Aizvērt

Ceļ gaismā tautas mantojuma bagātības

2019. gada 23. oktobrī, 00:48
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Ceļ gaismā tautas mantojuma bagātības
Etnomuzikoloģe Zane Jančevska ar folkloras kopu "Ēdol’s ķist’" un citiem domubiedriem pasākumā "Ēdoles – Īvandes pūra lāde" aicināja atcerēties un novērtēt divu vietējo tautas garamantu vācēju veikumu.
Foto: Indars Vētrājs
Muzikālais vakars "Ēdoles – Īvandes pūra lāde", kas pulcēja pilnu Ēdoles kultūras namu, bija veltīts tautasdziesmu vācējam Ansim Bergmanim un seno danču apkopotājam un pierakstītājam Janim Burkovskim.
Pasākumu rīkoja aktrise, etnomuzikoloģe Zane Jančevska ar folkloras kopu Ēdol’s ķist’, kolēģiem un mūziķiem no Rīgas, bet ciemos bija Suitu sievas un Suitu vīri.
„Šis ir īpašs notikums, kas veltīts diviem vīriem, kuri paši nemaz nezina, kādu darbu paveikuši,” tā ievadā teica Z.Jančevska. Tika rādītas abu krājēju fotogrāfijas un rokrakstu fragmenti, bija dziesmas, rotaļas un dejas, stāsti par tautas tērpiem un vēsturi, kas izpaužas dziesmās. Bija iespēja dzirdēt A.Bergmaņa balss ierakstu.


Viss, kas Ēdolē dziedāts

No 120 Ēdoles apkaimē dziedātajām dziesmām, ko A.Bergmanis 1923. gadā pierakstījis un vēlāk nodevis folkloras krātuvei, koncertā skanēja vairākas. Viņa mērķis bijis apkopot visas Ēdolē dziedātās, izņemot modes gabalus, kā ziņģes, kuplejas u.tml. Dziedāja Ēdol’s ķist’, aktieri Madara Botmane un Kārlis Reijers, piespēlēja Ansis Jansons (kokle), Lauma Bērza (vijole) un Artūrs Uškāns (akordeons, stabule, dūdas u.c.). Skanēja gan tādas dziesmas, kas, pēc muzikologu domām, saglabājušas vēlo viduslaiku un renesanses iezīmes, gan jaunākas.
No J.Burkovska apkopotajiem dančiem nodejota Princeses polka un Padespaņ. Viņa krājumā bijušas 129 pierakstu lapas. Janis bijis aktrises Indras Burkovskas vectēvs. Viņa ierasties nevarēja, bet sveicienā rakstīja: „Ejot cauri laikmetu griežiem, palikt godavīram – tāds bija mans vectēvs.”
Z.Jančevska pastāstīja arī par Ēdoles goda tērpa meklējumiem un atradumiem: „Ļoti gribam atrast atspēriena punktu, uz kura varētu veidot autentisko Ēdoles tērpu.” Sievietēm bijusi balta, gara villaine, brūni brunči ar lencēm, bet vīriem – gari, balti sarežģīta piegriezuma svārki.


Dzimtas salidojums

Pasākumā klāt bija A.Bergmaņa pēcteči: bērni Māra, Juris un Andris, mazbērni un mazmazbērni. Ēdolē ieradušies 22 dzimtas pārstāvji. Mazmeita Kristīne uz vienu dienu pat atlidojusi no Briseles. Vai laikā, kad A.Bergmanis Īlē vadīja sanatoriju, ģimene apzinājusies, kādu lielu darbu viņš paveicis? Meita Māra atzina, ka ne: „Agrā jaunībā to nezināju. Tikai Atmodas laikā 80. gados, kad Krišjāņa Barona muzejā Latvijas Radio rīkoja tēvam veltītu vakaru, to uzzinājām. Mamma bija ieminējusies, ka tēvs vācis tautasdziesmas, bet tajā laikā par to nerunāja. Taču visas dziesmas koncertā atpazinu – kādreiz mūsu ģimenē tās dziedāja visās saiešanās. Arī sanatorijas pasākumos. Mums šis pasākums ir ārkārtīgi saviļņojošs.” Ir doma nākamvasar Ēdolē rīkot vēl plašāku A.Bergmaņa dzimtas salidojumu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: