Aizvērt

Mākslinieki un pētnieki satiekas Kuldīgā

2019. gada 7. augustā, 00:31
Raksta autors: Lāsma Reimane, Daiga Bitiniece
Mākslinieki un pētnieki satiekas Kuldīgā
Muzeja Ebreji Latvijā direktors Iļja Ļenskis kopā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolas dalībniekiem apskata vietas, kas saistītas ar ebreju kopienas vēsturi Kuldīgā.
Foto: Lāsma Reimane
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā no 2. līdz 7. augustam rīko starptautisko vasaras skolu "Izzināt sarežģīto pagātni". Tās uzmanības centrā ir jautājumi, kas saistīti ar sarežģīto un bieži vien traumatisko 20. gs. otrās puses mantojumu. 1. augustā Mākslas namā notika četras publiskās lekcijas latviešu valodā jebkuram interesentam.
Sarežģītais un traumatiskais


Piedalās jaunie mākslinieki, pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas lektori un darbnīcu vadītāji ir mākslas un kultūras teorijas, dzimtes un kvīru* studiju, kā arī atmiņu studiju pētnieki Iļja Ļenskis, Adija Kuntsmane, Violeta Davoliūte un mākslinieki Mareta Anne Sāra, Harijs Pelviranta, Kristīna Normana, Jūrate un Vilma Samuļonītes.

Programmas kuratores ir māk-slas zinātniece Ieva Astahovska un kultūras pētniece Margareta Tali.

Pagājušo piektdien muzeja Ebreji Latvijā direktors I.Ļenskis vadīja ekskursiju, kartējot vietas, kas saistītas ar ebreju kopienas vēsturi Kuldīgā un pievēršoties šīs vēstures aizmiršanas un atcerēšanās procesiem. No 1800. līdz 1941. gadam Kuldīgā bija plaša ebreju kopiena, tās klātbūtne bija labi redzama arī pilsētas ainavā, piemēram, nozīmīgs pilsētas orientieris bija sinagoga. Taču Kuldīga lepojās ar pagātni, kad tā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, un šajā stāstījumā ebreju vēsture kā daļa no pilsētas identitātes bija izslēgta. Holokaustā izdzīvoja vien nedaudzi Kuldīgas ebreji, pēdējie no tiem pilsētu pameta sešdesmitajos gados, un bijušais ebreju mantojums tika pielāgots citām funkcijām. Tikai pēdējās desmitgadēs, pieaugot tūrismam un atjaunojot vēsturisko centru, Kuldīgas ebreju vēsture pirmo reizi iekļauta kopējā stāstījumā par pilsētu, atgriežoties pie tās kā savulaik nozīmīgas vietas identitātes daļas.

* kvīru teorija ir sociālo un kultūras studiju, kā arī literatūras teorijas novirziens, kas pēta seksualitātes izpausmes sabiedrībā un kultūrā, kā arī to attiecības ar varu


Kā vēsturisko mantojumu popularizēt

Nu jau piekto gadu radošā vasaras skola tiek papildināta ar publiskām lekcijām, dodot iespēju tās klausīties jebkuram interesentam, sacīja Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe. Šogad sarunām bija dots virsraksts Skatos un dzirdu. Bija četras lekcijas.

Kultūrvēsturniece Elīna Kalniņa stāstīja par savu pieredzi, Cēsīs bijušajā čekas ieslodzījuma vietā izveidojot pretošanās kustības vēstures ekspozīciju Sirdsapziņas ugunskurs. Tajā tiek stāstīts par bijušā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos nacistu un komunistu okupācijas varām no 1940. līdz 1957. gadam. Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto biedrības Cēsu nodaļu un scenogrāfiem Kristu un Reini Dzudzilo, un tai konkursā Latvijas Dizaina gada balva 2019 piešķirta 3. vieta.

Kuratore mudināja klausītājus domāt, kā popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu. Daudzi muzejnieki uzskatot, ka viņu uzdevums ir krāt, glabāt, pētīt, bet, kā sasniegt skatītāju, kā gūt atgriezenisko saikni, – tieši šie jautājumi pirms ekspozīcijas veidošanas autorei bijuši svarīgi.

„Pirms radu tekstus, jāizdomā pats vēstījums, ko gribu pateikt, kāda būs struktūra. Un tad – ar kādiem līdzekļiem to var izdarīt.” Autore priecājas, ka izdevies sagraut stereotipu, ka cilvēki vairs neko neņem pretī, ja nav kustīgu bilžu, ja nav ekrānu, krāsainuma. Izrādījies, ka gan cēsinieki, gan citi apmeklētāji, tai skaitā ārzemnieki, stundām stāvot un lasot tālaika liecības (tās ir latviešu, krievu un vācu valodā). Tiekot organizētas arī nodarbības skolēniem, kurās notiek sarunas par pagātni, demokrātijas vērtībām utt.

Vēl savās pārdomās par māk-slu, ko nozīmē mākslai būt dzīvai, dalījās scenogrāfi Krista un Reinis Dzudzilo, par reklāmas un mākslas saikni – Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Raimonds Kalējs, bet socioloģe, eksperte darba un ģimenes dzīves līdzsvara jautājumos Viola Korpa rosināja domāt, kā veidojas mūsu attieksme un vai tā ir izmērāma.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi