Aizvērt

Snēpelnieki Eiropas tautu festivālā

2016. gada 18. augustā, 16:41
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Snēpelnieki Eiropas tautu festivālā
Foto: Silvas Zālītes arhīvs
Brauciens uz 53. Eiropas tautu kultūras festivālu Eiropiāde Namīrā (Beļģijā) Snēpeles vidējās paaudzes deju kolektīvam bija divkāršs lēciens nezināmajā – pirmo reizi dejotāji piedalījās šādā pasākumā un pirmo reizi sadejojās ar Snēpeles kapelu Kā ir, tā ir.

Iespaidiem bagāti

 

Tagad dejotājiem esot āķis lūpā, un nākamgad uz Turku Somijā visi gatavi braukt atkal, protams, kopā ar kapelu. Tās vadītāja Silva Zālīte par piedzīvoto saka: „Pirms aizbraucām, nebijām īsti pārliecināti, vai spējam nospēlēt, kā vajag, jo ar dejotājiem ir jāsaskaņojas. Tagad, vēlreiz internetā noskatoties koncertus, zinām, ka to varam.”

Piecas dienas Beļģijā kopā ar apmēram 160 tautas deju un mūzikas kolektīviem no visas Eiropas bija iespaidiem pārbagātas. Lai nokļūtu uz Eiropiādi, kas katru gadu notiek citā valstī un kurā parasti ir ap 5000 dalībnieku, dejotājiem bija jāiztur atlase Latvijā. No Latvijas uz Beļģiju devās deviņi kolektīvi. Vairāki bija nobijušies no terorisma draudiem Beļģijā un nebrauca. Arī no Snēpeles kolektīva daži dalībnieki atteicās. „Drošība šajā pasākumā bija augstā līmenī. Lielās somas tika pārbaudītas, tāpat mūzikas instrumenti. Katram bija identifikācijas karte,” stāsta dejotāja Aiga Bulava.

Uz Beļģiju kolektīvs devās ar autobusu, festivālam bija arī dalības maksa. „Paldies pašvaldībai, kas mūsu braucienu atbalstīja, un paldies Indrai Filipsonei, kura vada Eiropiādes organizācijas komiteju Latvijā,” saka kolektīva vadītāja Gunta Freiberga. 

 

Latviešu priekšnesums – labākais

 

Snēpelniekiem bija jāpiedalās gan festivāla atklāšanas, gan no-slēguma koncertā. Stāsta Gunta: „Izvēlējāmies tās dejas, kas pašiem patīk, un no jaunajām. Ielu koncertam vajadzēja 25 minūšu programmu. Atklāšanas koncertā visi Latvijas kolektīvi dejojām Andžiņu, kas bija veidots kā deju svētkos – aizpildot visu laukumu. Tas tika atzīts par labāko priekšnesumu un izpelnījās lielākās ovācijas. Eiropiādē piedalās dejotāji, kori, kapelas, dažādas tautas mūzikas grupas un mums neierastu tautas mākslas veidu pārstāvji, piemēram, cilvēki, kuri plīkšķina pātagas vai uzstājas ar karogu trikiem. Visas dienas bija jāstaigā tautastērpā. Ja to neizpilda, tad uz nākamo Eiropiādi var necerēt.”

 

Kā nokausēt spāņus

 

Kapelām bijis atsevišķs koncerts. Stāsta dejotāja Ilonda Reita: „Mums, dejotājiem, bija brīvs vakars, un šo koncertu – „Eiropiāde” naktī – gājām baudīt. Mūsējie aizrāva visus, kuriem ir līdzīga mentalitāte – dejot gāja vācieši un slovāki.”

Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies, lai dalībniekiem būtu iespēja savā starpā iepazīties. „Dzīvojām vienā skolā ar austriešiem, spāņiem, poļiem, beļģiem un vāciešiem. Mums tagad ir kontakti, un draudzību turpināsim sociālajos tīklos,” tā Ilonda.

Iemācījušies daudzas citu tautu rotaļas. Vienā vakarā spāņi nav bijuši nogurdināmi. Kapela spēlējusi Cūka driķos, katru pantu aizvien lielākā tempā, un tā latviešiem izdevies nokausēt spāņus.

 

Par sadzīvi padomāts

 

Sākumā bijušas šaubas, cik ērta būs gulēšana skolā uz matračiem. „Baidījāmies, ka visi tiks salikti vienā zālē, kur ne īsti izgulēties varēs, ne mantas nolikt, bet gulēšana bija klasēs uz lielajiem piepūšamajiem matračiem, bija ļoti ērti, kā gultā,” saka Gunta. Par dušām esot īpašs stāsts. „Mums bija pārvietojamās dušas, ar ko bijām apmierināti. Vienīgais, ka tās bija kontrastdušas – sākumā nāca ļoti karsts, pēc tam ļoti auksts ūdens, tikai pēc tam varēja mazgāties,” atceras Aiga, bet Ilonda novērojusi, ka beļģi ļoti taupa resursus: „Ūdens no krāna tek pa porcijām, arī gaisma ieslēdzas uz sensoriem, mums klasē bija trīs atkritumu grozi, kur bija jāšķiro atkritumi.”

 

Krāšņi tautastērpi

Viens no spilgtākajiem iespaidiem snēpelniekiem bijis atklāšanas un noslēguma pasākumā redzēt, cik krāšņi un daudzveidīgi ir Eiropas tautu tērpi. Vācijā katrai pavalstij esot atšķirīgs. Portugāļi nesuši uz galvas grozus un maisus, holandiešiem bija milzīgas, cakainas cepures un metāla riņķi pie ausīm. Holandieši vienīgie dejojuši koka tupelēs. Arī snēpelnieku gidei bijis tautastērps no Dienvidfrancijas ļoti skaistā lavandas krāsā. Transilvāņiem bijuši ļoti krāšņi tērpi – balti ar melniem izšuvumiem. „To visu pat bija grūti aptvert, cik krāsaini un skaisti bija šie tērpi! Ja mēs gājām klāt un jautājām, no kurienes tie ir, visi ļoti labprāt stāstīja un fotografējās ar mums,” saka Aiga.

 

Attēlā:

Snēpeles vidējās paaudzes deju kolektīvs un kapelas Kā ir, tā ir dalībnieki festivālā Eiropiāde pēc pirmā kopīgā koncerta.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi