Aizvērt

Meklē inovatīvus risinājumus kultūrizglītībai

2018. gada 29. augustā, 04:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Meklē inovatīvus risinājumus kultūrizglītībai
Pakalpojumu dizainam veltītās radošās vasaras skolas temats bija kultūrizglītība. Tajā dalībnieki strādāja grupās, meklējot inovatīvus risinājumus mācību pieejai.
Foto: Kuldīgas Mākslinieku rezidences arhīvs
Kā mākslas vai mūzikas skolas absolventam palīdzēt atrast īsto mācību iestādi, lai turpinātu ceļu profesijā? Kā radīt atbalsta komandu pedagogiem? Kā horeogrāfijas skolas beidzējam radīt iespēju strādāt specialitātē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēja Kuldīgas Mākslinieku rezidences rīkotās radošās vasaras skolas "Pakalpojumu dizains. Izglītība un 21. gs." dalībnieki.
Pakalpojumu dizainam veltītas skolas temats bija kultūrizglītība, bet mērķis – radīt inovatīvas idejas izglītības iestāžu darbībai Latvijā un izstrādāt radošus risinājumus mācību pieejai 21. gadsimta skolēnam.

„Šogad mūsu sadarbības partneri ir Kultūras ministrija, bet vasaras skolas dalībnieki – vidējā līmeņa kultūrizglītības iestāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inkubatoru pārstāvji, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti un arī dalībnieki no Lietuvas. Pavisam Latvijā ir desmit vidusskolas, kurās skolēni iegūst mākslas un mūzikas profesionālo izglītību, bet te dalībnieki ir no piecām. Septembra beigās visām skolām ministrijā tiks prezentēti šīs nedēļas rezultāti, un mēs sagaidām, ka kaut kas no atrastajiem risinājumiem tiks ieviests dzīvē,” teica LMA asociētā profesore un viena no radošās vasaras skolas dibinātājām Ilze Kundziņa.

Viņa turpina: „Nedēļas laikā skolas dalībnieki strādāja ar kultūrizglītības problēmjautājumiem un meklēja variantus, kā kultūrizglītību uzlabot. Identificējām, ar kādām problēmām saskaras audzēkņi un pedagogi. Bet mērķauditorija mūsu problēmu risinājumiem ir arī jauniešu vecāki, ministrija kā likumdevējs, mediji, augstskolas, kurās šie jaunieši nonāk, un arī nākamie viņu darba devēji. Pēc tam dalībnieki intervēja mērķauditoriju, lai saprastu, kādas ir viņu problēmas. Grupās tiks meklēti risinājumi.”

Skolā dalībnieki apguva tādus pakalpojuma dizaina posmus kā problēmas definēšana, izpēte, koprade, prototipēšana, testēšana un risinājuma ieviešana. Lielākoties viņu piedāvātie risinājumi bija saistīti ar tehnoloģijām: integrētas aplikācijas un virtuālas platformas, kas palīdzētu orientēties informācijā un izšķirties par nākamo mācību iestādi vai jomu, kurā mācīties tālāk. Savukārt citas grupas piedāvāja tādus risinājumus kā ieinteresējošas un motivējošas nometnes, mentoringa programmu vidusskolā vai jaunu modernās horeogrāfijas teātri. Viena no grupām piedāvāja sistēmu, kā mākslas studentiem apgūt biznesa un mārketinga pamatus.

Skola tika rīkota Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektā, kurā vadošais partneris ir Kuldīgas novada pašvaldība, bet partneri – Klaipēdas kultūras komunikāciju centrs (Klaipēdas pašvaldība), Viļņas Mākslas akadēmijas Nidas mākslas kolonija un Liepājas radošo industriju klasteris.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: