Aizvērt

Entuziasma un aicinājuma balsti

2018. gada 2. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Entuziasma un aicinājuma balsti
2018. gada 2. jūnijs – Skrundā izskanējis Edgara Račevska iedibinātā Kurzemes vīru koru saieta 5. dižkoncerts.
Foto: Aivita Staņeviča
„Mūžu mūžos būs dziesma, un mūžu mūžos alus smeķēs, un mūžam dziesmu svētkos nāks meitenes baltās zeķēs,” noskandina komponists un diriģents Edgars Račevskis, aicināts uz sarunu par latviešu dziedātziņu. Šo dziesmu Valters Kaminskis savulaik uzdāvināja no Kurzemes nākušajam mūziķim Račevskim, kurš mūsu koru vēsturē iekalis nozīmīgu vietu vīru balsīm.
Tas bija pirms Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgades. Eju pa Rīgu, satieku Valteru Kaminski. Viņš staigā tāds domīgs, rāda Imanta Ziedoņa tekstu, rakstīšot dziesmu korim, bet vēl īsti nezinot, kādam. Kad apskatījos, bija skaidrs, ka tā ir riktīga vīru balsu dziesma. Tā Kaminskis uzrakstīja un uzdāvināja dziesmu man, lai dzied Gaudeamus. Un ar to 1973. gadā radās jauna tradīcija – koru kari jeb cīņa par kādu pirmatskaņojumu Dziesmu svētkos. Uzvarēja Mūžu mūžos būs dziesma un kopš tā laika stabili turas repertuārā.

Šie būs tādi īpaši Dziesmu svētki – Latvijai 100. Vai jums arī ir citādākas sajūtas nekā iepriekšējās reizēs, kad kāpāt tribīnē tūkstošskaitlīgā kora priekšā?
Valsts simtgade jau pati par sevi ir īpašs notikums. Mani priecē, ka skaitliskais sastāvs ir ap 17,5 tūkstošiem. Mazliet lielāks (20 tūkstoši ) bija tikai 1990. gadā, kad sabrauca dziedošie latvieši no visas pasaules. Tā bija kulminācija, un tagad atkal tādai esam pietuvojušies. Toreiz pirmo reizi Dziesmu svētkos skanēja Lūcijas Garūtas Mūsu tēvs debesīs, es to diriģēju. Šoreiz man atkal dots tāds gods. Būs jānovada arī Mūžu mūžos. Vēl liels pagodinājums, ka esmu uzaicināts piedalīties Dziesmu svētku simfoniskajā koncertā, kur būs vairāk nekā tūkstoš dziedātāju. Tajā man jādiriģē Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai". Kādreiz to bieži atskaņojām ar Radio kori. Tur atkal tāds stāsts, ka padomju gados nedrīkstēja dziedāt kantātes vidusdaļas oriģināltekstu: "Kungs Dievs, Tevi lūdzam, Kungs Dievs, mūs klausi." Reiz, 80. gadu vidū, koncertā Skrundā atļāvāmies nodziedāt, kā Jurjāns bija rakstījis. Nezinu, vai atbildīgie klausītāji nepamanīja vai apzināti bija pievēruši ausis, bet uz Sibīriju mūs neaizsūtīja.

Jūsu vārds tika bieži pieminēts arī saistībā ar Latvijas valsts himnu. Kas tur īsti bija?
Lai nerastos aplams priekšstats, man šajā jautājumā galvenais bija strikti nošķirt izpildītājus. Kad tauta dzied, tad viss ir pareizi. Bet, kad himnu atskaņo radio, televīzijā, koncertos uz skatuves, jābūt garantijai, ka izpildījums būs profesionāli kvalitatīvs. Šajā ziņā daudzi grēko, īpaši popmūzikas solisti. Jauc tekstu. Laid mūs tur laimē diet vietā ir laid mums tur laimē diet. Savulaik izgāju labu skolu: beidzu konservatoriju reizē ar teātra kursu, kurš diplomdarbā iestudēja Skroderdienas Silmačos, bija jāmāca viņiem dziesmas. Veselu gadu reizi nedēļā sēdēju teātra fakultātē blakus režisoram Alfredam Amtmanim-Briedītim un skatījos, kā viņš māca aktieriem fonētiku. Precīzi, skaidri izrunāt tekstu, vārdu galotnes, lai saprastu, kur viens vārds beidzas un kur sākas nākamais. Solisti neievēro likumu, ka nevar savienot šņāceņus kā s un z. Tad iznāk, ka latvju meitas dzied, ne zied. Vēl lielāks analfabētisms ir salaist vienā l bez atstarpes, un tad iznāk svētī jelatviju. Gāju pie Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša sakārtot šo lietu. Bet sākās šūmēšanās, ka nevarēs vairs himnu dziedāt. Savās mājās katrs var dziedāt, kā grib, bet profesionāļu izpildījumam jābūt kvalitatīvam. Tauta reizēm pat labāk dzied.

Bija ierosinājums himnu mainīt.
Galīgas muļķības. Esmu savācis materiālus par Dievs, svētī Latviju. Cienījamais profesors Jāzeps Vītols un vēl daudzi citi augstu novērtējuši un atzinuši, ka tā ir viena no skaistākajām un labākajām himnām. Ne somiem, ne zviedriem, vāciešiem un frančiem, ne citām tautām tādas nav. Ar savu vienkāršību un melodisko pievilcību mūsējā ir tik iedarbīga.

Ja paskatās manā biogrāfijā, jauktajiem koriem tomēr esmu vairāk gadu veltījis. Taču nenoliegšu, ka strādāt ar vīriem man ļoti patīk. Sieviešu balsis arī ir ļoti skanīgas, bet no vīriem var dabūt vairāk. Atkal skumdina statistika – vēl 1990. gadā Dziesmu svētkos bija vairāk nekā divi tūkstoši vīru. Tāds skanējums! Tagad uz pusi mazāk. Koru sastāvs skaitliski ļoti samazinājies, vienā kolektīvā – ap 20, bet mums korī Gaudeamus savulaik bija 120 dziedātāji. Žēl, ka tā, tomēr tas nav mazinājis vīru prieku dziedāt. Tāpēc Skrundā organizēju Kurzemes vīru koru dižkoncertus, nu jau piektais izskanējis. Vīri satiekas, sadzied un brauc mājās, emocionāli bagātināti un drošināti darboties turpmāk.

Kāpēc Skrundā?
Tāpēc, ka Skrunda ir mana dzimtene. Un tur estrāde Ventmalā ir ļoti skanīga.

Runājot par koriem, vai mums Latvijā kāds novads ir skanīgāks par citiem?
Pirms gadiem 20 varēja teikt, ka Vidzeme ir tā kā skanīgāka par Kurzemi. Bagātāka ar koriem. Bet to nosaka iedzīvotāju skaits. Nu arī Vidzemes koru rindās nav tik liels dziedātāju skaits. Kurzeme noturējusies gan skaitliski, gan emocionāli. Balsis latviešiem visos novados skaisti skan.

Skrundenieki vēl tagad piemin stipro vīru kori Skrunda, no kura palicis vien vokālais ansamblis "Vecie zēni". Atceras arī entuziasma pilno diriģenti, estrādes dziedātāju Aiju Kukuli, kura ar vilcienu no Rīgas reizi vai divas nedēļā braukusi vīrus mācīt dziedāt.
Arī šobrīd kordiriģenti lielākoties turas uz entuziasma, darbojas, sava aicinājuma virzīti. To atkal varēsim sajust un viņu fanātisko darbu novērtēt Dziesmu svētkos, kur sabrauks paši izcilākie kori no visiem novadiem. Aija Kukule mācījās pie manis konservatorijā diriģēšanas klasē. Skrundenieks Viesturs Meļķis, lauksaimnieks pēc profesijas, kurš aktīvi darbojās kultūras dzīvē, aicināja mani uz Skrundu, jo korim nebija diriģenta. Ieteicu Aiju Kukuli, un viņa tiešām divus gadus brauca uz Skrundu, paceļot kori labā līmenī. Tagad tas būtu sarežģīti, kaut arī ir attīstīts transports, dažās stundās var Latvijai cauri izskriet. Toreiz diriģenta darbam bija arī materiālā vērtība.

Jūs gan, uz gadiem neskatoties, vēl joprojām traucaties pa koncertiem, kā dziesmā dzied "pār deviņi novadiņi". Vai vēl arī komponējat?
Pēdējais, kas man uzrakstījies, ir par Ciemgaļu mežābeli Turlavas pagastā. Šobrīd jāstrādā pie Dziesmu svētkiem. Kad tie paies, ķeršos klāt 18. novembra koncerta organizēšanai. Esmu iecerējis, ka tajā piedalīsies iespējami daudz latviešu koru, taču ne tikai no Latvijas. Un dažādu paaudžu. Gan pirms kara dzimušie seniori, kas ārzemēs izauguši, gan jaunieši, kas tagad izceļojuši. Jau no Stokholmas, Luksemburgas, Čikāgas esmu saņēmis vēstules, ka jāsūta notis viņiem.



Vizītkarte
EDGARS RAČEVSKIS

  • Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā mūziķu un skolotāju ģimenē.
  • 1955. gadā beidzis Rīgas Mediņa mūzikas vidusskolu, 1960. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasi.
  • 37 gadus diriģējis vīru kori Gaudeamus, gandrīz 25 gadus bijis galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Latvijas Televīzijas un radio Teodora Kalniņa korī, ap 20 gadu pavadījis kopā ar Nacionālo vīru kori, pa desmit gadiem ziedoti Tukuma Vanelei un Alūksnes Atzelei un jauniešu korim Sonora. Strādājis Latvijas Filharmonijā, dziesmu un deju ansamblī Sakta, bijis vēl citu koru diriģents, kā arī Latvijas Nacionālās operas kormeistars.
  • Pedagoģiskais darbs 30 gadu garumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, īsu brīdi strādājis arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.
  • Kopš 1970. gada ir Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents, kopš iepriekšējiem svētkiem arī goda virsdiriģents.
  • Saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā un Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo mūzikas balvu.
  • Komponējis skaņdarbus korim, tostarp vairākus veltījis dzimtajam Skrundas novadam un Kuldīgas novada Turlavas pagastam, kur mācījies pamatskolā.
  • Atjaunojis J. Vītola mūzikas dienas Gaujienā, Skrundā iedibinājis Kurzemes vīru koru dižkoncerta tradīciju.



No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi