Aizvērt

Operā "Suitu sāga" dziedās īsts suits

2019. gada 4. novembrī, 06:00
Raksta autors: Jana Sūruma
Operā "Suitu sāga" dziedās īsts suits
Komponista Riharda Dubras operā "Suitu sāga", ko pirmo reizi varēs redzēt Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 8. un 9. novembrī, galveno vīriešu lomu dziedās Latvijas Nacionālās operas tenors Juris Vizbulis, kurš pats nāk no Alsungas, bet kostīmus veido modes dizainere Dace Dēliņa-Lipska, kura pēdējos gados plašu atpazīstamību guvusi ar suitu sievu gleznu sēriju "Sauceeejas".
Oriģinālopera tapusi pēc kādreizējā Alsungas prāvesta Gata Mārtiņa Bezdelīgas libreta. To Liepājā iestudē režisors Leons Leščinskis un diriģents Māris Sirmais, informē Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) pārstāve Iveta Vēvere.

Galveno lomu atveidotāji ir soprāns Ilze Grēvele- Skaraine un tenors J.Vizbulis. Iestudējumā piedalīsies arī mecosoprāni Laura Grecka un Sniedze Kaņepe, tenors Guntars Vētra, baritoni Rinalds Kandalincevs, Rihards Millers, Eduards Vācietis un Maksis Krilovs, bass Rihards Mačanovskis, kā arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija, LSO un pianists Edgars Tomševics. Mākslinieciskajā komandā ietilpst arī gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks Mīnus Astoņi un horeogrāfe Katrīna Albuže.

„Gatavojoties operai Suitu sāga, mani pārņem satraukums un vienlaikus pagodinājums atveidot Johana Ulriha fon Šverina lomu. Pats esmu dzimis suits, un manī rit suitu asinis, līdz ar to tā ir dubultliela atbildība un reizē pat kaut kas svēts,” saka J.Vizbulis. „Šī opera mani uzrunā ar skaisto muzikālo valodu. Esmu katolis un nāku no Alsungas – katoļu salas Kurzemē. Tas ir skaists, vēsturisks stāsts par lielu mīlestību, kas vienoja Johanu un Barbaru. Stāsts, kas ir cienīgs, lai to iekļauj pasaules skaistāko mīlestības stāstu galerijā. Tā bija mīlestība, kas spēja mainīt ne vien cilvēkus, bet pat gadu simtiem ilgu vēsturi.” J.Vizbulis Suitu sāgā atveidos baronu Johanu Ulrihu fon Šverinu, kurš savulaik, dzīvojot Viļņā un kalpojot Polijas karaspēkā par virsnieku (bijis karaļa kavalērijas eskadrona komandieris), galma ballē iepazinās ar skaisto polieti Barbaru Konarsku. Johana Ulriha un Barbaras mīlasstāsts un ar to saistītie satricinājumi Kurzemes hercogistes valdošajās aprindās 17. gadsimta pirmajā pusē arī veido operas Suitu sāga dramaturģisko asi.

Savukārt D.Dēliņai-Lipskai ceļš pie suitu ļaudīm aizsākās pirms pieciem gadiem Jūrkalnes mākslas plenērā. Tiekoties ar suitu sievām un gleznojot, radās iespēja dziļāk sajust īpašo novada atmosfēru. Dzīvo tradīciju košums materializējās vērienīgā gleznu ciklā Sauceejas, bet paralēli tapa unikāla suitu sievām veltīta lakatu dizaina kolekcija Visādie zīdeņi, kas apvieno Daces gleznu motīvus ar suitu etnogrāfisko krāsu vitalitāti. Arī operas galvenās varones B.Konarskas fināla tērpā izmantots pēc mākslinieces dizaina skicēm īpaši izgatavots audums ar magones motīvu kā ziedošanās simbolu.

„Ar lielu mīlestību un reizē pietāti pret vēsturisko materiālu un leģendu, kas suitu kopienai ir svēta, es vēlos radīt tēlus, kas nekopē vēsturi, bet, apvienojot pa detaļai no visa, rada universālu laika sajūtu, universālu ietvaru stāstam par nemirstīgām vērtībām. Ņemot vērā telpas arhitektūru, skatuves varoņu kostīmiem piešķirts lakonisks siluets un suitu krāsu kods,” stāsta māksliniece.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi