustība Par. Visādās negatīvās izteiksmēs piesaukta Veselības ministrija un Daniels Pavļuts. Acīmredzot tas var novest pie tā, ka Latvijas attīstībai varētu būt Saeimā labāk pārstāvēta nekā Par. Bet nevar noliegt, ka Kustības „Par!” dāmas cīnās labi, ieskaitot pēc pašas iniciatīvas demisionējušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu. To spriežu pēc medijiem – nezinu, kā ir aptaujās.
Premjerministrs Kariņš izteicies, ka viņš neatceras līdzīgus gadījumus, kā tas noticis ar aizsardzības ministru Pabriku, kurš priekšvēlēšanu pasākumos un arī internetā pauž viedokli, ka Kariņš nav bijis labs premjers un nebūtu pelnījis ieņemt šo amatu arī pēc vēlēšanām. Tas liecina, ka Attīstībai/Par! (šajā gadījumā Latvijas attīstībai) jau iezīmējušās pretrunas. Bet acīmredzot iekšējā atšķirīgā pozīcija ir par to, kā vajadzētu vai nevajadzētu runāt. No pozitīvā viedokļa varu piebilst, ka žurnālista Dombura vadītajā diskusijā par ekonomiku un nodokļiem Attīstībai/Par! pārstāvēja Juris Pūce, kurš koalīcijas partneriem neuzbruka un runāja konstruktīvi, neielaižoties demagoģijā vai populismā.
Visādi viņiem ir gājis, bet vai vēlētājs to ņems vērā? Pats galvenais jau ir tas, kurus tad no saraksta svītros ārā un kurus nesvītros.


_______________________________



_______________________________

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai esat izlēmuši, par ko balsosiet 14. Saeimas vēlēšanās?
Jā, zinu
Vēl ir laiks vētīt iesniegtos partiju sarakstus
Balsot nedošos, neredzu tam jēgu
Nevaru izlemt, kam atdot savu balsi
Svārstos starp divām partijām
Man nav tiesību piedalīties vēlēšanās