Aizvērt

Pāri ielai, Abavai, Latvijai un vēl tālāk

2021. gada 2. martā, 12:57
Raksta autors: Agrita Blumberga, "Talsu Vēstis"
Pāri ielai, Abavai, Latvijai un vēl tālāk
"Sadarbojoties ar sabilniekiem un savstarpēji bagātinoties ar idejām, ceru šajā skaistajā, atjaunotajā un prestižajā ēkā iedvest dzīvību," iecerēs dalās Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja Ginta Petra.
Foto: Dainis Kārkluvalks
Kurzemes mazpilsētiņa Sabile, kas terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā, ar savu šarmu apbūrusi ne vienu vien. Par Kurzemes Šveici dēvētā pilsētiņa nu ieguvusi vēl kādu odziņu – atjaunotā Sabiles sinagoga pārtapusi par Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centru, bet tā vadītāja GINTA PETRA cer, ka šajā vietā profesionālā māksla satiks savus skatītājus un slāpes pēc dzīves, mākslas un kultūras tiks veldzētas.
No vienas Šveices pie otras

G. Petra Kurzemē ir ienācēja – lēmumu pieteikties šim amatam viņa pieņēma intereses un azarta pēc. "Gribēju veltīt laiku, enerģiju un resursus tādam darbam, kas iedvesmo, izaicina un motivē. Tā kā pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu notika Ziemassvētkos, lūkoju pēc sirdij tīkamas nodarbošanās. Liktenīgas sagadīšanās dēļ nonācu Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā. Raugoties atpakaļ, atrodu pilnīgi racionālus iemeslus, kas ir saistīti ar manām iepriekšējām izvēlēm."

Pēc pirmās izglītības Ginta ir tulce, bet viņa ir arī uzņēmējdarbības maģistre. Ja neskaita pirmos gadus, kad viņa strādāja Vācijas sabiedriskās televīzijas pārstāvniecībā, viņas darba pienākumi galvenokārt bijuši saistīti ar uzņēmējdarbību. Īstenojot dažādus kultūras un ekonomiskus projektus, Ginta guvusi pieredzi arī starptautiskā vidē. Savulaik viņa darbojusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Vācijā, septiņus gadus nostrādājusi Vācijas tirdzniecības kamerā Latvijā, bet pēdējos četrus gadus – Šveices vēstniecībā Baltijas valstīs.

Ārpus skaitļiem un apgrozījuma

"Tā kā kultūra, izglītība un māksla man vienmēr ir bijušas tuvas, tad, strādājot ar uzņēmējiem, biznesmeņiem un veicinot eksportu, vienmēr esmu prātojusi, ko es viņu vietā vēlētos saņemt no sava sadarbības partnera vai organizācijas, kurai piederu. Izejot no šīs pozīcijas, sapratu, ka man ārpus līgumiem, skaitļiem un apgrozījuma gribētos vēl kaut ko. Šajā darījumu vidē arvien ieviesu kaut ko no mākslas un kultūras – vai tās būtu izstādes, tikšanās ar mūziķiem, māksliniekiem, mākslas vēsturniekiem vai kas līdzīgs. Vislielākajā mērā man sirdī ir beidzamie četri gadi, kad atsaucos piedāvājumam, ko bija izsludinājusi Šveices vēstniecība Baltijas valstīs. Biju atbildīga par pasākumiem, ko rīkojām sadarbībā ar Šveices un visu trīs Baltijas valstu organizācijām. Tās bija augsta līmeņa politiskas vizītes, koncerti, izstāžu atklāšanas, grāmatu publikācijas – sirdi sildoši pasākumi. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas simtgades laikā pasākumu, performanču un izstāžu palete bija ļoti plaša. Tas deva brīnišķīgu pieredzi. Šo lielo, skaisto un lietderīgo bagāžu esmu paņēmusi līdzi uz Sabili."

Būt tuvāk videi, kas iedvesmo

Neraugoties uz to, ka Ginta Kurzemē ir ienācēja, viņa šeit jūtas kā savējā. Pārcelšanās uz gleznaino Abavas senleju un lauku īpašuma iegāde bija mērķtiecīgs lēmums, kas ļauj būt tuvāk dabai un videi, kas iedvesmo. "Jau no pavisam seniem laikiem mazās, bet paplašinātās, nu jau vairāku paaudžu ģimenes ietvaros esam ceļojuši uz Kurzemi. Kurzeme vienmēr ir vilinājusi ar skaisto dabu un kultūrvidi. Pārceļoties uz šejieni, saprotu, ka kultūrvide ir vēl plašāka, nekā biju iedomājusies. Tas, ko mēs gadiem Sabiles kontekstā bijām apmeklējuši, ir Pedvāles mākslas parks, kura izveidei un attīstībai esmu sekojusi līdzi gadu desmitiem. Tā ir iespēja iepazīt ne tikai to, ko piedāvā dievišķais mākslinieks, kurš gleznojis mūs visus, bet arī cilvēku radītos mākslas un dabas sintēzes objektus. Arī Latvijai neraksturīgā vide ar ielejām un pauguriem runā pati par sevi. Tagad, kad esmu ar šo pilsētu vairāk saistīta, sāku iepazīt cilvēkus. Sabilnieki ir ļoti atvērti, "viņi nāk ar atvērtu sirdi un ir gatavi sadarboties. Tā ir brīnišķīga starta pozīcija, lai ne tikai iepazītos, bet arī sadarbotos un pat sadraudzētos". Tas ir mans pirmais priekšstats. "Smaidu kopš brīža, kad sasveicinājos ar pirmajiem cilvēkiem. Patīkami ir arī tas, ka vairāki no viņiem pēc pašu iniciatīvas uzrunā mani gan sociālajos tīklos, gan citos veidos. Jūtos patiesi iepriecināta!"

Mākslas magnēts

Sākot pildīt jaunos pienākumus, vispirms Ginta vēlas iepazīt telpas, apzinot potenciālu, resursus, kapacitāti un visu, kas saistīts ar ēkas apsaimniekošanu. Tikpat lielā mērā viņa vēlas iepazīties ar visiem tiem atslēgas cilvēkiem, kuri viņai ir uzticējušies un ar kuriem viņa cer sadarboties. Ginta tic, ka, sadarbojoties un savstarpēji bagātinoties ar idejām, šajā skaistajā, atjaunotajā un prestižajā ēkā izdosies iedvest dzīvību. "Piedaloties konkursā un iepazīstoties ar iepriekš izstrādāto stratēģiju, sapratu, ka tas sakrīt ar manu vīziju. Sajutos iedvesmota, pacilāta un iedrošināta. Mans mērķis ir darīt visu, lai šis centrs kļūtu par vienu no mākslas, kultūras un tūrisma magnētiem valstiskā līmenī. Vēlos, lai profesionālā māksla satiek savu skatītāju un klausītāju. Lai cilvēki mēro ceļu uz šo centru pāri ielai, pāri Abavai, pāri Latvijai un pāri robežām. Lai tas, kas šeit notiek, būtu tik tīkams, izglītojošs un baudāms, ka viņiem kārotos atgriezties. Tas, ka centrs ir veidots tik ainaviskā vietā kā Sabile, manuprāt, vēl vairāk veicinās sinerģiju un vairos pilsētas un novada atpazīstamību. Šeit taps kaut kas skaists, par ko mēs visi varēsim būt lepni un gandarīti."

Balanss starp mainīgo un nemainīgo

Par lielāko izaicinājumu Ginta sauc pašreizējos apstākļus, kas liedz saskarsmi ar cilvēkiem, kultūru, mākslu un ceļošanu. Tie ietekmē ne tikai mākslas baudītājus un patērētājus, bet arī mākslas radītājus. "Mēs labi zinām, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, taču patlaban tas primāri paņem gan mākslinieku, gan visu pārējo domas un enerģiju. Vienlaikus cilvēki ir arī emocionālā badā, tostarp badā pēc dzīves, mākslas un kultūras. Izaicinājums ir izkopt mierpilnu pacietību, lai šo dīvaino laiku pārdzīvotu un veidotu ilgtspējīgas iestrādes. Tas, kas man visvairāk palīdz, ir līdzsvars. Līdzsvars manā izpratnē un manā dzīvē ir lietas un vērtības, kas ir stabilas kā zeme un uz ko vienmēr var paļauties. Man ir svarīgi, ka ābelēs dzied putni un saule lec un riet neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt. Daba ir mainīgā, bet vienlaikus pastāvīgā, drošību dodošā sadaļa. Otra sadaļa, kas manai būtnei ir nepieciešama, ir mainīga. Tā ir iedvesma, jauna pieredze, radošums, vides maiņa, ceļojumi, māksla, rokdarbi, mūzika, izglītošanās un jaunas iepazīšanās. Balanss starp mainīgo un nemainīgo daļu man ir vitāli nepieciešams."

Komentāri
Inta Kampara
2021. gada 3. martā, 07:24
Brīnišķīgs skatījums un domu lidojums! Lai izdodas iecerētais!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kuldīgas novada domes vēlēšanu rezultāti:
mani nepārsteidz
mani iepriecina
ir ciešami
mani sarūgtina
liecina par stagnāciju
liecina par uzticību pārbaudītām vērtībām
ir Ingas Bērziņas nopelns
ir partiju vājuma pazīme
mani neinteresē