Aizvērt

Augsta kvalitāte ir katram domāta

2020. gada 7. februārī, 10:00
Raksta autors: Linda Kilevica, “Kurzemes Vārds”
Augsta kvalitāte ir katram domāta
Kultūras pasākumu apmeklētājiem katrā reģionā ir atšķirīgi paradumi, līdz ar to arī citādas izvēles, zina teikt Baiba Bartkeviča un Timurs Tomsons. Koncertzāles “Lielais dzintars” piedāvājuma plašo spektru šeit uzņem ļoti labprāt.
Foto: Egons Zīverts
Starp Latvijas pilsētām, kurās beidzamo gadu laikā darbu sākušas jaunas koncertzāles, Liepāja atšķiras ar vēsturiski veidojušos bagātu mūzikas dzīvi. Koncertzālei “Lielais dzintars” rudenī apritēs pieci gadi, un šajā periodā tā ieņēmusi svarīgu lomu ne tikai pilsētas, bet visa reģiona dzīvē. Par devumu visai Kurzemei un vēl tālāk sarunājāmies ar koncertzāles valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu un māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču.
– Jau esam raduši teikt – Liepājas koncertzāle. Kādā mērogā paši sevi redzat?

T. Tomsons: – Joprojām esam nacionāla līmeņa multifunkcionāla koncertzāle, kuras galvenais mērķis ir piedāvāt augstvērtīgus dažādu žanru mākslas pasākumus. Protams, koncertzāle primāri orientēta uz mūziku. B. Bartkeviča: – Reģionāli mēs spēlējam svarīgu lomu, jo pie mums brauc no Kuldīgas, Saldus, Liepājas apkaimes. Taču, tā kā galvaspilsētā koncertzāles joprojām nav, mēs iekļaujam arī Rīgas cilvēkus.

– Vai esat sapratuši un ņemat vērā reģiona specifiku?

T. Tomsons: – Vispirms jau ir koncertzāles specifika. Šeit rezidē Liepājas Simfoniskais orķestris, šī atšķirība mākslinieciski ir jāņem vērā. Nacionāla līmeņa koncertzāles šobrīd ir četras, tomēr katrai ir savs virziens. Dažreiz pat izbrīna: kāpēc šis koncerts tur aizgāja ļoti labi, bet šeit neiet?


– Ko mūsu reģiona klausītājs izvēlas?

T. Tomsons: – Liepāja atšķiras ar ārkārtīgi bagātīgo muzikālo tradīciju. Fonds “Uniting History” kopā ar Liepājas Universitāti veido padziļinātu pētījumu par Liepājas mūzikas vēsturi, orķestri, Liepājas operas vēsturi. Tas parāda, ka inteliģence šeit darbojusies jau ilgāku laiku.

B. Bartkeviča: – Liepājā ir arī roka tradīcijas, mūsu piedāvātie populārās mūzikas koncerti ir plaši apmeklēti. Arī scēniski uzvedumi, ļoti liels pieprasījums bija operai “Suitu sāga”. Universitātē ir jauno mediju nodaļa ar plašu rezonansi, koncertzālē ienāk arī elektroniskā mūzika.

T. Tomsons: – Jautājums par kultūras patēriņu ir sarežģīts. Vieglāk pārdot labi zināmu un mazāk sarežģītu produktu. Mūsu misija ir dažādot. Jāveic izglītojošā funkcija. Dažreiz tas tik labi neizdodas, taču negribam mazināt kvalitātes standartus un piedāvāt tikai zināmus māksliniekus, kuri piepilda zāli.

B. Bartkeviča: – Mūsu mārketinga nodaļa nodarbojas ar programmu skaidrošanu, notiek sarunas pirms vai pēc koncertiem. Sērijā “Personīgi” aicinām klausītājus uzkavēties un satikt māksliniekus. Tas pietuvina un lauž sienu starp klausītājiem un māksliniekiem. Gribam veicināt atklāšanas prieku.

 

– Tātad pilsētās, kur nav senu mūzikas tradīciju, piemēram, Rēzeknē, koncertzālei atspēriena punkts ir atšķirīgs?

T. Tomsons: – Kopā ar kolektīvu apmeklējam citas zāles, salīdzinām. Redzam, ka būtība ir dažāda. Cēsīm ir tuvums Rīgai.Rēzeknei ir sava specifika, arī no etniskā

viedokļa, tā ir vienīgā koncertzāle reģionā.

B. Bartkeviča: – Jāpiemin Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kas ir ļoti liels profils mūsu koncertzāles dzīvē. Viņi kopā ar mums šeit rīko džeza improvizācijas vakarus. Mēs tātad sedzam simfoniskās mūzikas repertuāru, izglītojošo, jaunatnes programmu, mazās formas kamerzālē, arī laikmetīgo mūziku ar mūsu Mākslas forumu. Uzskatām, ka augsta kvalitāte ir katram domāta.

