Aizvērt

Tāda pils kā neviena cita Latvijā

2018. gada 4. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
Tāda pils kā neviena cita Latvijā
Dārza svētki Jaunauces pilī vienmēr tematiski un stilistiski citē pils vēsturi.
Foto: Jaunauces pils foto
"Jums, jaunaucnieki, pieder puškinisks skaistums," – tā 2016. gadā pirmajos Jaunauces pils dārza svētkos jūsmoja operdziedātāja Evita Zālīte. Elpa aizraujas arī tiem, kas mēdz sevi apbalvot ar pasaules kultūras delikatesēm. Un arī tiem, kas Saldus novada nomales pilī iemaldās nejauši.
Jaunauces pils dzīvo, tāpēc tajā ir svētki un nevis otrādi. Pils zied aizvien krāšņāk, lai gan administratīvas, politiskas un citas pārmaiņu salnas kodušas vairākkārt. Piemēram, 2009. gadā likvidēja pils iepriekšējo iemītnieku Jaunauces pamatskolu, tāpēc daudzi paredzēja ēkas bojāeju. Nekā! – ap muižas kompleksu sastājās un rokās sadevās biedrība Mēs Jaunaucei. Tās galvenā dzirkstele ir skolas pēdējā direktore Inguna Balcere. Viņu vada pārliecība, ka Jaunauces pils ir Latvijā unikāls arhitektūras mantojums, tāpēc ir vērts rauties pušu. I.Balcere rēķina, ka biedrība pašvaldības īpašumam piesaistījusi aptuveni 500 tūkstošus eiro no valsts un Eiropas Savienības – neaptverama summa vietai, kas atrodas tālā un ekonomiski pasīvā Saldus novada nomalē.

Jaunaucnieki vienmēr zinājuši, ka viņu pils ir dārgums, taču runāt par to skaļi un pārliecinoši iedrošināja Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Viņš uzsvēra, ka baltvācu muižnieku baronu Ropu dzīvojamā māja Latvijā ir ievērojama tāpēc, ka tajā saglabājies daudz kas autentisks un nesabojāts. Mākslas zinātnieks Dainis Bruģis Saldus Zemei reiz izskaidroja, ka nelielā pils ir vienīgā Latvijā, no kuras smelties tik daudz zināšanu par 19. gadsimta pirmās puses interjeru un arhitektūru. Jaunauces pils glabā informāciju, kā Latvijā restaurēt daudz lielākas un greznākas pilis.

Ilgu laiku pils piederēja Jaunauces pagasta pārvaldei. Skolai regulāri pietrūka naudas lielākiem remontdarbiem un pārbūvēm, tomēr pat ar nelielu finansējumu tika atjaunots  parks un pils interjers, piemēram, ampīra krāsnis un ciļņi. Skolas kolektīvam ne vienmēr izdevās pasargāt pili no postījumiem. Vēl tagad ar šausmām jāatceras kolhoza laiki, kad ēkas visgreznākajā telpā, kupolzālē, bija ierīkota sporta zāle.

"2000. gadā Jaunauces pils bija viena no 26 pilīm un muižām, kas dibināja Latvijas Piļu un muižu asociāciju. Tās virsuzdevums – popularizēt pareizu seno ēku apsaimniekošanu. Asociācijai bija un joprojām ir svarīgi izglītot sabiedrību par to, kāds skaistums mums pieder, savukārt seno ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem mācām, ko darīt viņu vērtīgajos namos, un stāstām, kāpēc tas vajadzīgs," stāsta organizācijas dalībniece un valdes triju sasaukumu pārstāve. Jāpiebilst, ka viņai ļoti daudz nākas skaidrot pašvaldībai, jo vairākiem lēmumu pieņēmējiem Jaunauces pils ir tik tāla perifērija, ka interese līdz tai nesniedzas.

"Mēs negribam tik baisu kļūdu, kāda pieļauta daudzās pilīs Latvijā, tām kļūstot tik izsmalcinātām un dārgām, ka vietējie cilvēki tur vairs neiederas. Mūsu mērķauditorijā vienmēr būs jaunaucnieki un tikai pēc tam tūristi. Arī kultūras pasākumos vispirms vēlamies redzēt pagasta iedzīvotājus. Katru mūsu svētku pamatā ir Jaunauces pils gides Lūcijas Siliņas atrasts un pamatīgi izpētīts fakts," skaidro dārza svētku idejas autore un režisore. Viņa piekrīt, ka standarta programma būtu lētāka un ērtāka, taču tādā gadījumā jaunaucnieki piedāvātu to pašu, ko desmitiem citu rīkotāju. "Latvijā ir tik daudzveidīgs kultūras un tūrisma piedāvājums, ka mūsu vienīgā izvēle ir būt specifiskiem! Pasākumiem un visu veidu piedāvājumiem jābūt ģenerētiem vietējā unikalitātē," piebilst I.Balcere.


Jaunauces pils foto
2017. gadā jaunaucnieki atdarināja 1903. gadu, jo tad pils parkā izveidoja tenisa laukumu. Dārza svētkos demonstrēja tērpus, kādos vietējie muižnieki spēlēja tolaik Eiropā populāro pāru spēli. Katriem dārza svētkiem to rīkotāja biedrība Mēs Jaunaucei uzšuj vienu vēsturiski precīzu tērpu sievietei un vīrietim. Kolekcija būs pabeigta, kad garderobe aptvers Ropu laikus Jaunaucē (1815–1920).


Viņa ielūdz uz dārza svētkiem, jo tajos varēs saņemt arī Kurzemes tūrisma asociācijas rīkotās akcijas Apceļo Kurzemi! zīmogu. Iepriekšējos gados šajā akcijā piedalījās Jaunauces pils, bet pirmo gadu – tās pasākums. Vēl Jaunauces pils piedalās Latvijas Piļu un muižu asociācijas akcijā Apceļosim Latvijas pilis un muižas. Šogad sadarbībā ar radniecīgām organizācijām Lietuvā un Igaunijā ceļošanas seriāls izvērties pa visu Baltiju. Oktobra pēdējā sestdienā Latviju noslēpumainu dara Leģendu nakts, un arī Jaunaucē atdzīvojas veco laiku runas, nostāsti un notikumi...

Jaunaucnieki neskaita, cik daudz laika un darba iztērē, sagaidot tūristus un kultūras gardēžus. Būtiski, ka viņi arī notikumu virpulī vai finansiāli nelabvēlīgos brīžos neatsakās no pašu izvirzīta mērķa – Jaunauces pilij jākļūst par valsts akreditētu muzeju.

"Mēs jau darām muzejnieku darbu, jo redzam pili visu Latvijas muzeju saimē. Darbojamies divos virzienos, ieskaitot visu, kas saistīts ar skolas mitināšanos pilī (mums ir autentiskas ekspozīcijas par padomju laika skolu, piemēram, 60. gados veidots fizikas un ķīmijas kabinets ar visu aprīkojumu, ir arī sporta zāle ar dažādu gadu aprīkojumu un piederumiem)," precizē I.Balcere. Muzeja vēl nav, taču jau ir izcila darbinieku komanda: I.Balcerei ir četras augstākās izglītības, ieskaitot vēstures bakalaura grādu; krājuma glabātājai Ingrīdai Leibai divas augstākās izglītības, no tām viena arhitektūrā, arī gidei L.Siliņai ir divas augstākās izglītības. Daudzveidīga pieredze un zināšanas ir arī biedrības Mēs Jaunaucei biedriem. Pasākumos, projektos un citos atbildīgos notikumos iesaistās divdesmit trīsdesmit cilvēku. Tikai daži dzīvo pagastā, pārējie iekārtojušies pilsētās. Lai kur arī būtu, Jaunauce vienmēr viņiem šķitusi vien rokas stiepiena attālumā.


Jaunauces pils foto
"Un kā, lūdzu, jāģērbjas?" Svētku organizētājiem nav īpašu prasību attiecībā uz viesu apģērbu, tomēr viņi ilgi atceras tos, kuru tērps, frizūra vai aksesuāri iederas pasākuma vēsturiskajā rāmī. Ievērots, ka aizvien vairāk sieviešu ierodas kleitās vai svārkos un ar vasaras platmali galvā. Mūsdienu vīriešiem lielākoties nav vasaras uzvalka, tāpēc viņi savā garderobē izvēlas solīdāko un siltam laikam piemērotāko. Attēlā 1915. gada matu mode – iedvesmai.



UZZIŅAI

3. jūnijā 12.00 atkal atgriezīsies 1915. gads, kad pils īpašnieki Ropi rīkoja balli, pavadot karā jauno baronu Joahimu Ropu.
  • 13.00 mākslas zinātniece Ina Līna stāstīs par muižniecības balles tērpiem 20. gadsimta sākumā un komentēs  paraugdemonstrējumus.
  • 14.00  Jaunauces pils seno deju kopa un Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja Guna Ezermale atgādinās par raksturīgākajām sarīkojumu dejām 1915. gadā.
  • 14.30 vokālistu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu klasiskās mūzikas koncerts Sapnis par balli.
  • 15.30 ekskursija Jaunauces pils ampīra interjers laiku lokos.
  • Vēl paredzēta kroketa spēle, izjādes, vizināšanās pajūgā un citas muižniecībai raksturīgas nodarbes. Ja līs, svētku norise nedaudz mainīsies. Ieeja ir bez maksas, taču tiks vākti ziedojumi medību trofeju istabas griestu rozetes atjaunošanai.


No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: