Aizvērt

Ne tukšu kasti, bet diskusijas un cilvēkus

2020. gada 7. decembrī, 18:16
Raksta autors: Linda Kilevica, "Kurzemes Vārds"
Ne tukšu kasti, bet diskusijas un cilvēkus
3352 "Sabīnes peldes" autori aktualizējuši vides ekoloģijas jautājumu, par ko sabiedrībai būtu jāaizdomājas. "Cilvēces progresu virza zinātnieki un mākslinieki," domā mākslas mecenāts Raivis Zabis.
Foto: Egons Zīverts
No Liepājas vizuālās mākslas kopizstādes "Tuvplāni" Liepājas muzejā nelāgu motoreļļas izgarojumu dēļ izņemtais Egona Peršēvica un Ivonnas Kalitas darbs "Sabīnes pelde" vēlreiz atgādina, ka pietrūkst vietu laikmetīgās mākslas darbu eksponēšanai. Tomēr runa ir ne tikai par piemērotu ēku, bet gan par mākslas menedžmentu pilsētā kopumā, uzskata tēlnieks E. Peršēvics.
Paši pūta, paši dega

Tēlnieks stāsta, ka ne jau ēkas veido kultūru, viņaprāt, nevajag tik ļoti koncentrēties uz tām. "Galvenais, kā pietrūkst Liepājas mākslas vidē, ir organizācija, kas rūpētos.  Piemēram, Liepājas teātrī taču nav tikai aktieri un režisori. Ir vesels birojs, kas darbojas, lai viņi varētu strādāt. Tāpat simfoniskajam orķestrim nav tikai mūziķi, tur ir producenti, sekretāri, grāmatveži. "Lielais dzintars" nav tikai ēka, bet menedžments," viņš norāda.

Tukšas kastes, kas iet bojā, Liepājā esot pietiekami. To atjaunošanai ir vajadzīgi miljoni. "Taču bez miljoniem var sākt biroja izveidi, kura uzdevums ir nodrošināt darbnīcas, mākslas izstāžu darbību un festivālu rīkošanu. Pašlaik ir tā, ka mākslinieki "paši pūta, paši dega". Es akūti izjūtu to, ka nav vidi veidojošas organizācijas, kas veicinātu jaunu asiņu ienākšanu," atzīst tēlnieks. "Atlika atvērt Karostas ūdenstorni, kā lieli grandi latviešu mākslā cīnās, lai tiktu tur, tukšajā kastītē. Šo procesu ir iespējams organizēt ilgtermiņā, jo Rīgā telpas ir dārgas, cilvēki negrib tur dzīvot. Mākslinieki dotu pievienoto vērtību arī teātrim un koncertzālei. Ja būtu organizācija, kas saved kopā namu īpašniekus ar māksliniekiem, daudzi būtu ar mieru kaut vai uz vasaru pārvākties un strādāt Liepājā." E. Peršēvics domā, ka mēs nemaz vēl nevaram zināt to, ko angliski sauc par cutting egde jeb pašu augstāko pakāpienu, ko Liepāja varētu sasniegt, ja šeit būtu pietiekami izglītoti cilvēki, kas vairo ne tikai kultūru, bet arī ekonomiku, radot pievienoto vērtību. 

Valstīs, kur labi attīstīts mecenātisms, dibina fondus, citur darbojas valsts un pašvaldību veidotas organizācijas. "Privāto kapitālu piesaistīt nevar pats mākslinieks, ir jābūt sadarbībai ar pašvaldību," saka E. Peršēvics. "Labs piemērs Latvijā ir Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Salīdzināmā pilsētā ar salīdzināmu budžetu var. Kāpēc mēs nevaram? No kaut kā ir jāsāk un jāgatavojas, ka pašā sākumā var būt zaudējumi."

Pietrūkst diskusijas

Mecenāts un kolekcionārs Raivis Zabis nešaubās, ka jābūt vietai, kur izrādīt laikmetīgo mākslu. Taču, viņaprāt, sabiedrībā trūkst sapratnes par to, kas ir laikmetīgā māksla, jo lielākā daļa teiks, ka tā ir māksla, ko rada dzīvie mākslinieki. "Tā ir tikai daļēja patiesība. Svarīgi, ka mākslinieki strādā ar jauniem paņēmieniem un liek sabiedrībai diskutēt par darbos paustajām sasāpējušām problēmām," viņš saka. Publiskas diskusijas šobrīd pietrūkstot, māksliniekiem esot par maz iespēju skaidrot savu darbu idejas. "Ja gribam attīstīties, tad mums ir jāļauj jaunajiem māksliniekiem ar jaunām idejām, veidiem un materiāliem sabiedrību izaicināt, neļaut dzīvot pieņēmumos, ka šodien ir labi tas, kas bija vakar," uzskata R. Zabis.

Arī viņš domā, ka Liepājā ir pietiekami daudz ēku, piemēram, Jaunliepājā, kur izveidot laikmetīgās mākslas centru: "Tam ir jābūt depresīvam rajonam. Pilsētas centrā jau tāpat viss notiek. Savedot kārtībā kādu ēku, pievilinot tur cilvēkus, veidojas arī apkārtējā infrastruktūra. Tāpēc vēl pirms kovida biju pametis sabiedrībai ideju, ka tā varētu būt bijusī 11. vidusskolas ēka Krūmu ielā." Taču svarīgāks par telpu un naudu esot mākslas menedžments – spēcīga personība, kas gatava vadīt šādu projektu. Laikmetīgās mākslas centrs arī nāktu par labu Liepājai ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

Idejas virmo

Kur liepājnieki un Liepājas skartie gribētu redzēt laikmetīgās mākslas ekspozīciju? Karostas manēža, bijusī linoleja rūpnīca, Muitas māja. Citi labāk to redzētu jaunā, modernā ēkā pilsētas centrā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde, strādājot pie bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas attīstības vīzijas, skata to dažādos aspektos, pastāsta LSEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis. "Negribam, lai šī būtu sausi industriāla vieta, bet gan multifunkcionāla, ar dažādiem uzņēmumiem, procesiem un cilvēkiem. Visas ēkas nevar piemērot mūsdienu ražošanai, taču tās varbūt noder mākslinieku darbnīcām. Tā kā ideja uzvirmojusi nesen, konkrētu ieceru vēl nav," viņš saka. Svarīgi ir sākt darīt kopīgi ar tiem, kas vēlētos tur nākt un darboties. Telpas LSEZ pārvalde varētu atlasīt kopā ar māksliniekiem.

Laikmetīgās mākslas centra nepieciešamība ir iekļauta Liepājas attīstības programmā.

Lai to realizētu, vajadzīgs ārējais finansējuma avots un ļoti skaidrs redzējums par šīs vietas saturisko piepildījumu, skaidro Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis. "Šobrīd šī ideja ir to projektu rindā, kas ir augstā gatavībā realizējami, tiklīdz parādās konkrētas finansējuma iespējas, piemēram, ES fondu līdzekļi," viņš stāsta. Interese par šīs idejas īstenošanu esot jau kādu laiku. Pērn domes vadība tikās ar māksliniekiem, lai kopīgi saprastu viņu piedāvājumu un centra potenciālo saturisko noslodzi. "Interese iepriekš tika izrādīta par Dārza ielu 10. Pašvaldība veica šī projekta realizācijas aprēķinus, taču tie izrādījās nesamērīgi dārgi pret sagaidāmo rezultātu," saka A. Deksnis.

"Nākotnes nenoteiktība liek domāt, ka tā nebūs viena izstāžu zāle vai mākslas centrs, kas atradīsies pašā Liepājas sirdī. Mūsdienās sabiedrība pat pieprasa aktīvas norišu vietas ārpus pilsētas centra," viņš atzīst. Šī brīža mākslinieku pieprasījumu spējot nosegt esošās vietas, piemēram, mākslas galerija "Lielajā dzintarā" vai Liepājas muzejs. Arī Hoijeres viesnīcas restaurācija, Pētera I namiņš un koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" pavēršot jaunas iespējas mākslinieku performancēm. "Esam iepazinušies ar citu valstu pieredzi, un šobrīd simpātiska un pareiza šķiet ideja par mākslas rezidences vai multifunkcionāla centra izveidi," norāda A. Deksnis. "Pēdējo gadu laikā esam attīstījuši daudzas pilsētas degradētās vai mazāk pievilcīgās teritorijas, bet tādas aizvien šur tur var vēl atrast. Piemēram, daļu no bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas vai kādu ēku Karostā. Domājot par šo mākslas rezidenci, kā labs piemērs nāk prātā "Romas dārzs". Ir ļoti svarīgi, ka paši mākslinieki saprot un redz konkrētu vīziju gan par vietu, gan tās saturu. Noteikti negribētu redzēt realizējamies scenāriju, kurā pašvaldība nodrošina vietu, bet mākslinieki nejūt šajā vietā pareizo enerģiju darbu radīšanai."

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi jūsu ikdienas dzīvi?
Biežāk mazgāju rokas
Manam biznesam klājas pat labāk
Radās problēmas manam biznesam
Esmu zaudējis/-usi darbu
Esmu zaudējis/-usi daļu ienākumu
Esmu atmetis kaitīgus paradumus
Ēdu veselīgāk
Izvērtēju pasākumu apmeklēšanas nepieciešamību
Pievēršu uzmanību savai un tuvinieku veselībai
Mainījusi manus iepirkšanās paradumus
Nekas nav mainījies
Vai tad Latvijā ir pandēmija?