Aizvērt

Pasaules kultūras ostā dzimst simfoniskā mūzika

2020. gada 4. oktobrī, 00:01
Raksta autors: Linda Kilevica
Pasaules kultūras ostā dzimst simfoniskā mūzika
Latvijas Mūziķu biedrības Liepājas nodaļas simfoniskā orķestra pirmais koncerts 1924. gada 28. septembrī Kūrmājas zālē. Koncerts veltīts Bēthovena un Vāgnera daiļradei. Liepājas filharmoniju atjaunoja tikai 1926. gadā.
Foto: Foto no Latvijas Valsts arhīva fondiem
Liepājas Simfoniskais orķestris uzsācis savu 140. sezonu – skaitlis ir ievērojams. Liepājas muzikālās tradīcijas, kas vēsturiski līdz pat Otrajam pasaules karam bijušas nesaraujamā saistībā ar teātri un operu, pētījusi mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde. Tai skaitā – labvēlīgos faktorus, kas tieši Liepājā ļāva izveidoties un noturēties vecākajam simfoniskajam orķestrim Baltijas valstīs.
Ar taurēm un bungām Adventē

Simfoniskās mūzikas pirmsākumu meklējumi V. Lēvaldi saveduši kopā ar daudziem atsaucīgiem cilvēkiem, tai skaitā ar pensionētu pētnieku un mūziķi Elmāru Zemoviču. "Viņš mani ieinteresēja orķestra vēsturē kā konkrētu cilvēku dzīves stāstos. Nolēmu veidot kultūrvēsturisku pētījumu par tiem, kuri radīja, veidoja un uzturēja Liepājas mūzikas dzīvi, par to, kā Liepāja un laikmets izturējās pret viņiem," saka pētniece, "jo Otrais pasaules karš nesa katastrofālus pagriezienus cilvēku likteņos – nāvi, izsūtījumu. Padomju ideoloģijas atstātais mantojums palikušos bija bailes un nedrošība."

Pētījumi atklājuši, ka Liepāja bijusi kā pasaules kultūras osta, kurā gan ienāk kuģi, gan iziet. Jau 18. gadsimta pirmajā pusē muzikālie sarīkojumi kļuva par pilsoniskās sabiedrības sadzīves daļu. Vēstures arhīvos pat atrodama sūdzība par kādu turīgu Liepājas iedzīvotāju, kas Adventes laikā vareni izklaidējies ar taurēm un bungām. "Pirmie publiskie muzikālie sarīkojumi bija turīgu ļaužu mājās. Viņi paši bija muzikāli izglītoti. To redzam arī vēlāk, ka mecenāti bija dažādu profesiju cilvēki, bet viņiem bija muzikālā izglītība, tāpēc viņi bija ieinteresēti," atzīmē pētniece.

1789. gadā Liepājā nodibināts pirmais orķestris – pilsētas kapela. Turpmākajās desmitgadēs notika koncerti, tika iestudētas operas, baleti un operetes. 18. gadsimta beigās Liepājā jau bija savs teātris ar orķestri, protams, izrādes notika vācu valodā. Teātrī spēlēja gan vietējie vācu mūziķi, gan iebraucēji no Polijas un Vācijas. "Drīz vien viņi šeit iegādājās namus un palika uz dzīvi. Tas ir stāsts par to, kā kultūra un māksla veicina ekonomisko attīstību," saka V. Lēvalde.


No spīķera līdz filharmonijai

Publiskie sarīkojumi notika šim nolūkam pielāgotos ostas spīķeros. Tad, nodibinot akciju sabiedrību, 1802. uzbūvēts teātra nams Kungu un Malkas ielas stūrī. 19. gadsimtā regulāri notika vasaras koncerti tagadējā Raiņa parkā, kuru agrāk sauca par Pilsētas parku. 1842. gadā tur uzbūvēja paviljonu. Ziemas koncerti notika rātes namā. 1875. gadā uzcēla Kūrmāju ar koncertzāli 500 personām. "1881. gadā Liepājā nodibināta filharmonija, kas, protams, ir vecākā Baltijas valstīs. Tā sāka organizēt simfoniskos koncertus. Diemžēl par šo laiku nav nekādu dokumentālu liecību, ir tikai raksti periodikā. 1882. gadā publicēta atsauksme par koncertu, kurā teikts, ka jaundibinātais Liepājas filharmonijas orķestris savā pirmajā gadā ir vareni attīstījies un uzlabojis sniegumu. No tā secinām, ka orķestris pastāvējis no 1881. gada. Kā var noprast, to finansējusi pilsētas rāte. 1886. gadā filharmonijas koncertdarbību pārņēma Liepājas mūzikas biedrība "Philharmonie". Ziemā koncerti notika Kūrmājā, vasarā – Kūrmājas paviljonā," pastāsta V. Lēvalde. Kultūras dzīves aprite bijusi ļoti intensīva, vasaras koncertos orķestri papildināja mūziķi no Vācijas un Polijas. To pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pēc tam mūzikas dzīve tā īsti atsākās 20. gadsimta 20. gados.


Vācietis pārņem skolu no ebreja

Muzikologu pētījumi par simfoniskās mūzikas vēsturi Latvijā un Liepājā pamatā apskata procesus, muzikālās kvalitātes, žanru attīstību. "Mani interesēja mākslinieku biogrāfijas. Ejot tam visam cauri, secināju, ka daudzi fakti mūzikas vēsturē balstās uz aptuveniem atmiņu stāstījumiem un ideoloģiski ietekmētām publikācijām," skaidro V. Lēvalde.

Viens no pētnieces atklājumiem, kas klīdina agrākos maldus, ir par mūzikas skolas dibinātāju. Vācijā dzimušais Hanss Hohapfels bija viens no mūzikas dzīves virzītājiem Liepājā un vadīja mūzikas skolu. Vēsturē rakstīts, ka tā bijusi pianista un komponista Antona Rubinšteina vārdā nosaukta. "Atradu, ka ir bijis cits Rubinšteins, Ārons, Rafaela dēls, ebreju inteliģents, čellists, mūzikas pasniedzējs, kurš no 1904. līdz 1912. gadam dzīvoja Liepājā un dibināja privātu mūzikas skolu. Ir sludinājumi presē, ka viņš uzņem audzēkņus. Un tad ir sludinājumi, ka eksāmenus pieņem šīs A. R. Rubinšteina mūzikas skolas direktors Hanss Hohapfels un pasniedzējs Roberts Šerls. Acīmredzot kādā brīdī, kad Ā. Rubinšteins aizbrauca, skolu turpināja vadīt H. Hohapfels, aiz cieņas saglabājot mecenāta un dibinātāja vārdu. Šis unikālais fakts tik daudz pasaka par Liepājas daudznacionālo kultūrvidi, kurā vācietis pārņēma no ebreja mūzikas skolu. Ne brīdi nav runa par tautībām, ir runa par pabeigtajām mūzikas skolām un muzikālo pieredzi. Otra mūziķu kalve Liepājā bija Gabriela Vikera kursi, kas pastāvēja līdz pat 1940. gadam. Hohapfels un Vikers kopīgi virzīja mūzikas dzīvi, abi piedalījās filharmonijas dibināšanā no jauna," norāda V. Lēvalde.


Bezmaksas koncerti trūcīgā laikā

Šajā daudznacionālajā vidē ļoti atbalstīta latviešu mūzika. Daudzpusīgais diriģents, čellists, komponists Bierants Ķuņķis mācījies Hohapfela mūzikas skolā, spēlējis Liepājas Simfoniskajā orķestrī un arī Tērbatas Vanemuines orķestrī, ar kuru bija cieša sadarbība, bijis Liepājas orķestra un operu iestudējumu diriģents. Viņš ir viens no cilvēkiem, ko Latvijai atņēma Otrais pasaules karš, uzsver V. Lēvalde. B. Ķuņķis emigrēja uz Vāciju. Lielāko daļu recenziju par simfoniskā orķestra koncertiem un Liepājas operu rakstījis ērģelnieks, diriģents Jānis Turss, viņš bija aktīvs Liepājas filharmonijas un Tautas konservatorijas līdzdibinātājs.

"Cilvēki no atšķirīgām nācijām, skolām vienojas virzīt Liepājas mūzikas dzīvi pretī izcilībai, popularizēt latviešu mūziku pasaulē un pasaules mūziku Latvijā. Tik vienots skatījums uz mūzikas dzīvi ir ļoti šodienīgs, domāju, ka tas ir galvenais faktors, kas ļāvis tai Liepājā būt tik ilglaicīgai un tradīcijām bagātai. Privātie ego tika atmesti lielu mērķu vārdā. 20. gados finansiāli bija ļoti smagi, mūzikas dzīve turējās uz mecenātiem un Kultūras fonda finansējuma projektiem. Simfoniskā orķestra mūziķi pārsvarā bija štatā Liepājas operā, kur saņēma pamatalgu. Tomēr Kūrmājas vasaras koncerti, uz kuriem aicināja pasaulslavenus diriģentus un mūziķus, lielākoties bija bez maksas. Acīmredzot atgriezeniskā saite no pilsētas bija, šeit bija daudz kūrviesu. Mākslā visu nevar rēķināt pēc tradicionāliem ekonomikas principiem, to pierāda vēsture. Ja sabiedrībai izcilību dod par brīvu, tas vēlāk nāk atpakaļ ļoti auglīgā veidā," secinājusi pētniece.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai gatavojat krājumus ziemai:
Konservēju paša izaudzēto, pietiek visi ziemai
Pērku ogas un dārzeņus, jo savam ievārījumam ledusskapī jābūt
Ja sanāk laika
Neko negatavoju – visu var nopirkt veikalā.
Par to nedomāju
Kurzemnieks Horoskopi