Aizvērt

Kurzemniekiem sava “Latvija”

2019. gada 11. augustā, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, “Saldus Zeme”
Kurzemniekiem sava “Latvija”
Ventspils koncertzāles “Latvija” unikums – ērģeles ar vairāk nekā 3000 stabulēm. Tās būvēja Vācijas uzņēmumā "Johannes Klais Orgelbau GmbH&Co.KG" un Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.
Foto: Ieva Vilmane
Ar Ventspils koncertzāles “Latvija” atklāšanu pabeigts reģionālo koncertzāļu tīkls. Novadu kultūras infrastruktūrā vismaz tuvākajā nākotnē nebūs tik vērienīgu valsts un Eiropas Savienības investīciju. Ventspilnieki lepojas, ka Lielais laukums izraudzīts jaunai koncertzālei ar miljons eiro vērtām ērģelēm, vertikālām klavierēm un perfektu akustiku. Tai līdzās vieta rasta Latvijā pirmajai publiskajai mūzikas bibliotēkai, Ventspils Mūzikas vidusskolai un Bērnu mūzikas skolai. Pirms zāles oficiālas atklāšanas žurnālisti varēja iepazīties ar Kurzemes spilgtāko kultūrvides jaunumu.
ZEM VIENA JUMTA

Ventspils Mūzikas vidusskolas direktora Andra Grigaļa sabiedrībā iepazinu mūzikas skolas telpas. Pagaidām iestāde izkaisīta sešās mājās, pedagogi un pustūkstotis audzēkņu jaunajā mācību gadā pirmo reizi strādās zem viena jumta. Mūzikas skola aizņem 70% no nama, koncertzāle – tikai 30%.

Līdzās Mūzikas vidusskolai iekārtota Latvijā pirmā publiskā mūzikas bibliotēka. Tā izveidota, sapludinot vietējās Mūzikas vidusskolas bibliotēku un Ventspils bibliotēkas mūzikas un mākslas nodaļu. “Mēs strādāsim ne tikai ar skolēniem, pedagogiem un kolektīvu vadītājiem, bet ar jebkuru ventspilnieku. Pie mums iekārtota klusuma telpa meditācijām, būs instrumentu noma, studija jaunām mūzikas grupām. Varam organizēt arī jauno dīdžeju mācības,” neierastās bibliotēkas darbības virzienus uzskaitīja tās vadītāja Inga Aulmane. Koncertzāles Lielajā zālē pazaudēju laika izjūtu, līdzko tika stāstīts par Latvijā pirmajām ērģelēm, kuras uzbūvētas ārpus baznīcas, un vertikālām klavierēm. Ērģeles žurnālistiem spēlēja instrumenta idejiskā līdzautore un pasaulē slavena latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, klavieres – to izgudrotājs un būvnieks Dāvids Kļaviņš no Vācijas.


AR VIETĒJIEM NEPIETIEK

Abi instrumenti ir neparasti un apbrīnojami, taču to dēļ visi koncerti netiktu izpārdoti. Pēdējos desmit gados valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 12%, populācijas sarukums prognozēts arī nākotnē, tādēļ visām četrām par valsts, pašvaldību un Eiropas naudu uzceltām reģionālajām koncertzālēm nebūs vienkārši piesaistīt publiku, kuru interesē augstākās raudzes klasiskās mūzikas koncerti. Kurzemē uzceltas divas koncertzāles, rentablām jābūt abām. Latvijas mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem jautāju, kur atradīs klausītājus.

Kopš 2015. gada viņš strādā Ventspils teātra namā Jūras vārti, tāpēc zina: akadēmiskās mūzikas baudītāju Ventspilī un tās apkārtnē ir maz un ir vieglprātīgi cerēt uz intereses krasu palielināšanos. “Ar apmeklētājiem no malas rēķinās visas reģionālās koncertzāles. Lai mēs neatņemtu publiku pārējām un piepildītu savas telpas, veidosim programmu no māksliniekiem un priekšnesumiem, kas neuzstājas nekur citur reģionā. Šādi varam ieinteresēt arī skandināvus, jo Latvijā biļešu cenas tomēr pievilcīgākas. Ventspilī ir daudz lietuviešu tūristu – arī viņi ir mūsu potenciālie apmeklētāji,” skaidroja M.Magone.

Viņš nepiekrīt viedoklim, ka līdz ar Latvijas atklāšanu paveras iespēja vietējiem un ārzemju māksliniekiem plānot Latvijā vismaz četru koncertu sērijas. Rentabla saimniekošana prasa neatkārtojamu saturu. M.Magone pārliecināts, ka bez nopietna darba un ilgtermiņa skatījuma nebūs ne klausītāja uzmanības, ne naudas un laika.