T. Tomsons: – Es nodalu piecus lielos mērķus, mākslas pamatfunkcijas. Pirmā ir profesionālās mākslas pieejamība cilvēciskās dzīves kvalitātes uzturēšanai, jo ne no maizes vien esi paēdis. Otrā ir izglītojošā, mums ir uzstādījums piedāvāt arī komerciāli ne tik veiksmīgas programmas, tāpēc gan valsts, gan Liepājas pilsēta mūs dotē. Trešā ir pilsoniskas sabiedrības veidošana, piederības izjūtas veidošana Liepājai. Uzskatu, ka koncerta apmeklējums ir ne tikai māksliniecisks baudījums, bet arī sociāla pieredze kopienā. Ceturtā ir Liepājas vārda kā kultūras galamērķa popularizēšana Latvijā un pasaulē. Piektā funkcija, ko minu un kas dažus pārsteidz, – ekonomiskā, mēs piedalāmies tautsaimniecības procesos. Jau sen izpētīts, kādu pienesumu kultūra dod pilsētai. Paskatāmies, kas notiek apkārt koncertzālei! Jaunas kafejnīcas, restorāni, restaurē vairākas mājas.


– Pakalpojumu pieejamībai ir cieša saistība ar attālumu. Varbūt cilvēks Lietuvas pierobežā teiks – kas man no jūsu koncertzāles?

T. Tomsons: – Tāpat Liepājā varētu teikt par Nacionālo operu un baletu – kāpēc mums par to jāmaksā? Tomēr mums jāsaprot, cik tā svarīga. Pirms dažiem gadiem kopā ar LiepU veicām pētījumu, kas skaidri parādīja, ka mūsu galvenie klienti dzīvo 100 kilometru rādiusā. Arī lietuvieši brauc uz šejieni uz koncertiem. Ja Rīgā koncerti sākas septiņos, mēs šeit liekam sešos un svētdienās trijos, lai cilvēki varētu atgriezties mājās un vēl izmantot sabiedrisko transportu.

B. Bartkeviča: – Ņemam vērā bērnu pasākumu specifiku. Vai tas būs darbdienās, kad bērni nāks no skolas, vai tas būs ģimenes pasākums, strādājam, lai noteiktu īsto laiku, sezonu un kontekstu vispār.


– Kā sadalāt savas pozīcijas reģionā ar Ventspils koncertzāli “Latvija”?

T. Tomsons: – Ventspilī šobrīd tiek radīta kultūrvide. Pieradinot ventspilniekus pie koncertu apmeklēšanas, viņi drošāk skatīsies arī uz Liepājas pusi. Viņi, pēc statistikas, nebija tie naskākie braucēji pie mums. Mūsu auditorija nav mazinājusies.

B. Bartkeviča: – Programmas ir atšķirīgas, un kultūras mīļiem, kas vēlas atklāt kaut ko jaunu, ir interesanti, ka katra māja nāk ar savu piedāvājumu. Koncertzāle ir izveidojusies par Liepājas simbolu un atpazīstamības zīmi.


– Esam raduši par reģionu uzskatīt Kurzemi, taču no ārzemnieka skatpunkta reģions būs pat ne Latvija, bet visa Baltija vai vēl plašāk. Kā redzat sevi šajā kontekstā?

T. Tomsons: – Domāju, šis ir jautājums ne par koncertzāli, bet Liepāju kopumā. Ārzemju apmeklētājs brauc ne tikai pie mums, viņš brauc uz pilsētu, no kuras neesam atšķirti. Tāpēc sadarbojamies ar Tūrisma informācijas biroju. Kultūras tūristi atstāj uz vietas daudz naudas, lai arī tie nebūs ļoti daudzi cilvēki. Kultūras gardēdim šeit ir liels nākotnes potenciāls, jo ir lieliskas viesnīcas, restorāni, attīstās lidosta.

 

KONCERTZĀLES “LIELAIS DZINTARS” APMEKLĒTĀJI

• 77% ir sievietes, 23% – vīrieši.

• 61% ir ar augstāko izglītību un profesionālo (18%) izglītību.

• Lielākā daļa dzīvo Liepājā (60%) un Kurzemē (10,9%), bet Rīgā, Pierīgā (10,9%) šis skaitlis ir līdz pat 3 reizēm augstāks uz sērijas “Pasaule Lielajā dzintarā” koncertiem, Vidzemē – 6,5%, Zemgalē – 3,6%, Latgalē – 2,2%.

• Vairums (65%) klientu pasākumus koncertzālē apmeklē kopā ar otro pusi vai ģimenes locekļiem.

• Aktīvākie apmeklētāji ir ekonomiski aktīvajā vecumā (35–65 gadi), kā arī vecāka gadagājuma ļaudis (virs 66 gadiem).

• 31% koncertzāli pēdējā gada laikā paguvuši apmeklēt 8 reizes un biežāk, 32% – 2 līdz 3 reizes, bet 24% – 4 līdz 6 reizes.

AVOTS: LIEPU PĒTĪJUMS 2017./ 2018. G.




Reģionālo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, “Kurzemnieks”, “Saldus Zeme” un “Talsu Vēstis” pielikums.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kāds ir darbs attālināti?
Man tas ir atklājums
Ir ērts
Ietaupa laiku un citus resursus
Ir sarežģīts
Nav produktīvs
Ir apgrūtinošs
Nevaru pateikt; nestrādāju attālināti
Kurzemnieks Horoskopi