Aizvērt

„Gobelēns ir laika krātuve”

2018. gada 9. martā, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, „Saldus Zeme”
„Gobelēns ir laika krātuve”
„Nekad neesmu uzskatījusi, ka tekstilmāksla ir mans dzīves aicinājums, taču tā sakārtojies, ka tajā esmu. Pat nesaku, ka man patīk aust gobelēnus. Vienkārši noticis tā, ka to daru,” saka tekstilmāksliniece Baiba Rītere.
Foto: Ingus Ķēpulis
Tekstilmākslinieces Baibas Rīteres gobelēni nonākuši valsts nozīmes mākslas muzejos Japānā, Ķīnā un Krievijā. Tie ir Polijas un Ungārijas muzeju krājumos, pie privātpersonām Amerikā, Kenijā un daudzviet Eiropā.
Saldus pagasta tekstildarbnīcas Austrumi saimnieces aušanas rokraksts fascinē, jo 30 gados B.Rītere iemanījusies aust tā, ka darba vērotājam rodas šķietamība par trešo dimensiju. Visbiežāk sajūsminās par gobelēniem, kuri radīti pēc fotogrāfijas, gleznas vai zīmējuma – rezultāts tikpat kā neatšķiras no oriģināla.

Par meistarību B.Rītere godalgota starptautiskās izstādēs un konkursos, darbus iegādājušies prasīgi mākslas kolekcionāri. Viņa gobelēnu aušanu apguva pašmācības ceļā, tomēr lietišķajā mākslā skolotie viņu uzskata par līdzvērtīgu, B.Rītere ir uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā un Latvijas Tekstilmākslinieku asociācijā. Profesionālās organizācijas cēla trauksmi, kad draudēja izjukt Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles restaurācija tikai tāpēc, ka divu lietišķo mākslas studiju prasmīgākās audējas atzina: mēģinājušas vairākkārt, tomēr neizdodas atdarināt vēsturisko mēbeļu audumu. Baibai un vēl četrām tekstilmāksliniecēm tomēr izdevās.

Dzeltenās. 100 cm x 95 cm. Apskatāms muzejā – mākslas krātuvē Caricinā, Piemaskavā. Gobelēns, ko Baiba Rītere dublējusi septiņas reizes.
Ozola spēks. 180 cm x 120 cm. Atrodas latviešu ev. lut. baznīcā Vašingtonā, ASV.


TONĒ DIEGUS

"Vācu valodā ir vārds kunsthandwerk – māksliniecisks rokdarbs. Tas precīzi izsaka to, kas esmu, – pa vidu amatniecei un māksliniecei. Esmu ieguvusi pieredzi radīt kvalitatīvu amatnieka darinājumu, taču arī uzkrāta pieredze, lai taptu kas māksliniecisks. Piemēram, pati jaucu krāsas, diegus papildinot ar cita toņa vai krāsas diedziņiem, līdz iegūtas vajadzīgās nianses. Māksla rodas, jaucot toņus, – tas ir neatkārtojams process, tāpēc nevaru noaust divus identiskus darbus. Gobelēnu Dzeltenās esmu audusi septiņas reizes, nācies dublēt vēl pāris gobelēnu, taču rezultāts nekad nebija identisks pirmajam darbam," atzīst tekstilmāksliniece.

"Gobelēns ir laika krātuve," turpina B. Rītere, paskaidrojot, ka jāaizmirstas, stundām jaucot diegu toņus, turklāt mēnešiem jāzaudē laika izjūta, lai austu, sekojot detalizētai skicei. Gobelēnā krājas autores labais noskaņojums, jo viņa netuvojas stellēm, ja jūtas noraizējusies, sadusmota, nervoza vai skumīga. Ja iekšēji kaut kas gruzd, vienkāršas zeķes adīšana piņķerēsies pat rūdītām rokdarbniecēm.


IEKAPSULĒ LABSAJŪTU

Gleznotājs savu darbu vienmēr var papildināt, taču gobelēnu auž tikai vienu reizi. Nesanākušās vietas nesaudzīgi jāizārda, citādi tās visu laiku ēdīsies. "Nav jēgas radīt to, kas nepatīk. Brīnišķīgi, jo mēnešiem radu darbu, kas visu laiku patīk! Tobrīd pat nesatraucos, vai arī citiem patiks. Aušanas laikā iegrimstu gobelēna krāsu paletē, bet neredzu darbu kopumā, tāpēc tad, kad to izņemu no stellēm, man jābūt vienai, lai saprastu, vai gobelēns izraisa tādas pašas emocijas, kādas bija, kad darbu iecerēju. Vai tā pati noskaņa? Vai darbs izraisa mieru, apceri? Varbūt uzmundrina, liek pasmaidīt? Galvenais – lai izraisa jebkādas emocijas, jo tāds taču uzdevums visiem mākslas veidiem.

Mēs apmeklējam izstādi, koncertu vai teātri tāpēc, lai tiktu emocionāli izsisti no ikdienas. Ja tā nenotiek, mākslas nav bijis, un pilnīgi vienalga, vai autors sevi dēvē par meistaru, ģēniju, profesionāli. Galīgo vērtējumu vienmēr sniedz skatītājs, turklāt pēc tā, kas viņam nozīmīgi. Kāds savam mājoklim izvēlas autordarbu, kas raisa izjūtas, bet cits būs laimīgs, izvēlējies bezpersoniskus priekšmetus, kas tonāli nevainojami papildina interjeru."


Saskarsme. 164 cm x 115 cm. Iegādājies Sniega muzejs Kagā, Japānā.
Četri. 100 cm x 65 cm. Nonācis Taipejas misijā Latvijā.


NEPAGURT PIEDĀVĀJOT

Tekstilmāksliniece uzskata, ka no Austrumiem jāļauj aizvest arī tos gobelēnus, kas viņai kļuvuši sevišķi mīļi, jo sadzīves izdevumi prasa savu tiesu. Lai ar pašas radīto izdzīvotu, viņa neatļaujas pašapmierinātībā čubināties savā nodabā. Viņai jābūt mobilai, gana enerģiskai un ar neizsīkstošu motivāciju izdomāt un radīt ko jaunu. Nemitīgi jādomā, kā savus darbus piedāvāt un kur atrast pircējus starp daudzajiem, kas saka: "Vai, cik skaisti!"

Pircējs var būt tūristu grupā, kas regulāri ierodas Austrumu pagalmā. Viņu var sastapt, iesaistoties projektos un rādot darbus savā mājaslapā www.baibatextileart.lv un citās interneta vietnēs. Pircēju var sastapt pēc nodarbībām, kurās Baiba māca aušanas pamatus (deviņus gadus māksliniece vada aušanas pulciņu Saldus Bērnu un jaunatnes centrā), jo interesentiem rada izpratni par aušanas tehniskām iespējām un gobelēna tapšanas laikietilpīgumu. Finansiālu stabilitāti sniedz pasūtījumi, taču tie ir tad, ja rīkojusies mērķtiecīgi un tālredzīgi.

"Esmu pārliecinājusies, ka man jāiepatīkas pasūtījuma idejai, jo tad var arī noticēt, ka gobelēns izdosies. Esmu iemācījusies neradīt sev mokas un neapņemties neizaužamo. Piemēram, vienubrīd bija jautājums, vai oriģinālā izmērā varu noaust [Saldus novadnieka] Jaņa Rozentāla slaveno diplomdarba gleznu No baznīcas. Tajā viss ir aužams – baznīca, kāpnes, debesis –, bet ne cilvēku sejas, taču tieši tās ir vissvarīgākās. Bijuši pasūtītāji ar neprātīgām ambīcijām, un klusībā lūdzos, kaut nu ideja nenonāktu līdz skices izstrādāšanai," atzīst Baiba.

Kad viesojos Austrumos, viņa nupat bija pabeigusi Priekules novada Krotes pagasta folkloras kopas Traistēni karoga vimpeli. Tagad tāds top Saldus pamatskolai. Pavisam noausts padsmit karogu, un tekstilmāksliniece neslēpj, ka mēdz būt šerpa pret pasūtītāju, ja viņam aplams priekšstats par karoga simbolisko nozīmi un viņš nerēķinās ar karoga lietošanas praktiskiem jautājumiem. Karogs nav lupata, kam vējā jākūļājas ap kātu, bet gan konkrētas ļaužu kopas (visbiežāk amatiermākslas kolektīvu un iestāžu) simboliska paspārne. "Karogam jāpauž lepnums par cilvēkiem, kas zem tā pulcējušies, tāpēc kolektīva nosaukumam jābūt izlasāmam jau pa gabalu. Kātam jābūt pietiekami garam, citādi karogs būs pāri galvām tikai tad, kad nesējs izstieps roku. Drīz tā nogurst, un tad karogs sāk zvāļoties."

Māksliniecei rūp, kur nonāk viņas darbi un kā pret tiem izturas. Sirdsmiers par tiem gobelēniem, kas nonākuši labās rokās. Pret izstāžu vietām ir prasīga, jo gobelēni neizskatās labi uz visām sienām. Pie mūriem tie jūtas labi, tāpēc B. Rītere piekrita personālizstādei Livonijas ordeņa pilī Ventspilī. Tagad tā nonākusi Jaunmoku pilī, kur būs apskatāma līdz maija beigām.


Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi