Aizvērt

IZGLĪTĪBA. Traka ideja bija pirmā, top saturs un telpas

2020. gada 10. jūnijā, 16:04
Raksta autors: Inguna Spuleniece, "Kurzemnieks"
IZGLĪTĪBA. Traka ideja bija pirmā, top saturs un telpas
Lai gan topošajai pakalpojumu dizaina studentu ēkai pagaidām ir tikai ārsienas, aiznākamajā mācību gadā šeit vajadzētu mācības uzsākt jau studenti no visas pasaules.
Kurzemē viens no vērienīgākajiem kultūras projektiem pēc reģionālo koncertzāļu atvēršanas šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) filiāles izveide. Kuldīgā vecās slimnīcas bijušajā ķirurģijas nodaļā notiek vērienīgi būvdarbi, un sadarbībā ar ārvalstu partneriem tapusi mācību programma, lai 2021./2022. mācību gadā te otrās maģistrantūras studijas pakalpojumu dizainā varētu uzsākt ap 20 studentu no dažādām pasaules valstīm. Par šo ieceri esam jau stāstījuši, bet nu sekojam līdzi, kā projekts attīstās.
Klasiskā māksla šoreiz nederēja

"Kad 2014. gadā Kuldīgā izveidojām mākslinieku rezidenci, sākām sadarboties ar Mākslas akadēmiju, un drīz vien pēc pirmajiem projektiem toreizējais augstskolas rektors Aleksejs Naumovs ierosināja taisīt šeit akadēmijas filiāli. Ideja bija ļoti skaista un reģionam nozīmīga, jo te radošums jau virmo gaisā. Ņemot vērā, ka pastāvīga akadēmijas filiāle tomēr ir pārāk traks un ambiciozs mērķis, bija skaidrs, ka jādara kaut kas, kas ir aktuāls gan Kuldīgas vajadzībām, gan akadēmijai," atceras Kuldīgas mākslinieku rezidences vadītāja un starptautiskās maģistru līmeņa programmas "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas" projekta vadītāja Ilze Supe.

Viņa atklāj, ka pagaidām lietotais uzsāktā projekta apzīmējums "radošais klasteris" drīz tikšot nomainīts ar skaistu un visiem saprotamu nosaukumu. Adatu fabrikas pārbūve par jaunu mākslas telpu turpinās, darbus plānots pabeigt nākamā gada vidū, tikmēr paralēli notiek darbs pie satura veidošanas telpām, kur pašvaldība sadarbojas ar LMA.

Nu jau ir radīta pilnīgi jauna studiju programma. Eiropas fondu projektu konkursa nosacījums bija, ka mājā jādzīvo radošām industrijām, jāveido inovatīvs pakalpojums. "Sapratām, ka filiālē studenti nevarēs mācīties klasisku mākslu, bet jādara kaut kas jauns. Var teikt, ka projekts mums sākās no otra gala: vispirms bija ideja, ka vajag, bija noskatīta ēka un nodoms pieteikties finansējumam, bet nebija satura. Tā nonācām līdz pakalpojumu dizainam," skaidro Ilze.

Pētīja piedāvājumu visā Eiropā

Sadarbības partneris Zviedrijā, pakalpojumu dizaina aģentūra "Very Deay" atsūtīja uz Kuldīgu augstas raudzes speciālistu, kas palīdzēja saprast, kā pakalpojumu dizaina metode strādā. Pirmais projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Pastu un Kuldīgas slimnīcu. Viena komanda bija pieaugušajiem, otra – bērniem. "Doma bija tāda – ja bērni varēs saprast, kas ir pakalpojumu dizains, tad arī pieaugušie varēs."

I. Supe uzsver, ka līdz šim pakalpojumu dizains nekur Baltijas valstīs nav mācīts. "Esam izpētījuši, kādas programmas pieejamas Eiropā, un sapratuši, ka augstākā izglītība ir ļoti dažāda. Piemēram, Skandināvijā tā ir bez maksas, bet ir valstis, kur jāmaksā līdz pat 20 000 eiro gadā. Arī studiju programmas ir ļoti atšķirīgas. Sapratām, ka mums vajadzīgs kas unikāls, kā dēļ studentiem gribētos studēt tieši šeit."

I. Supe skaidro, ka pakalpojumu dizains balstās uz četriem kompetenču blokiem. Pirmais ir sociālās zinātnes – prasme veikt pētījumus, lai dati, pēc kuriem tiek veidota inovācija, būtu pamatoti. Otrais bloks ir bizness, jo pakalpojumu dizaineram jāsaprot, kā funkcionē organizācija, kam viņš veido inovācijas, jāprot orientēties budžetā, veikt aprēķinus inovācijām, kā arī jāprot vadīt projektu. Nākamais bloks ir dizains – jābūt dažādām prasmēm, arī vizuālajai komunikācijai, informācijas dizainēšanai, lai spētu pārliecinoši nodot tālāk vēstījumu. Ceturtais bloks ir tehnoloģijas.
Projekta vadītāja uzsver, ka programma paredzēta kā otrā maģistra izglītība cilvēkam, kuram jau ir maģistra grāds kādā no šīm četrām nozarēm, turklāt potenciālajiem studentiem būs jābūt ar vismaz dažu gadu darba pieredzi. Būs arī jāpamato, kādā konkrētā jomā ir vēlme uzlikt padziļinātu zināšanu kārtu jau esošajām.

Arī vietējai kopienai

Jautāta par pasniedzējiem, I. Supe teic, ka katrs bloks būs kādas citas augstskolas pārziņā: "Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju savā paspārnē ņem dizainu un tehnoloģijas. Esam uzrunājuši arī daudzus zinošus ekspertus Latvijā. Prieks redzēt, kā tas viss top. Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā uzņemas rūpes par biznesa sadaļu. Vēl mūsu partneris ir Lapzemes Universitāte, kas ir Ziemeļeiropā pazīstama pakalpojumu dizaina pasniedzēja ar iespēju simulēt pakalpojumu sniedzēja vidi. Tur studenti būvē savus darbus uz reāli eksistējošu pakalpojumu sniedzēju bāzes. Lapzemes speciālisti iepazīstinās ar pakalpojumu dizaina metodēm. Studiju kursu apraksti ilgā cīņā mums ir pabeigti, par saturu vairs diskusijas nenotiek. Ja iepriekš būtu zinājusi, ka viss ir tik sarežģīti, nezinu, vai būtu uzņēmusies, bet tagad domāju, ka nākamo starptautisko programmu izstrādāt būtu vieglāk." Ilze smaida, piebilstot, ka šoruden studiju programma tiks nodota licencēšanai. Viņa gan nezina, cik ilgu laiku licencēšana varētu aizņemt, tomēr cer, ka 2021./2022. mācību gadā pirmie studenti varēs uzsākt mācības.

"Vēl esam iecerējuši, ka atsevišķus kursus šeit varētu apmeklēt ikviens interesents. Piemēram, kursi par līderību, pakalpojumu dizaina metodēm, kādām specifiskām mūsdienu tehnoloģijām, kas izmantojamas uzņēmuma attīstībai. Klasterī būs arī neliela prototipēšanas darbnīca, galvenokārt ar rokas instrumentiem. Ar tiem būs iespējams radīt mazus funkcionālā dizaina prototipus – mēbeļu, tēlniecības mākslas darbu. Arī to ir iecerēts izmantot gan studentiem, gan mākslinieku rezidenču dalībniekiem. Mēs ļoti gribētu, lai iedzīvotos ideja, ka šeit ir iespēja nākt un darboties arī vietējai kopienai. Piemēram, dizainēt putnu būrus vai puķu kastes savam dārzam."
UZZIŅAI. Kas ir pakalpojumu dizains?"Tā ir iespēja izmantot radošo, nestereotipisko domāšanu, lai izpētītu kādu specifisku problēmu no lietotāju pieredzes. Piemēram, bērnam, ieraugot kādu aparātu slimnīcā, pirmais impulss ir bailes. Un ne jau no procedūras, bet no tā, kā aparāts izskatās. Tad ir iespēja izdomāt un ieteikt organizācijai, kā šo pakalpojumu izmainīt, pirms tam izzinot gan klienta vajadzības, gan izpētot pasaules praksi un iespējamos risinājumus," stāsta Ilze Supe.

 

"Tā bija kaprīze vai traka ideja, kad toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs teica: "Taisām Kuldīgā akadēmijas filiāli!"," pastāsta Ilze Supe.

Lāsmas Reimanes foto

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

 
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Novadu reforma, no 119 izveidojot 42 pašvaldības:
veicinās reģionālo attīstību
neko nemainīs
sanaidos cilvēkus
sen bija vajadzīga
ietaupīs naudu
apvienos resursus
ir piekāpšanās lielajām pilsētām
vēl vairāk iztukšos laukus
nav pārdomāta līdz galam
Kurzemnieks Horoskopi