Aizvērt

Atrast sevī plašāku potenciālu

2021. gada 16. aprīlī, 10:21
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Atrast sevī plašāku potenciālu
Kuldīga ir viena no deviņām Latvijas pilsētām, kas Eiropas Komisijas (EK) projektā kandidē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā.
„Šis statuss nebūt nenozīmēs tikai plašu kultūras programmu un tūristu piesaisti. Tā ir milzīga iespēja atpazīstamībai, attīstībai un iedzīvotāju labklājībai,” tā par to, ka pirmais solis ir visu novada iedzīvotāju aicināšana talkā, kādā diskusijā atzina projekta Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 radošās komandas pārstāves.
Bet pirmā, kas kuldīdzniekus mudināja aizdomāties šī ceļa virzienā, ir bijusī kultūras ministre, tagad Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, pērnvasar norādot, ka novadam netrūkst ne potenciāla, ne radošuma. To portāla "Delfi" galvenā redaktora Ingus Bērziņa nesen vadītajā diskusijā apstiprināja arī radošie un reklāmas cilvēki no visas Latvijas – potenciāls ir, bet ļoti būtisks ir iedzīvotāju atbalsts.

JAU PADARĪTAIS
Pieteikums konkursam iesniegts pirms pieciem mēnešiem, un pirmās kārtas pieteiku- mam jābūt gatavam 4. jūnijā, bet uzvarētāji tiks paziņoti nākamā gada vasarā.
Projekta vadītāja Kristīne Zvirbule skaidro, ka intensīvs darbs jau noticis: izveidotas radošā darba grupas, ieskicēta kultūras programmas vīzija, mērķi un gala piedāvājums, ir sākts uzru- nāt iedzīvotāju grupas iesaistīties.
Pašvaldība slēdz sadarbības līgumus ar apkārtnes pašvaldībām, piemēram, Alsungas, Skrundas, Ventspils un Saldus novadu, jo EK vadlīnijas ļauj iesaistīt arī citus. Ir tapis projekta zīmols. Notikusi kuldīdznieku aptauja par to, kā viņi apmierināti ar dzīvi un kultūras piedāvājumu novadā.

AR UN BEZ ROZĀ BRILLĒM
K.Zvirbule, dzimusi kuldīdzniece, bijusi jauniešu kora "Kamēr..." direktore, Latvijas Nacionālās operas un baleta producente. Tagad jūtas pagodināta, ka viņai uzticēta iespēja šo projektu vadīt: „Tas ir kā no jauna ar un bez rozā brillēm iepazīt labi zināmo un ieraudzīt nepamanī- to. Kuldīgas novada spēks un skais- tums ir iekodēts autentiskumā – gan pašā pilsētā, gan iedzīvotājos.” Viņa uzsver, ka radošās komandas galvenais uzdevums ir meklēt novada dārgumus, pētīt unikalitāti, īstumu plašāk un citādāk, nekā ierasts: „Noteikti vēlamies iedzīvotājus padarīt par līdzdalībniekiem, par galvenajiem partneriem, lai kopā atklātu pilsētas un paši savu,  kuldīdznieku, potenciālu Latvijas un Eiropas kontekstā.”

LĪDZDALĪBA IR BŪTISKA
Komandas darbs ir izzināt cilvēku vēlmes un vajadzības, definēt vērtības, veidot nākotnes redzējumu. Pašlaik aptuveni 30 cilvēku grupā darbojas dažādu interešu, vecuma un profesiju pārstāvji – jaunieši, seniori, tagadējie un bijušie kuldīdznieki, kam šī vieta ir sirdī. Darba grupās ir pašvaldības, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvji.
Radošajās sapulcēs skaidri iezīmējusies vēlme attīstību veicināt tā, lai 2027. gadā, izmantojot kultūru kā galveno platformu, radītu jaunas sadarbības formas, mijiedarbojoties cilvēkiem, kultūrai un dabai, ekonomikai un ilgtspējīgam tūrismam. „Pieteikuma izstrādē katra sapulce un saruna ar cilvēkiem sniedz būtisku ieguldījumu,” ir pārliecināta K.Zvirbule.

AR LIDOJOŠĀS ZIVS SPĪTU
Projekta zīmola konkursā par visatbilstošāko atzīta SIA Over- priced Design ideja. Uzņēmuma vadītājs Aigars Mamis skaidro: „Vēlējāmies atrast nelielu, vienkāršu, bet simboliski spēcīgu elementu, kas spētu daļēji iekļaut plašo Kuldīgas novada vēsturi un iedzīvotāju dažādību. Kuldīgai piemīt vairāki šādi simboli, tomēr kā atbilstošāko izvēlējāmies lidojošās zivis, kas Ventas rumbā spītīgi cīnās ar straumi. Arī Kuldīga un tās iedzīvotāji nemitīgi meklē neierastus ceļus, lai saglabātu un attīstīt vēsturisko mantojumu, pilsētvidi un dabu.” 
_______________________________________________________________________________

Ja Kuldīga titulu iegūs, ko saņems novada iedzīvotāji?
  • Kultūras piedāvājums un pilsētas apmeklētība izlīdzināsies visos gadalaikos.
  • Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ilgst gadu. Dalība radīs plašāku piedāvājumu ar līdzvērtīgu intensitāti.
  • Iedzīvotāju skaits novadā pieaugs.
  • Statistika reģionālā līmenī iezīmē iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ir cerība novadu veidot kā vietu, kas ir ne tikai skaista un ērta dzīvošanai, bet arī kulturāli piesātināta un moderna. Turklāt pētījumi pierāda, ka dzīvesvietas izvēlē kultūras piedāvājumam līdzās infrastruktūrai un izglītībai ir liela nozīme.
  • Kulturālo viesu skaits pieaugs, būs finansiāls pienesums.
  • Augstvērtīgs piedāvājums atved izglītotus, kulturālus un maksātspējīgus patērētājus.
  • Liels pieprasījums var veidot lielu finanšu apgrozījumu un labāku dzīvi vietējiem.
  • apliecinās Kuldīgas spēju konkurēt reģionāli, nacionāli un starptautiski.
  • Būtisks ieguvums ir iekustināt iedzīvotāju entuziasmu un stiprināt piederību dzīvesvietai. Tā ir iespēja izlemt, kāds būs novada stratēģiskais ceļš.
  • tas stiprinās eiropeisko identitāti.
  • Eiropeiskas apziņas stiprināšana ir viens no pamatuzdevumiem, turklāt nevis koncentrējoties uz to, ko Kuldīga var dot Eiropai, bet gan attīstot sevi kā Eiropas daļu.
________________________________________________________________________________________

No Eiropas Komisijas vadlīnijām konkursa dalībniekiem
  • Tūrisms šajā projektā nav galvenais. Viens no mērķiem ir ar kultūru veicināt pilsētas starptautisko atpazīstamību. Daudzas Eiropas kultūras galvaspilsētas ir piedzīvojušas tūristu skaita pieaugumu, un daudzās tas ir panākumu faktors. Tomēr šī programma pirmām kārtām domāta attiecīgās pilsētas iedzīvotājiem un tam, lai stiprinātu viņu saikni ar kultūru un Eiropu.
  • Piedāvājumam jāatbilst mērķiem un iespējām. Nedrīkst pārvērtēt projekta vadības un iedzīvotāju iespējas.
  • Daudzām pilsētām tas nesis ievērojamu saimniecisku vai sabiedrisku labumu: ir uzlabojusies infrastruktūra, atjaunota pilsētvide, bijuši būtiski ieguldījumi, iedzīvotāji ar pilsētu vairāk lepojas utt. Tomēr tas ir tikai pozitīvs blakusefekts, kas pierāda, ka kultūras pasākumi var būtiski ietekmēt arī citas jomas. Būtībā šis ir kultūras projekts, kas domāts iedzīvotājiem, māksliniekiem un citiem nozares pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām, kas izmanto savas radošās prasmes.


_______________________________________________________________________________________________
Ko vēsta aptauja
Gada nogalē novada iedzīvotājiem un sirdī kuldīdzniekiem, kuri dzīvo pat ārpus Latvijas, bija iespēja izteikt viedokli aptaujā par pilsētu, kultūras piedāvājumu un sevi. Iztaujāts 300 respondentu.

  • 95% ir apmierināti ar dzīvi novadā.
  • Pat tad, ja būtu iespēja pārcelties, 78% izvēlētos palikt. Desmitā daļa pieļauj iespēju dzīvot citur Latvijā vai ārzemēs.
  • Vairums Kuldīgu sauc par šarmantu, ainavisku, skaistu un sakoptu.
  • Par lielākajām vērtībām cilvēki atzīst Ventas rumbu un ķieģeļu tiltu, vecpilsētu, tās arhitektūru. Arī novada neskarto dabu, labiekārtotās atpūtas vietas.
  • Kā drošības aspekts minēts pilsētas mērogs – tā ir maza, tajā nav iespējams apmaldīties.
  • Sevi kuldīdznieki raksturo kā uzņēmīgus, radošus, laipnus, izpa- līdzīgus, bet arī savrupus.
  • 60% atzinuši, ka kuldīdznieks ir jebkurš, kam ar šo pilsētu ir radnieciska vai emocionāla saikne, tāds, kuram tā rūp.
  • Kultūras piedāvājums apmierina, tomēr iedzīvotāji uzsver, ka ir atvērti arī kam jaunam – oriģināliem, iepriekš neredzētiem pasākumiem neparastās vietās.
  • Pasākumus vislabprātāk apmeklētu brīvā dabā. Aktīvi tiek apmeklētas arī teātra izrādes, populārās mūzikas koncerti.
  • Kategorisku iebildumu pret īpašu pasākumu kategoriju nav, bet, pēc daudzu domām, piedāvājumā neiederētos šlāgermūzikas koncerti, mītiņi, protesti, politiskie u.tml. gājieni.
  • 86% nevar nosaukt tādu pasākumu, ko nekad neizvēlētos. Iedzīvotāji būtu gatavi apmeklēt visu jauno, ja pašiem norisē nav aktīvi jāiesaistās.
  • Viesi šeit ir gaidīti. Kāds atzinis, ka tūrisms pilsētā ienes dzīvīgumu un iekustina kūtros kuldīdzniekus.
  • Viesu uzņemšanas negatīvā puse ir satiksmes apgrūtinājumi, trokšņaino tūristu iztraucētais miers un atkritumi. Ideālais viesis ir tāds, kurš spēj atstāt aiz sevis pievienoto vērtību ir atvērts, zinātkārs, mierīgs, saudzīgs un tīrīgs, ciena vietējās tradīcijas un ieradumus. Visbiežāk gaidītas ģimenes, arī nobrieduši, maksātspējīgi cilvēki.
  • Labāk šai vietai netuvoties skaļiem ātras uzdzīves mīlētājiem, kas pret pilsētu izturas necienīgi un nerespektē vietējo dzīves ritmu.
  • Kuldīgas vīzija desmit gadiem zīmēta pozitīvi – skaista, sakopta, draudzīga, inovatīva, autentiska, dzīvīga, cilvēciska, saliedēta, konkurētspējīga pilsēta. Cilvēki vēlas saglabāt vēsturisko noskaņu, vienlaikus ienesot pasaules elpu, nodrošinot augstvērtīgu mākslas, tūrisma un atpūtas piedāvājumu.
  • Taču visvairāk kuldīdznieki vēlas, lai pilsēta ir piemērota viņiem pašiem.



Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmolā izmantots Kuldīgas iniciālis, kurā ir atsauce uz lidojošajām zivīm kā cita ceļa gājējām. Dizains vēstot par Kuldīgu, kas ļoti mīl pagātni, bet ir gatava pa neierastiem ceļiem doties jaunos meklējumos.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.