Aizvērt

Arī satikšanās vieta

2020. gada 12. februārī, 12:33
Raksta autors: Daina Tāfelberga, “Kurzemnieks”
Arī satikšanās vieta
“Cenšamies iekārtot stendus tā, lai lasītājs ērtāk un vieglāk var iepazīt mūsu piedāvājumu,” saka Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite.
Foto: Daina Tāfelberga
Bibliotēka jau sen vairs nav tikai grāmatu krātuve, kaut šis no grieķu valodas cēlies vārds joprojām to nozīmē. Tagad bibliotēkas piedāvājums arī reģionos ir ievērojami plašāks un, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, apmeklētāju skaits aug un lasīšanas paradumi mainās.
TĀ IR DZĪVES DAĻA




Kuldīdznieks Egils Lauls vairs neatceras, kad tieši pirmoreiz vēris bibliotēkas durvis – tas varēja būt pagājušā gadsimta 60. gados. “Man šķiet, ka padomju gados uz bibliotēku gāja mazāk, jo tad grāmatas bija lētas un tās vairāk pirka,” spriež E. Lauls. “Mums mājās vēl tagad sekcija pilna, pirkām visu, ko varēja dabūt. Vēl lielāka bibliotēka mājās bija manai krustmātei. Reiz bijām aizgājuši pie viņas draudzenes, latviešu valodas skolotājas, kura bija draugos ar dzejnieci Skaidrīti Kaldupi. Biju mazs puika vēl, atceros, kā klausījos viņu sarunās, ka ar rakstīšanu var labi nopelnīt.”
“Elektroniskās grāmatas nelasu, tās nav dzīvas,” atzīst kuldīdznieks Egils Lauls.

Egilam patīk latviešu literatūra, skolas laikā visu obligāto sarakstu pieveicis, Andreja Upīša “Zaļo zemi” ieskaitot. Bet “Mērnieku laiki” gan nav gājuši pie sirds. “Mani biezas grāmatas nebiedē, ja vien ir interesantas. Nāku uz bibliotēku reizi divās nedēļās – var paņemt vairākas grāmatas ilgākam laikam. Vasarās retāk, jo tad ir dārzs, atpūta laukā.” Laulu ģimenē grāmatas lasa visi. Bērni (tagad izauguši) gan mazāk, bet Egila sieva Anita tikko pensionējusies no latviešu valodas un literatūras skolotājas amata, tāpēc kādu brīdi gribot atpūsties no lasīšanas. Egils ir aktīvs lasītāju kluba biedrs – viņam patīk dalīties pārdomās par grāmatām. Ļoti interesanta tēma ir vēsture, varot ar citiem diskutēt, vai rakstītais ir patiesība. Savukārt mūsdienu latviešu detektīvromāni pēc Kolberga un Mariņinas viņam nepatīk. Jaunībā populāra bijusi arī dzeja. “Reizi mēnesī sanākam lasītāju klubā. Pārrunājam jaunumus, mēs varam ātrāk pie jaunajām grāmatām tikt. Runājam ne tikai par tām, arī par teātra izrādēm vai filmām, kas uzņemtas pēc kāda literatūras darba. Saka: labāk par grāmatu nav. Dažreiz var piekrist, citreiz ne.”


AR SAVU GAUMI



Kuldīgas centra vidusskolas 10. klases skolniece Monta Bērziņa dzīvo Kandavas novada Vānē. Kopš pagājušā gada septembra, kad sāka mācīties Kuldīgā, viņa vismaz reizi nedēļā ver Kuldīgas bibliotēkas durvis. “Vānes bibliotēka ir mazāka, piedāvājums nav tik liels, toties tur vairāk jūtams privātums,” saka jauniete. “Bibliotēka man vajadzīga vides dēļ – ja apkārt daudz citu grāmatu, vieglāk varu iejusties tajā darbā, ko lasu. Šeit nāk daudz cilvēku, tomēr te valda miers. Var arī vairāk koncentrēties mācībām. Pārsvarā lasu to, kas pašai interesē, skolas vajadzībām uz bibliotēku nāku augstākais 30% gadījumu. Mācībām informāciju var atrastcitur: enciklopēdijās mājās, internetā, skolā.”
“Šķiet, vēl pirms dažiem gadiem jaunieši gandrīz vai kaunējās iet uz bibliotēku, taču tagad ar to lepojas!” teic vidusskolniece Monta Bērziņa.

Ojāra Vācieša “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” ir pirmā grāmata, ko Monta paņēmusi no bibliotēkas plaukta. Tā bijusi iekļauta obligātajā literatūrā. Tagad viņa lasa par piedzīvojumiem, fantastiku un nedaudz arī romantiskās grāmatas. Parasti tā ir ārzemju literatūra, bet arī latviešu rakstniekiem esot daudz darbu minētajos žanros. Informāciju par jaunumiem Monta sameklē pati. Pirms pāris gadiem sākusi regulāri ieskatīties izdevniecību mājaslapās. “Citreiz, kad jāgaida autobuss uz mājām, bet nav tik daudz laika, lai iejustos grāmatas lasīšanā, bibliotēkā apskatos jaunumu anotācijas. Neesmu no tiem, kam obligāti jāizlasa viss, ko pārējie lasa.” Montai ir ieradums lasīt pirms gulētiešanas: “Vakaros prāts atiet no visa dienā piedzīvotā un var koncentrēties vienīgi uz lasāmo. Gadās, ka aizmiegu ar grāmatu rokās, bet ne tāpēc, ka tā neinteresanta. Vienkārši nogurums gūst virsroku. Lasu arī dienā, ja ir brīvs laiks.”

ĀTRĀK UN PRECĪZĀK

“Mēs vairs neesam tikai grāmatu izsniedzēji, arī mūsu lasītājs ļoti mainījies – kļuvis gudrāks un disciplinētāks,” atzīst Kuldīgas galvenās bibliotēkas Pakalpojumu nodaļas vadītāja Raima Preisa, kura bibliotēkā nostrādājusi vairākus gadu desmitus. Viņa novērojusi, ka vienā reizē vairs netiek ņemta kaudze grāmatu, lasītājs kļuvis izvēlīgs un nāk ar konkrētu pieprasījumu. Grāmatas izlasa un atgādā atpakaļ ātrāk. Kuldīgā pie bibliotēkas ārdurvīm ir speciāla kaste, kur izlasīto grāmatu var ielikt jebkurā diennakts laikā. Līdz ar to termiņi tiek kavēti mazāk.

Tagad bibliotēkas var iegādāties vairākus kāda izdevuma eksemplārus un tādējādi ātrāk nodrošināt pieprasījumu. Attīstoties tehnoloģijām, grāmatu rezervācija kļuvusi operatīvāka – lasītājs var ieskatīties elektroniskajā datu bāzē, vai konkrētā grāmata ir plauktā, un pasūtīt to attālināti no mājām. Šis veids kļūst arvien populārāks. Ja sākumā to izmantoja daži desmiti lasītāju, tad tagad – vairāki simti, tostarp gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Daudzi nāk uz bibliotēku ar iepriekš sagatavotu sarakstu, ko gribētu lasīt. Ja izdevums nav plauktā, bibliotekārs vēlmi pieraksta un, tiklīdz grāmata atgriežas fondos, zvana pasūtītājam.





NĀK ARĪ TŪRISTI


Pēdējā laikā ļoti pieaudzis periodikas lasītāju skaits. Kuldīgas bibliotēkas plašajās telpās var novērot, ka cilvēki uz ērtajiem dīvāniem vai pie galdiem, kur pa logu var vienlaikus pavērot vecpilsētas norises, lasa žurnālus, avīzes. Iespējams, viņi tikai ienākuši, lai īsinātu laiku līdz citam pasākumam. Bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite piebilst, ka svarīga ir atrašanās vieta.  Kādreiz iestāde bijusi tālu no centra. Tagad tā ir pašā vecpilsētas sirdī, turklāt vēsturiskā arhitektūras piemineklī – bijušajā sinagogā. Kad ēku atjaunoja un tajā iekārtojās bibliotēka, apmeklētāju skaits ievērojami pieauga. Nāk arī tūristi, audzinātājas bieži ved bērndārznieku grupiņas iepazīties ar grāmatu krātuvi. Turklāt blakus ir Kuldīgas Mākslas nams un mūzikas skola, tuvumā arī citas mācību iestādes.

“Tiek uzskatīts, ka grāmatas vairāk lasa vidējā paaudze vai seniori,” teic D. Girvaite, “bet mūsu bibliotēkas statistika liecina, ka gandrīz vienlīdzīgi pārstāvētas visas paaudzes. Dators un interneta pieslēgums šeit jauniešiem vairs nav galvenais – viņiem patīk lasīt grāmatas. Ļoti daudz skolēnu un studentu nāk šeit mācīties.”

PATĪKAMĀ VIDĒ

Pirms gada Latvijā ieviests projekts “3td e-GRĀMATU bibliotēka”, piedāvājot iespēju lejupielādēt bez maksas latviešu grāmatas savā datorā vai viedtālrunī ar interneta pieslēgumu. Grāmatu krātuves reālo apmeklētāju skaitu Kuldīgas pusē tas nav mazinājis, jo liela daļa joprojām vēlas paņemt grāmatu rokās. R. Preisa norāda, ka “3td” piedāvājumu galvenokārt izmanto, ja pēc grāmatas izveidojusies rinda, jo elektroniskā formātā var saņemt uzreiz. Pirmajā gadā Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadā kopā reģistrējušies 147 lasītāji, izsniegtas 470 grāmatas. Bibliotēka daudziem kļuvusi par satikšanās un domu apmaiņas vietu. Cilvēki labprāt dalās savās izjūtās par izlasīto. Paplašinājusies informācijas pieejamība ne tikai uz vietas grāmatu krātuvē, bet arī medijos un sociālajos tīklos. R. Preisa min gadījumus, kad cilvēks nāk pēc konkrētas grāmatas, jo par to kāds izstāstījis, piemēram, žurnālā vai feisbukā. “Mēs arī paši rīkojam dažādus pasākumus, lai ieinteresētu iedzīvotājus,” piebilst D. Girvaite. “Regulāri sanāk lasītāju kluba dalībnieki, izveidojusies laba sadarbība ar senioru skolu. Šeit tikšanās rīko itāļu valodas un ceļotāju klubiņš, citas interešu grupas. Mums ir klusā lasītava, kur mierīgā atmosfērā var palasīt grāmatu vienatnē. Galvenais, lai būtu patīkama vide neatkarīgi no iemesla, kāpēc cilvēks atnācis uz bibliotēku.”








Reģionālo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, “Kurzemnieks”, “Saldus Zeme” un “Talsu Vēstis” pielikums.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Novadu reforma, no 119 izveidojot 42 pašvaldības:
veicinās reģionālo attīstību
neko nemainīs
sanaidos cilvēkus
sen bija vajadzīga
ietaupīs naudu
apvienos resursus
ir piekāpšanās lielajām pilsētām
vēl vairāk iztukšos laukus
nav pārdomāta līdz galam
Kurzemnieks Horoskopi