Aizvērt

Kuldīga tēva un dēla acīm

2019. gada 17. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Kuldīga tēva un dēla acīm
Līdz 14. jūlijam Kuldīgas novada muzejā apskatāma fotokluba "Divas upes" dalībnieku, tēva un dēla – Aivara un Indara Vētrāju – fotoizstāde "Mana Kuldīga". Tajā redzamas abu uzņemtās fotogrāfijas, kas ataino pilsētas ikdienu un vēsturiskā saplūšanu ar mūsdienām gan ierastā, gan mazliet citādā rakursā.
Aivars izstādes atklāšanā trešdienas vakarā nepiedalījās, jo atrodas Austrumu slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļā. Viņš visiem sūtīja sveicienus un teica paldies par materiālo un morālo palīdzību, kas šobrīd viņam un ģimenei ir ļoti noderīga un nozīmīga. Indars par saviem darbiem daudz nerunāja – katrai bildei ir savs stāsts, gala rezultāts redzams pie sienas, lai nu tagad skatītāji vērtē.

Muzeja direktors Eduards Dambergs uzsvēra, ka ļoti lepojas ar novada radošajiem cilvēkiem, kuru mākslinieciskās izpausmes labprāt tiek izliktas muzejā, lai tās var apskatīt gan vietējie iedzīvotāji, gan Kuldīgas viesi. Viņš atzina, ka Manas Kuldīgas autorus vieno ne tikai radnieciskas saites, bet arī tas, ka abi aizrāvušies ar fotomākslu un Kuldīgu sauc par savu. Novada domes priekšsēde Inga Bērziņa, dāvinot zemeņu grozu, ko nosūtīt Aivaram, vēlēja viņam veselību un teica, ka viņai skatīt izstādi ir gods un prieks, jo abi fotogrāfi daudz dara Kuldīgas popularizēšanā un vēstures iemūžināšanā. Veselību vēlēja un ziedus Aivara dzīvesbiedrei Maritai deva kuplā pulkā atnākušie Aivara klasesbiedri, atzīstot, ka viņš vienmēr ir optimists un tieši tagad optimisms lieti noder. Arī daudzi citi kuldīdznieki bija nākuši sveikt fotogrāfus un izteikt atbalstu Aivara ģimenei.

Pirms izstādes atklāšanas Aivars atzinis, ka ideja radusies, staigājot pa pilsētu: „Koncepcija radās agri no rīta. Pa Kuldīgas vecpilsētu staigājot, nav, kur kāju nolikt, – viss vecais nāk virsū. Tā nu uz mūsdienu fotogrāfijas uzliku vēsturisko.”

Indaru savukārt vairāk saista reizēm skarbais, bet vienmēr patiesais ielu stils: „Esmu par īstām lietām. Fotogrāfijās redzamais ir patiess, nav izmainīts nekas. Tām ir atņemtas krāsas, jo tās traucē saskatīt būtisko. Šis ir mans skats uz manu pilsētu un tās iedzīvotājiem no neierasta leņķa un neierastām vietām, kurām vai nu ikdienas steigā paskrienam garām, vai pat nepamanām, ka tādas ir.”


Par autoriem

Aivars Vētrājs dzimis Īvandē un lielāko daļu dzīves nodzīvojis Kuldīgā. Pirmo fotoaparātu viņam nopirka mamma, kad dēlam bija 11 gadu, savukārt interese par fotogrāfiju Aivaram pirmoreiz radusies kāda Īvandes kaimiņa fotolaboratorijā, un to pamanījusi klases audzinātāja Ruta Raduma. Vidusskolā liela ietekme uz fotografēšanas prasmju attīstību un personības veidošanos bijusi klases audzinātājai Skaidrītei Reķei, kad Aivars un klasesbiedri aizrāvušies ar novadpētniecību un skolas muzeja veidošanu. Vēlāk viņš izmācījies par kino foto kolektīvu vadītāju Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 1982. gadā Aivars sāka strādāt par fotogrāfu laikrakstā Padomju Dzimtene, turpinot to darīt Kurzemniekā.

Indars Vētrājs pirms trim gadiem atgr iezies dzimt ajā pilsēt ā no Rīgas. Fotografēšanas prasmes apguvis pašmācības ceļā, vērojot, kā to dara profesionāļi, ļoti liels atbalsts bijis tētis un viņa dotie padomi. „Uzaugu fotolaboratorijā, skatoties, kā fotopalielinātājs uznes bildi uz balta fotopapīra, kuru pēc tam iegremdēja attīstītājā, un tad uz fotogrāfijas pamazām parādījās arī pati bilde. Esmu bērnībā braucis līdzi tētim uz avīzes nosūtītajām vietām un vērojis. Jau no mazotnes mājās vienmēr ir bijuši ar fotogrāfiju saistīti žurnāli. Visas savas zināšanas esmu ieguvis pats, bet trūkstošās vai tehniski sarežģītās lietas vienmēr esmu jautājis tētim.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: