Aizvērt

Nīcas aristokrātija

2018. gada 8. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Linda Kilevica, "Kurzemes Vārds"
Nīcas aristokrātija
Nīcas vīru koris Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Vecrīgā pirms gājiena.
Foto: Nīcas kultūras nama foto
Pirmais tenors ir diagnoze. Otrie tenori ir gudrāki, dzied tikai kaut kādas harmonijas. Otrie basi visā Latvijā slavēti par basso profondo*. Pirmie basi – kora elite. Iztēlojieties aiz katras diriģenta Jēkaba Ozoliņa pateiktās frāzes Nīcas vīru kora četrbalsīgos smieklus! Tā nu viņi sanākuši uz mēģinājumu – no skolas, no sava uzņēmuma, no skaistām lauku mājām, cits no rokmūzikas uz kora dziesmu pārkvalificējies. "Vīri ir baigi iecentrēti uz to, ka ir jādzied pareizi. Retā korī ir tā, ka dziedātāji paši dod signālu, ka kāda vieta bija ne tāda, kā vajag. Esmu par to ļoti pateicīgs," vīrus slavē kora vadītājs.
NEPARASTI VEČI

"Lai mūs sarātu," uz jautājumu, kāpēc vīri otrdienu vakaros nāk kopā uz mēģinājumu, ar viltīgu smaidiņu atbild visvecākais dziedātājs Imants Kaire. "Mūs Jēkabs ne pa knapi rāj. Bet mēs esam laimīgi, ka mūs sarāj, un ņemamies prātā." Veci mēs neesam, bet seni, vīri atzīst, izskaitļojuši, ka korī vidējais vecums esot ap 56 ar kapeiķiem.

Jaunākais šajā kompānijā, jo no malas ienācis iekšā, – tā sevi raksturo Edgars Silacērps. "Šie veči ir neparasti. Iedomājieties, šodien ir jāsēj, kartupeļi jāstāda, darbi jādara, bet šie veči nāk uz kori! Ikdienā viņi strādā smagu darbu, kur mākslas pat tuvumā nav. Kad viņus iepazīsti, saproti – katrā iekšā ir liels mākslinieks. Viņi taču nāk un dzied no sirds. Piespiedu kārtā neviens neko tādu nedarītu," saka pazīstamais ģitārists. Guntars Brečs piebilst, ka viņš ar Edžu ir rokmuzikanti, bet dzied Nīcas vīru korī tāpēc, ka ir prieks satikties ar tādiem cilvēkiem. Savukārt Uģis Neimanis ir visjaunākais dziedātājs, viņam ir 29 gadi. Šajā mēģinājumā viņa nav, jo jāpaspēj arī uz futbola treniņiem un spēlēm.

Imants protestē, ka neesot kora prezidents, tikai vecākais no visiem. Taču viņam priekšā visi saraksti un arī atbildība par koristiem liela. Vilnis Klampis atceras, kā vīri reiz braukuši uz Rīgu. "Vajag apstāties, pitstops. Visi pa labi, pa kreisi. Sanākam atpakaļ. Jāzina, vai ir visi. Saku Imantam – sāc skaitīt! Un Imants sāk skaitīt "Mūsu Tēvs debesīs...". "Ja viņš man liek skaitīt, es skaitu. Viņš jau neteica, ko skaitīt," smej I.Kaire.


KOPĪGA IZPRATNE PAR MŪZIKU

"Vīru nav tik daudz, cik gribētos. Apmēram divdesmit. Bijusī Nīcas aristokrātija diemžēl aizsaulē aizgājusi. Neteiktu, ka kaut kas ir mainījies piegājienos vai domāšanā, bet tolaik mēs varējām lielas lietas darīt," mazliet rezignēts ir J.Ozoliņš. Taču koru skatē nodziedājuši tā, kā pienākas, novērtēti ar 44,44 ballēm. "Pietrūkst apmēram pusballītes, lai mēs būtu augstākajā pakāpē. Gribas jau spīdēt un laistīties pašā augšā, bet principā tas ir ļoti labs rezultāts. Ārpus Rīgas – Rēzeknē un Daugavpilī – vīru koros dzied gandrīz profesionāli mūziķi, tā ka mēs esam pašā spicītē," lepojas kora vadītājs.  

Vīru attieksme pret darbu un dziesmu esot ļoti atzīstama. "Par skati viņi paši teica, ka zvaigznes ir tā sastājušās. Cītīgi strādājām pie visām detaļām. Mums ir kopīga izpratne par mūziku. Jo nav lielākas bēdas kopkorī par to, ja dziedātājs nemāk vai dzied nepareizi. Viņam jau nekas, bet viņš sagādā šausmīgas ciešanas blakus stāvētājam, kas grib dziedāt pareizi," saka J.Ozoliņš. Kādos Dziesmu svētkos repertuārā bijusi ielikta Pētera Plakida ļoti sarežģītā dziesma Svečturi. "Ap divdesmit diriģentu seminārā nobalsoja, ka šo dziesmu nemācīsies. Bet no repertuāra to neizņēma. Atbraucu mājās, mēs par to runājām. Vīri pateica – kāda runa, mēs to dziedāsim! Šajos svētkos bija ielikta Pētera Barisona dziesma Celies. Nomainīja to pret Lūk, roze zied. Bet mūsu vīri būtu bijuši ar mieru mācīties, nekad nestreiko pretī. Tā ir augstas klases mūzika, nevis vienreizējā, ko nodzied un aizmirst."



Ģirta Gertsona foto
"Jūs dziedat sol, lai gan tur ir fa!" Jēkabs Ozoliņš (no labās) uzsver, ka Nīcas korī arī neliels sastāvs var iemācīties nodziedāt ļoti labi un pareizi.


POLŠS UZ 13 UN REKVIĒMS

Ja nav muzikālās izglītības un, kā saka J.Ozoliņš, "tos bumbulīšus nepazīst", kā izdodas tik skaisti un pareizi dziedāt? "Ja jūs tā rātu, kā mūs rāj, jūs arī iemācītos," atkal pareizo atbildi zina I.Kaire. "Džeki jau te dzied gadu desmitiem un ir iemācījušies pazīt notis," iebilst E.Silacērps. "Diriģents mums ir teicis, ka gammā ir tikai septiņas notis. Kā tu pa šitiem gadiem septiņas notis neiemācīsies?!" turpina Imants. "Bet es pa 27 gadiem neesmu iemācījies," atzīstas Zigmārs Bumbulis. "Labi, ka tu pats esi bumbulītis," zobojas vīri.

Vīri atzīst, ka viss esot jāuztver pozitīvi, jo humoram ir liela nozīme, lai kolektīvu saturētu kopā. Visas apvainošanās ir jāatmet. "Šeit var sadalīt polšu uz 13 cilvēkiem tā, ka neviens neapvainojas," situāciju raksturo E.Silacērps. Taču ārpus kolektīva vajag arī sadusmoties. Nīcas vīri ir pikti uz rīdziniekiem. Jo tie nenāk Mežaparka estrādē uz mēģinājumiem. "Kad sanāk visi uz noslēguma koncertu, vairs nav vietas, kur stāvēt, un skan taču pavisam citādi," sašutis I.Kaire.

Arī par mīļāko dziesmu Nīcas kora vīriem nav nekādu diskusiju. Spārīte! Dziesmu svētkos nav dzirdēta un neskanēs arī. Tā ir gruzīnu dziesma, ko koris pārveda no viesošanās Gruzijā. "Esmu pilnīgi drošs, ka šo dziesmu dziedās, braucot uz Dziesmu svētkiem un braucot mājās, kurš vēl varēs," rezumē diriģents. Korim ir arī garīgo dziesmu programma, festivālā Līvi Fest viņi stāvēs aizmugurē un dziedās Līvu dziesmas.

Ir tikai viens iemesls, kura dēļ laiku pa laikam kāds pārstāj dziedāt Nīcas vīru korī. "Esmu visvecākais, un esmu teicis – kad es aiziešu no kora, es jums līdzēšu iemācīties Emiļa Melngaiļa Rekviēmu," izskaidro I.Kaire. 


GRŪTS DARBS

Edmunds Klajums, korī saukts par Badžo, māk visas dziesmas no galvas. "Kādreiz mēs bijām 40," viņš saka, "bet arī tagad kora skanējums ir tikpat labs, un tas ir tikai Jēkaba nopelns. Kamēr viņš vadīs, koris būs, un par mums runās labus vārdus visur, kur vien dziedāsim."

Kas tad pie mums, tādiem veciem, nāks, nopūšas vīri, par kora rindu papildināšanos runājot. "Ar to jauno nākšanu vietā ir ļoti grūti," saka Ilmārs Vilnis. "Nīcā ir mūzikas skola, bet nav kas nāk." Tomēr Nīcā esot trīs kori. "Ir vīru koris, sieviešu koris un tad, kad akurāt vajag, mums ir jauktais koris. Retā ciemā tā ir," uzsver Imants. Visi vīri uzteic Nīcas novada pašvaldību par lielo atbalstu. Domes priekšsēdētājs Agris Petermanis bijis otrais tenors, bet, ievēlēts amatā, vairs nedzied.

Latvijā vīru kori šausmīgi iet mazumā, un novados tie ir mazskaitlīgi, nopūšas J.Ozoliņš. "Šogad Dziesmu svētkos nav nekā grūta, tīrā klasika – dziesmas, kas jāzina jau gadiem. Bet vīriem ir jādzied arī kopkorī. Arī jauktajos koros vīru ir palicis tik maz, ka jākooperējas uz kopdziesmām. Savukārt jaukto koru vīriešiem jāiemācās vīru koru repertuārs."

Dziesmu svētkus Latvijā iesāka tikai vīru kori. Kur tie šodien ir palikuši? "Bet 600 tūkstoši ļaužu oficiāli ir aizbraukuši uz ārzemēm. Desmitiem ārzemju latviešu koru brauks uz Dziesmu svētkiem no visām pasaules malām. Un muzikālā dzīve šeit netiek tā veidota, ka dzied no bērnudārza un skolas laika. Kādreiz Liepājas vidusskolās bija astoņi jauktie kori. Tagad ir viens, ko es vadu Valsts 1. ģimnāzijā. Meitenes dzied, puikas – ne. Jaunatnei tas dziesmas tikums sāk mazlietiņ zust. Turklāt cilvēki, kas sāk dziedāt koros, atklāj, ka tas ir garīgi grūts darbs. Jo repertuārs nav ziņģes, kurām var dziedāt līdzi," skaidro J.Ozoliņš.

* Itāļu valodā – dziļš bass.



UZZIŅAI

Nīcas vīru koris
  • Dibināts 1946. gadā.
  • Iniciatore – skolotāja Anna Neimane. Korī ir Neimaņu dinastija – Voldemārs, Jānis, Uģis un Uģis juniors.
  • Diriģenti: Tālivaldis Tērauds, Reinholds Jansons, Ruta Pāvila, Valdis Vikmanis, Ludvigs Leitis.
  • No 1983. gada kori vada Jēkabs Ozoliņš. Otrais diriģents – Aldis Jurga.
  • Vīri viesojušies Francijā, Austrijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Horvātijā, Igaunijā u.c.
  • Kori varēs dzirdēt Kurzemes vīru koru dižkoncertā Skrundā 2. jūnijā un koncertā Bernātos 8. septembrī.
  • Vīru koru vidū pēc skates rezultātiem nīcenieki ir 8. vietā Latvijā.

Avoti: Nīcas novada kultūras nams un J.Ozoliņš.



Diriģents Jēkabs Ozoliņš pusnopietni, puspajokam
  • Tēvam bija trīs dēli. Divi normāli, trešais – tenors.
  • Jūs neuztveriet manu piezīmi personīgi, tā ir domāta korim.
  • Bufete – iesildīšanās cehs.
  • Galējos rietumos Nīca ir vienīgais kultūras centrs.
  • Par uzvaru koru konkursā mums iedeva alus muciņu. Citreiz no Rīgas braucām trīsarpus stundas, bet todien – kādas sešas. Vajadzēja biežāk piestāt, lai parunātu, cik garšīgs alus.



No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: