Aizvērt

Svētdienai piestāv muzikālas brokastis

2018. gada 8. augustā, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
Svētdienai piestāv muzikālas brokastis
Šos muzikālos rītus varēja klausīties atbrīvoti no koncertzāļu etiķetes, tomēr saldeniekiem vēl jāpierod baudīt dzīvo mūziku laiskojoties.
Foto: Andrejs Sergejevs
Jūlijs Saldus apkārtnē izvērties citāds, jo pirmo reizi līdzās roka daudzkārt pastiprinātai jaudai festivālā „Saldus saule" var baudīt arī akustiskas, labi pazīstamas un arī pilnīgi jaunas melodijas.
Svētdienās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pagalmā servētas muzikālas brokastis. Trešdienu vakaros brocenieki aicina uz pilsētas tirgus laukumu, kas uz pāris stundām pārtop brīvdabas salonā. Iecerēts aicināt nelielas grupas, lai saikne starp mūziķiem un klausītājiem veidojas personiska. 25. jūlija vakarā Saldū pirmo reizi leģendārās grupas Līvi tēva Ērika Ķiģeļa dziesmu vakars brīvdabā. Tikai akustiski instrumenti un kopīga dziedāšana, jo apzināti nojaukta barjera starp tiem, kuri uzstājas, un tiem, kuri klausās.

Par agru spriest, vai Saldū un Brocēnos ieskaņosies neliela formāta muzikāli pasākumi brīvā dabā, taču sākums ir daudzsološs. Mūziķi mulst bez skatuves, taču arī atzīst, ka tieši tāpēc izjūt jaunus impulsus. Savukārt klausītājiem jāpierod, ka var baudīt priekšnesumu, ērti zvilnot pavēnī noliktā pufā vai sēžot zālē. Nedaudz apjukuši arī pasākumu rīkotāji, jo pēc pirmajiem sarīkojumiem grūti saprast, kas noticis, –  nupat ierušināta jauna tradīcija vai arī viss darīts tikai acumirkļa dēļ.

Saldus muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste un pasākuma cikla Brokastis zaļumos rīkotāja Ilze Pluģe precizē: muzeja pagalmā īstenota siguldiešu ideja. "Pirms kādiem desmit gadiem kursa biedrene no Siguldas stāstīja par privilēģiju un atlaižu karti viņas pilsētas iedzīvotājiem. Kartes komplektā bija arī lielāko pasākumu kalendārs visam gadam, un tajā izlasīju par brokastīm pils dārzā. Tur aptuveni stundu skan mūzika, un pilsētnieki ierodas ar saviem dzērieniem un brokastu uzkodām, klausās dzīvo mūziku un bauda  dzīvi! Mani šī ideja pārņēma..." atceras I. Pluģe.

Pa šiem gadiem sakopts un labiekārtots muzeja iekšpagalms, atradās cilvēki, kuri iedrošināja neparastu brokastošanu sarīkot arī Saldū. Muzeja speciāliste atzīst, ka pati ne reizes nav piedzīvojusi muzikālu ēdienreizi, tāpēc organizēt bija viegli – jo nebija, ko atdarināt. "Man patīk, ka apmeklētājs nav ierobežots kā koncertā – nav jākaunas, ka nokavē vai aiziet agrāk prom. Brokastu laikā garāmgājējs drīkst pie mums apstāties kaut vai uz piecām minūtēm un pēc tam doties tālāk savās gaitās," viņa iedrošināja.



LABI, KA SLEPENI PIEVĪLĒJA ATSLĒGU

Ģitārists Mārtiņš Bērtulis pirmais servēja muzikālās brokastis Saldū. No viņa lielā mērā bija atkarīgs, kādas replikas publika velta nebijušam pasākumu ciklam.


Andreja Sergejeva foto
Mārtiņš Bērtulis par daudzpusīgu un mūsdienīgu mūziķi veidojies gan Saldus mūzikas skolā un Londonas Mūsdienu mūzikas akadēmijā, gan ieklausoties un vērojot pieredzējušus kolēģus.


M.Bērtulis ir profesionāls ģitārists, visbiežāk muzicē grupā. Arī Saldū ierodas pēc Jūras svētku balles – negulējis, saguris un mazliet apjucis, jo arī pašam nav priekšstata, kādām īsti jābūt muzikālām brokastīm. Ēdienkarte nav pasūtīta – lai spēlējot pēc sirds patikas, iedrošina organizatori. Bet Mārtiņš uz skatuves radis izpildīt to, ko pieprasījis klients.

Par ģitārista pirmo joku smējās visi, tātad – satikušies līdzīgie, un mūziķis atbrīvojās. Viņš spēlēja leģendāras melodijas, virknēja zināmas muzikālas tēmas ar svešām, ilgi nebija jālūdzas, lai atklāj arī kaut ko no paša radītas skaņu pasaules. "Muzikālās tēmas rodas spontāni, un tās uzreiz jāpieraksta, jāiespēlē. Lai pēc laika failu var pazīt, jādod nosaukums. Pirms kāda laika mājās cepu rupjmaizi, un man ir muzikāla frāze Cepas rupjmaize. Mūzika pie manis nāk naktī, un bija tēmas, kuru nosaukumā pulksteņa laiks, cikos radusies. Sarindoju hronoloģiskā secībā, un iznāca interesants albums," stāstīja M.Bērtulis.

Viņš piedāvāja blūzu. Šajā mūzikas žanrā nav jābaidās nospēlēt aplamu noti, jo labs blūzmenis spēlē tikai tā, kā tobrīd patīk. "Blūzs ir izjūtas, nevis nošu skaits," teica ģitārists un atdarināja Ērika Kleptona meistarstiķi – vienas nots blūzu. Skaņdarba sāls bija vienīgās nots frāzējums. Vēl Mārtiņš atklāja, ka labā blūzā vienmēr ir kāda pazīstama tēma, un acumirklī amerikāņu melodijai pārklājās Ērika Ķiģeļa Zīlītes motīvs.

"Vēlajos deviņdesmitajos, kad mācījos Saldus mūzikas skolā, bijām pievīlējuši mūzikas skolas atslēgu. Mājās nebija tik aizraujoši trenēties, toties vakarā, tukšā mūzikas skolā... O! Vai es tagad būtu ģitārists un Saldus mūzikas skolas direktors, ja nebūtu slepeni pievīlētu atslēgu?" aizdomājās M.Bērtulis.

Skaņdarbus papildinājis ar vēl citiem stāstiem, Mārtiņš brokastis beidza ar pārliecību, ka melodijai jāizskan pirms beigu akorda, lai to turpina klausītājs, bet publika pēc šīm pirmajām muzikālajām brokastīm ieinteresējās arī par nākamajām, ko servēja senioru akordeonistu ansamblis Akords un arī saksofoniste Anete Levica.



TITULGLEZNA

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja rīkotajiem muzikālajiem svētdienas rītiem dots franču impresionista EduāraManē gleznas Brokastis zaļumos (LeDéjeunersurl'herbe) nosaukums.


Fragments no EduāraManē gleznas Brokastis zaļumos.


Vēl nesen Jaņa Rozentāla un citu latviešu mākslinieku impresionisma stilā gleznotas gleznas un E.Manē savulaik skandalozais darbs Brokastis zaļumos bija zem viena jumta – trīs mēnešus Baltijas valstu kopīga izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs bija izlikta Orsē muzejā Parīzē. Izstādes vēsts fokusējās uz pašapziņu – arī mums 19. un 20. gadsimta mijā bija pasaules līmeņa mākslinieki –, savukārt Orsē muzeja direktore Loransa Dekāra uzsvēra kopīgo saikni starp Eiropas valstīm, ko veido kultūra un vēsture.

E.Manē gleznas uzskata par robežšķirtni starp Francijas veco glezniecības skolu un jauno mākslinieciskās izteiksmes manieri. Saldus muzeja sabiedrisko attiecību speciālistei Ilzei Pluģei patīk stāstīt par vētru, ko 1863. gadā sacēla Brokastis zaļumos. Ne tāpēc, ka gleznā ir kaila sieviete (neapsegti vai daļēji piesegti ķermeņi bija iecienīti arī akadēmiskajā glezniecībā), bet tādēļ, ka simboliskais (kails ķermenis) attēlots pārlieku naturāli un sadzīviski.

Brokastis zaļumos tika izraidītas no tā dēvētā Parīzes salona – valdības finansētas izstādes, kurā izlika jaunākās un mākslinieciski vērtīgākās gleznas. 1863. gadā bija neierasti daudz atraidītu mākslinieku, un E.Manē gleznas izbrāķēšana pielika punktu nepieņemto autoru pacietības mēram. Viņi pieprasīja Napoleonam III personīgi apskatīties neatzītās gleznas, savukārt valdnieks izlēma, ka galavārds jāsaka sabiedrībai. Valsts finansēja vēl vienu izstādi jeb Noraidīto salonu. Tā apmeklētāji cerēja pazoboties par modernajām gleznām, taču rezultātā iepazina glezniecības jaunākās tendences un pat jutās saviļņoti par tām.


Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kurzemes plānošanas reģiona atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi