Aizvērt

"Jāmeklē īstā grāmata"

2020. gada 6. maijā, 18:13
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
"Jāmeklē īstā grāmata"
Skaļā lasīšana iepriecina gandrīz neredzīgo Brigitu Annu Helēnu Stepenu Saldus novada Novadnieku pagastā. Literatūras pasaulē viņu ved sociālā pedagoģe Maija Broka.
Foto: Ievas Vilmanes foto
19. gadsimtā amerikāņu rakstnieks un filozofs Ralfs Vodo Emersons sacīja, ka bez laba lasītāja nav labas grāmatas, abiem pa vidu – lasītprieks.
Pirms diviem gadiem Latvijas Grāmatizdevēju asociācija pasūtīja pētījumu par iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskais centrs aptaujā noskaidroja, ka 18% respondentu lasa ne biežāk par reizi divos trijos mēnešos, 6% lasa reizi gadā, bet 23% aptaujāto pēdējā gada laikā ignorējuši grāmatu. Toties 52% cilvēku lasa vairākas reizes mēnesī.

Pamatskolā tikpat kā bez atlases lasīju beļģa Žorža Simenona un anglietes Agatas Kristi kriminālromānus, zviedrietes Selmas Lāgerlēvas darbus, bērnu literatūras sēriju "Sprīdīša bibliotēka" un "Brīnumzeme". Tagad savam priekam lasu ļoti reti. Un nesatraucos, jo lasītprieks joprojām tikpat spēcīgs, cik toreiz, kad vienā nedēļā atšķetināju britu kriminālo mistēriju, apcerēju krievu publicistu versijas par Šambalas noslēpumiem un izdzīvoju Billes dienas un nedienas. Kā citiem ar lasītprieku?


Literatūra pagalma spēlēs

Man ieteica izjautāt Saldus novada Novadnieku pagasta Mežvidu iedzīvotāju Brigitu Annu Helēnu Stepenu, pagastā labi pazīstamu literatūras cienītāju. Viņa pirms četriem gadiem sāka strauji zaudēt redzi. Lielākie pārdzīvojumi bija par to, ka vairs nevar lasīt. B. Stepena grāmatu vienmēr turējusi pa rokai, tāpēc bija jāiemācās iekārtot dzīvi bez tās. 

"Aptuveni gadu ļoti bēdājos, bet tad sāku meklēt, ar ko kompensēt lasīšanu. Vispirms mēģināju klausīties televīziju, vēlāk iepazinos ar audio grāmatām [publiskajās] bibliotēkās. Izcils piedāvājums ir Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas filiālē," priecājas pensionāre.

Kamēr Latvijā nebija ieviesti pulcēšanās ierobežojumi, viņa ceturtdienu rītus pavadīja Novadnieku pagasta Dienas centrā. Tur sociālā pedagoģe Maija Broka viņai, vēl divām seniorēm un mazu bērnu māmiņai lasīja priekšā kopīgi izvēlētu grāmatu. "Maijai ir maiga balss, viņa lasa brīnišķīgi! Divos gados tā pieradām pie šādiem ceturtdienu rītiem, ka pandēmijas laikā grūti palikt mājās. Dienu vienmēr iesākām, pārspriežot laikraksta "Saldus Zeme" publikācijas, pēc tam klausījāmies, ko lasa Maija (interesanti arī redzīgajām, jo viņām nav laika lasīt), tikšanās noslēgumā sarunājāmies. Gandrīz vienmēr aizrāvāmies ilgāk par pusotru stundu vai divām," stāsta B. Stepena.

Viņu un sociālo pedagoģi šķir aptuveni 50 mūža gadi, tomēr literārās intereses saskaras pietiekami daudzos punktos. Piemēram, abām patīk Kaspara Pūces grāmata par viņa bērnību. Divatā pārlasīts abām ļoti mīļš stāsts par Garkājtētiņu.

Brigitas kundze jau bērnībā kļuva par kāru lasītāju. "Literatūras ietekmē izaugu par aktīvu padomju patrioti. Vasarās ar kaimiņu bērniem nodibinājām štābiņu, es biju sakarniece. Saldus nomalē, birzītē pie Celtnieku ielas dīķa, mums bija sava "ķīniešu republika". Spēlēs izdzīvojām visu, par ko lasījām grāmatās, – bezdrāts telefonus, signalizēšanu, sitot pa katliem, Pavļiku Morozovu... Paaugusies piekļuvu vecāku bibliotēkai. Tajā šis tas bija no pirmskara gadiem – kāda "lubene", izdevums vecajā drukā. Čiepu tētim kabatas lukturīti un lasīju tumsā zem segas," pensionāre atceras. Lieli lasītāji bija arī vecāki. Tētim vien četru klašu izglītība un pieticīga rocība, bet grāmatas abi ar sievu lasīja pat vācu valodā. Tā tolaik pieaugušie intelektuāli aizpildīja brīvos brīžus.

"Lasīšanai atlika laiks arī tad, kad izaugu, jo nebija citu izklaižu. Pieaugušie vairs neslēpa savas jaunības lasāmvielu. Kāda svētlaime, kad krustmāte iedeva žurnālus "Atpūta" un "Zeltene", apgāda "Grāmatu draugs" izdevumus! Manas vienaudzes lasīja tikpat daudz, mums patika pārspriest izlasīto un mainīties grāmatām," atceras B. Stepena.


Īstās meklējumi

Novadnieku pagasta Dienas centra sociālā pedagoģe Maija Broka ir mana vienaudze, arī viņa izauga ar "Sprīdīšu bibliotēku" – Hansa Kristiana Andersena pasaku izlasi, Sīpoliņa un Pinokio piedzīvojumiem. Viņa atceras: "Vecāki lasīja daudz, tāpēc grāmatas man bija pieejamas. Atceros, ka 2. klasē vajadzēja lasīt Annas Brigaderes stāstus par mazo Anneli. Nodrukāti tādi "palagi", tik sīkiem burtiem!… Par laimi, izlasītais patika.