Jautāju, vai SIA Kurzemes filharmonija spēs sabalansēt ekskluzīvu piedāvājumu un iedzīvotājiem pievilcīgu cenu. Viņš atzīst, ka bez valsts naudas ne Latvija, ne arī citas koncertzāles nespētu īstenot Latvijas vīzijupar augstvērtīgiem kultūras notikumiem reģionos. Ventspils koncertzāles latiņa būs tik augsta, cik pieļaus finansiāls atbalsts no valsts un sponsoriem.

“Ventspilī esam pārliecinājušies, ka Latvijas profesionālie kolektīvi nespēj ieinteresēt publiku no plašākas apkārtnes, tāpēc pēdējos gados esam lūkojušies tālāk – aicinājuši akadēmiskās mūzikas māksliniekus no citurienes, un klausītāju intereses līkne ir augšupejoša. Ārzemju kolektīvu uzņemšana nav dārgāka. Atklāšu, ka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra plus viena ārvalstu mākslinieka un pasaulē, iespējams, labākā stīgu kvarteta Kronos Qartet izmaksas ir līdzvērtīgas,” turpināja M.Magone.

Viņš ieminējās arī par gadiem ilgu praksi, kad pasākumu biļešu cenas attālinātas no patiesās vērtības tāpēc, ka pašvaldības regulāri dotē koncertus, izrādes un pārējos pasākumus. Doma laba – lai apmeklējumu varētu atļauties arī cilvēki ar mazāku maksātspēju. Šāda prakse būtu turpināma, tomēr pamazā biļešu cenas būtu jātuvina reālajai cenai. Citādi arī nākotnē Ventspilī akadēmiskās mūzikas klausītājs negribēs maksāt vairāk par 10 eiro, lai gan sēdvieta– vislabākā.


LĒTĀKA PAR DZĪVOKLI

Latviju sāka būvēt 2017. gadā – 14 gadu pēc tam, kad ventspilnieki konceptuāli vienojās par koncertzāles nepieciešamību. Projektam iztērēti 25 miljoni eiro no pašvaldības un valsts budžeta, kā arī no diviem Eiropas Savienības resursiem.

Ēkas pasūtītājas un īpašnieces Ventspils komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks neslēpj: būvniecība bija sarežģīta gan pasūtītājam, gan būvniekam, un reizēm labāko risinājumu izdomāja kopīgi. Viņš gandarīts, ka izdevies uzbūvēt modernām tehnoloģijām aprīkotu un taupīgu namu. Salīdzināšanai viņš izvēlējās daudzdzīvokļu māju – tajā viena kvadrātmetra uzturēšana ir piecas reizes dārgāka nekā koncertzālē.

Savukārt Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele atsauca atmiņā krīzes labvēlīgo ietekmi uz būvniecību. Atelpa projektā ļāva pārskatīt pašvaldības vajadzības un iespējas. Rezultātā vienojās, ka Lielajā laukumā atradīsies arī Ventspils Mūzikas vidusskola, taču ēka jābūvē kompaktāka.




KOMENTĀRI

SIA Lielais dzintars valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons: “Man bieži jautā par Lielā dzintara un Latvijas konkurenci. Esmu atklāts – nezinu, kā būs. Ar pārējo reģionālo koncertzāļu vadītājiem sazinos bieži, jo neuzskatām sevi par sāncenšiem, drīzāk starp mums pastāv beznosacījuma mīlestība. Mēs palīdzam cits citam risināt darba jautājumus. Piemēram, visās koncertzālēs saskaras ar kultūras menedžmenta un mārketinga speciālistu trūkumu. Katra citādāk uztver nodokļu politiku, jo Valsts ieņēmumu dienests nespēj katru reizi vienādi izskaidrot autoratlīdzību nerezidentiem. Katrā koncertzālē uz to skatās atšķirīgi, taču mums būtu jāvienojas par kopīgu nostāju.”

Kultūras ministrijas ES fondu departamenta direktore Zane Saulīte: “Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkls izveidots divos Eiropas Savienības plānošanas periodos. No 2007. līdz 2013. gadam uzcēla koncertzāli Gors Latgalē, Lielo dzintaru Liepājā. Koncertzāli Cēsis izveidoja, rekonstruējot Cēsu Viesīgās biedrības namu. Šajā plānošanas periodā uzcēla Latviju. Mūsuprāt, reģionālais koncertzāļu tīkla pārklājums ir pietiekams. Vai valstij būs interese finansēt lokāli nozīmīgus kultūras infrastruktūras projektus? Nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) Eiropas Komisija noteikusi piecas prioritātes. Mūsuprāt, vienā varētu iegūt investīcijas pašvaldību attīstībai, tātad arī kultūras infrastruktūrai.”




Materiālu finansē reģionālo laikrakstu – Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis – izdevniecības.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi