Aizvērt

MANTOJUMS. Modīgi pētījumi par seniem laikiem

2020. gada 10. jūnijā, 15:38
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
MANTOJUMS. Modīgi pētījumi par seniem laikiem
Santa Kirmuža-Svilāne, šujot vēsturiskus tērpus, bieži paļaujas uz pašas nojautu par dažādiem laikmetiem. Viņai nav profesionālas intereses par sintētiskām šķiedrām, tāpēc nešuj neko, kas jaunāks par 20. gadsimta pirmo pusi.
Foto: Foto no S. Kirmužas-Svilānes personīgā arhīva
SANTA KIRMUŽA-SVILĀNE Latvijas un Lietuvas muzejiem šuj vēsturiskus tērpus. Katru komplektu viņa uztver kā matemātisku formulu, kurā nezināmo daudz vairāk par zināmajiem.
Palīst zem brunčiem

Gadsimtiem ilgi drēbnieku jaunā maiņa koncentrējās uz tehnoloģisku progresu, un tā daudzi vecmeistaru knifi aizgāja nebūtībā. Līdz mūsu dienām saglabājies maz detalizētu pierakstu par to, kā savulaik apģērbu konstruēja un ar kādiem paņēmieniem panāca laikmeta modes diktētu apveidu. Saldus novada Druvas vidusskolas absolvente S. Kirmuža-Svilāne jau divpadsmit gadus taustās pēc veco laiku meistarības. "Jāaizmirst par šujmašīnu un viss jāizdara ar rokām, tad kaut kas sanāks," Santa vēlīgi atklāj, iespējams, vissvarīgāko padomu autentiska tērpa darināšanā.

Bauskas pils muzeja darbinieku pasūtījums iemācīja S. Kirmužai-Svilānei domāt kā 16. gadsimta drēbniecei, Turaidas pils speciālistu un Bauskas pils seno deju kopas "Galms" dalībnieču lūgums – kā viduslaiku meistarei, Jaunauces pils apsaimniekotāju ieceres lika izzināt šūšanas tehnoloģiju īpatnības 19. un 20. gadsimtā. Saldus novadniece tērpus darinājusi arī muzejiem Ventspilī, Tukumā, Vecaucē un Traķos Lietuvā.

"Vēsturiskiem tērpiem pati daudz ko uzminēju un atrisināju, taču darba pietiks vēl ilgam laikam. Katra detaļa – apakškrekls, korsete, oderējums... – ilgi jāpēta, līdz saprotu, kā tā darināta. Ir risinājumi, kuri prātā ienāca tikai pēc kādiem pieciem gadiem. Mūsdienu projektiem ir īsi termiņi, tāpēc maz laika domāšanai un izmēģinājumiem, taču tieši tādā veidā var daudz ko atklāt. Katrs pasūtījums ir apjomīgs pētījums, un katru reizi vēlos būt maksimāli tuvu vēsturiskajai patiesībai," skaidro meistare.

No pirmā pasūtījuma nav nobijusies tikai tāpēc, ka neaptvēra savu nezināšanu un mācēšanu. Kad tas notika, darbs jau bija tiktāl, ka atlika vien pabeigt. Reiz Bauskas pils muzejs pasūtīja greznu 16. gadsimta kleitu – tādu, kādā bija uzgleznota Kurzemes hercogiene Anna. "Gleznā redzēju viņas virstērpu, taču nebija ne jausmas, kas zem tā, tāpēc bija jāeksperimentē. Par laimi, apakštērpiem nav bezgalīgi daudz versiju. Ja pareizi atminu vienu divus risinājumus, esmu paveikusi ievērojamu darbu. Piemēram, noskaidroju, ka korsetei var izmantot stingras auklas un klūgas. Reizēm virzienu, kādā jāmeklē "apakšiņas" risinājums, parāda virsējā tērpa audums – cik tas stingrs, blīvs, kā krīt."


Pietuvoties modes atslēgām

Pasūtītāji ir augstās domās par autodidaktes meistarību, jo viņas darbu salīdzina ar citu autoru tērpu rekonstrukcijām. Gadās, ka tehniski nevainojami uzšūtam komplektam pietrūkt laikmeta auras. Santa to meklē ekonomiskajos un politiskajos notikumos, sabiedrības normās, tehnoloģiskajos sasniegumos un citās jomās. To dara, lai pietuvinātos seno laiku domāšanai. Pēc tam mēģina izprast attieksmi pret apģērbu.

"Gadsimtu laikā mainījusies vide, bet ne cilvēku attieksme pret izskatu. Visos laikos sievietes gribējušas izskatīties labi un ģērbušas to, kas piestāv. Laikmets nosaka tērpa siluetu, taču dāmu ziņā paliek krāsa, detaļas un aksesuāri, tie rāda valkātājas raksturu.

Mums noderētu seno laiku cilvēku vienkāršība un praktiskums. Viņi nesatraucās, ja pietrūka auduma un bija jāieliek ķīlis, nesaskaņojot rakstu. Nekautrējās no viena baķa uzšūt kleitu mātei un meitām. Dažkārt lietas uztveru sarežģīti, tāpēc darbs zināmā mērā lauž manu raksturu un māca vienkāršību. Piemēram, nesaspringt par mājokļa iekārošanu," smaidot saka šuvēja.


Pateicas par neveiksmēm

Viņas darbnīca iekārtota mājās. Tās jau divdesmit gadus ir Rīgā. Sākumā galvaspilsētā jutās lieliski, jo padevās viss, ko no viņas prasīja tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Vairums skolotāju jaunietei rekomendēja iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, jo ir visas dotības. "Un tad sākās psiholoģiski smagi gadi – akadēmijā mēģināju iestāties četras reizes pēc kārtas, nelīdzēja pat divi gadi sagatavošanas kursos. Sākās veselības problēmas... Šķita, ka man svarīgas durvis aizslēgtas no abām pusēm!

Toreiz biju spuraina un principiāla, tāpēc negāju aplinkus sarunāt iestāšanos. Man piedāvāja studēt par maksu, taču iecirtos: "Paldies, bet nē!" Tagad redzu, ka visa neveiksmju sērija bija liktenīgs pagrieziens, lai nokļūtu līdz savai īstajai profesijai. Starp citu, māsa un vīrs studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, tāpēc visu laiku biju tajā sabiedrībā," viņa atceras.

S. Kirmuža-Svilāne uzskata, ka pašas spēkiem sakrājusi lielisku pieredzi, augstskolā būtu saņēmusi vien teorētisku ieskatu. Daži akadēmijas pasniedzēji atzīst viņas unikālās zināšanas, taču kopumā "tā sabiedrība ir visnotaļ pašpietiekama; tai nepatīk atzīt kādu ārpus savām sienām".

Santa reizēm sadarbojas ar mākslas zinātnieci un Baltijas jūras valstu piļu un muzeju asociācijas prezidenti Inu Līni. Divatā pēta informāciju, diskutē par risinājumiem un izvēlas audumus un detaļas. "Mana profesija ir diezgan vientuļa. Neiebilstu, taču reizēm ar kādu arī jāparunā. Projektos dokumentācija prasa tikpat daudz laika, cik tērpa šūšana. Kad strādājam kopā, šūšanai varu veltīt visu laiku," Santa ieskicē pienākumu sadali gadījumos, kad tērpam ir divas autores.

Viešņa nekautrējas, ka nav kvalificēta šuvēja, iztiek ar patikšanu "smalki ķimerēties" un koledžā mācīto. Būtiska loma ir neparastai darbavietai 2000. gadu sākumā – dzīvesstila veikaliņā "Maize" viņa strādāja par šuvēju. Tur tirgoja topošo dizaineru apģērbu, taču reizēm klienti lūdza īstenot viņu dullības. Piemēram, uzšūt "baikas" jaku ar eņģeļa spārniem, vai džinsa biksēm piešūt treniņbikšu staras. "Tagad vairs nesaprotu, kā gan varēju uzšūt apģērbu klientam, kuru nekad nebiju redzējusi (pārdevējas uzklausīja ieceri un noņēma mērus). Tur īstenoju trakas idejas un iemācījos aizmirst par šūšanas likumiem. Atvērās visi vārti, jo man šūšanā nebija pareizi vai nepareizi."

 










Zem Vecauces muižkundzes brunčiem. Apakšveļas kārtas parāda, kā 1880. gadā veidoja tērpa siluetu.



Jaunauces pilī pāris kā no 1833. gada. 

 

16. gadsimta tērps, kuru pasūtīja Bauskas pils muzejs.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Novadu reforma, no 119 izveidojot 42 pašvaldības:
veicinās reģionālo attīstību
neko nemainīs
sanaidos cilvēkus
sen bija vajadzīga
ietaupīs naudu
apvienos resursus
ir piekāpšanās lielajām pilsētām
vēl vairāk iztukšos laukus
nav pārdomāta līdz galam
Kurzemnieks Horoskopi