Lasītprieks noplaka vidusskolā, jo diemžēl romāni "Zaļā zeme", "Mērnieku laiki" un cita obligātā literatūra atņēma visu interesi. Vecākā meita mācās 2. klasē. Pirku viņai jauno autoru grāmatas, taču tās neieinteresēja. Bibliotēkā izvēlējos Ēriha Kestnera "Divas Lotiņas", un beidzot meitas acīs ieraudzīju uguntiņu! Toties mūsu ģimenes sešgadniecei vienmēr bijusi liela interese par grāmatām. Manuprāt, vecākiem jāmeklē īstā grāmata, tā bērnam radīs patiesu prieku," sociālā pedagoģe saka par lasītprieka fenomenu. Šķiet, ka vienam tas saujām ielikts šūpulī, bet citam nav atvēlēts pat tik, cik melns aiz naga. Vieni lasot atjaunojas, citi – mokās.

M. Broka lasītprieku atguva, pateicoties māsai, jo viņa interesanti stāstīja par visu, ko izlasīja. "Izrādījās, ka man ir patiesa mīlestība pret grāmatām, tas nekas, ka kādu laiku neņemu rokās. Grāmatu vienmēr izlasu līdz galam – aiz cieņas pret autoru," turpina Maija. Pie viņas nonākusi daļa B. Stepenas privātās bibliotēkas. Abas smaida, ka uzdāvināti un pieņemti pāris metru Puškina, Šekspīra, Annas Sakses, Remarka un citu klasiķu grāmatu.


Jautājums sirdij

Netālu kaimiņos, Brocēnu pašvaldības bibliotēkā, lasītprieks izpaužas mazliet citādāk. "Pie mums lasīšana ļauj uzzināt aktualitātes, atrast domubiedrus, izzināt citu cilvēku pieredzi un iesaistīties interesantās sarunās par aktuālām tēmām," stāsta Brocēnu pašvaldības bibliotēkas vadītāja un Lasītāju kluba dibinātāja Valda Ozoliņa.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem bibliotēkā regulāri sāka pulcēties seniori. Tagad klubā ir ap 50 dalībnieku, pasākumus apmeklē 20–30 aktīvākie. Viņi pieraduši vienu rītu nedēļā pavadīt domubiedru vidū pilsētas bibliotēkā. Lasītāju kluba sezona iesākas agri rudenī, beidzas – pirms pavasara, un vienmēr ar jautājumu: "Ko tava sirds prasa?"

 "Lasītāju klubi nav vairs tādi kā pirms desmitiem gadu. Toreiz cilvēki lasīja daiļliteratūru un diskutēja par to. Mūsu dienās klubs vajadzīgs, lai pārrunātu aktualitātes. Lugu varam lasīt, taču iespējams to kopīgi noskatīties arī teātrī. Kad Eiropas Savienībā sākās bēgļu krīze, lasījām grāmatas par ģeopolitiku un citām valstīm. Kad Brocēnu novadā īstenoja veselību veicinošu projektu, pievērsāmies grāmatām par veselīgu dzīvesveidu," V. Ozoliņa ieskicē kluba darbības daudzveidību.

Lasītāju kluba literārajās diskusijās kādam ir būtiski paust viedokli ieinteresētiem klausītājiem. Citam svarīgi izteikt nepatiku pret diskusijai izvēlētu grāmatu vai autoru.  Dažiem viedokļu dažādība palīdz izlemt, vai apspriestajam izdevumam tērēt laiku. "Brocēnu Lasītāju klubā iesaistījušās vairākas pensionētas latviešu valodas skolotājas. Viņu pamatīgās zināšanas neatstāj diskusiju "patīk-nepatīk" līmenī. Spraigas debates atklāj mūsu domu daudzveidību, un visiem ir ļoti interesanti!" bibliotekāre jūsmo.

 

Citāti

# Lai kļūtu gudrs, jāizlasa tikai desmit grāmatu, taču lai tās atrastu, jāizlasa tūkstošiem. (Nezināms autors)

# Mācību laikā nelasīju gandrīz neko, izņemot mācību grāmatas. Aktīvajā dzīvē lasīšanai atlika ļoti maz laika, tomēr nedomāju, ka būtu daudz zaudējis. Vismaz varēju kārtīgi "sagremot" visu, ko biju izlasījis. (Mahātma Gandijs)

# Domājiet, pirms runājat. Izlasiet, pirms domājat. (Frena Lebovica)

# Mācieties un lasiet nopietnas grāmatas! Dzīve izdarīs pārējo. (Fjodors Dostojevskis)

# Rakstnieks grāmatu vien iesāk. Pabeidz – lasītājs. (Semjuels Džonsons)

# Grāmata ir spogulis, tā parāda visu, kas ir tevī. (Karloss Ruiss Safons)

# Tas, ko jūs nelasāt, bieži vien ir tikpat svarīgi, kā tas, ko lasāt. (Filmu tēls Lemonijs Snikets)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Pasaulē atkal jauni Covid-19 uzliesmojumi. Vai Latvijā:
cilvēki ir uzmanīgi un piesardzīgi;
zaudējuši modrību
uzvedas atbilstoši valdības noteiktajam;
pārkāpj distancēšanās noteikumus;
cilvēki būtu stingrāk sodāmi;
valdībai būtu jāpievelk groži;
policijai stingrāk jāuzrauga pulcēšanās pārkāpumi;
sodiem jābūt bargākiem.