Aizvērt

"Latvietis sākas no vieniem naktī!"

2018. gada 8. novembrī, 00:00
Raksta autors: Elīna Lāce, "Talsu Vēstis"
"Latvietis sākas no vieniem naktī!"
“Vari spēlēt "Zemenes", "Kaijas" un ko tik vēl ne – tās vienmēr visiem būs labas un patiks!” pamanījis mūziķis Jānis Kalniņš.
Foto: Dainis Kārkluvalks
Grupa "Roja" šogad sasniegusi 20 gadu jubileju. Diez vai kļūdīšos, vērtējot, ka ir tā: saki "grupa "Roja"" un domā tās vadītāju un solistu Jāni Kalniņu! Ar viņu arī tikos uz sarunu par mūziku, Latvijas publiku un izaicinājumiem, ar kuriem mūziķiem jāsaskaras.
“Man jau bija vairākas dziesmas sarakstītas, spēlēju kādos pasākumos, kad satiku savu kursabiedru, talsenieku Ivaru Makstnieku. Viņam bija studija Rīgā, un viņš teica: “Ierakstām tavas dziesmas un izveidojam albumu!” Tā arī izdarījām. Nu vajadzēja šo projektu kaut kā nosaukt. Radās doma par nosaukumu Roja, un ar to viss sākās,” 20 gadus senus notikumus īsos vārdos izstāsta Jānis. 2004. gadā no Rojas nākušajai grupai izveidots dzīvais sastāvs, kas pavēris iespējas spēlēt citādākos pasākumos, piemēram, pilsētas svētkos, nevis tikai kotlešniekos, kā Jānis dēvē banketus, kur pietiek ar vienu vai diviem mūziķiem. Viņš gan atzīst: “Kādreiz gribēju būt dziedātājs, kurš uzstājas uz dažādām skatuvēm, bet tagad esmu sapratis, ka lielās skatuves mani nemaz neaizrauj. Sevi vairāk atrodu mazajos pasākumos, piemēram, spēlējot kāzās. Tas vairs nav tā, kā agrāk, kad visi vienkārši iekrita ar galvām rasola bļodās. (Smejas.) Tagad cilvēki par ieguldīto naudu grib kvalitāti. Ir mūziķi, kuriem spēlēšana kāzās liekas apgrūtinoša, jo prasa gana ilgas stundas, bet man ļoti patīk. Kāzās jūtos kā zivs ūdenī! Uz skatuves spēlēt – tas ir mazpersoniskāk, tur tā nejūt saikni ar klausītāju, bet man gribas šo saikni just.”



Grupa Roja. No kreisās – Jānis Tabūns, Jānis Kalniņš, Gundars Lintiņš un Ando Krūklis.


VIEGLI UN SMAGI KLAUSĪTĀJI

Protams, publika sarīkojumos mēdz būt ļoti dažāda. “Ir pasākumi, no kuriem aizbraucu mājās ļoti noguris, un ir tādi, pēc kuriem nemaz neesmu noguris. Tas atkarīgs no tā, kāda ir bijusi enerģijas apmaiņa, cik viegli vai smagi cilvēki pasākumā bijuši. Uzskatu – ja dodies uz pasākumu, nevajadzētu izvēlēties attieksmi – taisiet man svētkus un izklaidējiet mani! Labāk ierasties pozitīvam, gatavam atpūsties un pieņemt visu tādu, kāds tas ir. Pēc tam vari konstatēt, kas patika vai nepatika, bet ir jāsaprot, ka viens vienmēr gribēs to, otram vajadzēs ko citu un kāds vienmēr būs neapmierināts,” Jānis secina.

Būdams arī vakara vadītājs, viņš pamanījis, ka dažāda publika uz vienām un tām pašām lietām reaģē atšķirīgi. “Katru reizi tev jāmāk uzķert, kas klātesošajiem patīk, cik tālu vari jokot. Ir gadījies, ka par to, par ko citkārt cilvēki ir ļoti smējušies, nesmejas absolūti neviens! Tad drusku jūties kā ar aukstu ūdeni apliets, jo nesaproti, kāpēc. Nenostrādā, un viss!” smejas Jānis.

Patīkami, protams, esot saspēlēties ar atsaucīgo publikas daļu, ko zināmu iemeslu dēļ reti veido jaunākā paaudze. “Jauniešiem tagad grūti – uzmanību visu laiku piesaista visādi gadžeti. Mobilie telefoni pasākumos ir liela nelaime. Tie neļauj cilvēkiem atslēgties no ikdienas. Domāju, pienāks brīdis, kad cilvēki sapratīs, ka te ir līdzība ar braukšanu dzērumā: kad esi iedzēris, atslēgas noliec uz galda, un viss! Arī no mobilajiem telefoniem cilvēkam jāiemācās sevi atdalīt. Citādi dikti gurstam – smadzenes visu laiku strādā, nespējam atpūsties, jo sevi nemitīgi dzenam uz priekšu. No rīta pamosties un domā: tā, tikos man ir tas, pēc tam tas… Tu visu laiku dzīvo nākotnē, bet savu tagadni nemaz neizdzīvo! Tāpēc laiks tik ātri skrien – mēs laiku nemitīgi dzenam,” sapratis Jānis.


KOTLETI GRIBAS ARĪ MŪZIKĀ

Viņš zina teikt, ka Vācijā dažviet esot tā – svētdienā sešos no rīta sāk spēlēt dzīvā grupa, mūziķi mainās līdz pat pusdienlaikam, bet seniori ballējas tā, ka prieks! “Esmu domājis – kā būtu, ja Latvijā eksperimenta pēc sarīkotu balli no rīta? Cik cilvēku atnāktu?” Jānis smejoties min. Viņa pieredze liek domāt, ka nekas prātīgs nesanāktu. “Sākumā publika vienmēr ir pilnīgi stīva, tāpēc es vienmēr saku: latvietis sākas no vieniem naktī! Ne jau tikai kāzās. Korporatīvajos pasākumos ir vēl trakāk, jo tur ir priekšniecība, ir padotie. Protams, katrs cilvēks var atpūsties, kā grib. Es arī neesmu baigais dejotājs un varbūt labprāt tikai sēdētu un skatītos, klausoties mūziku. Visiem jau nav jādejo – viens grib sēdēt, otrs grib dzert, trešais grib dejot, bet ceturtais grib runāties! Saprotu, ka esmu tikai viena no vakara sastāvdaļām. Katram jau neizpatiksi, bet man ir svarīgi, lai pēc uzstāšanās varu iekāpt mašīnā ar apziņu, ka esmu izdarījis visu, ko varējis,” Jānis apliecina. Viņš zina – lai publika uzstāšanos izbaudītu, svarīga ir laba telpas akustika, bet par to padomāts tikai retajā būvē. Lielākoties mūziķi varot būt laimīgi, ka vismaz elektrības kontakts izveidots kaut kur viņiem atvēlētās vietas tuvumā. Protams, nozīme ir arī izpildītajām dziesmām. “Vari spēlēt Zemenes, Kaijas un ko tik vēl ne – tās vienmēr visiem būs labas un patiks!” Jānis pamanījis.

Te gan saruna kļūst nopietna, jo nākas pieskarties mūziķu ikdienas problemātikai – visi it kā grib aizvien jaunas dziesmas, bet patiesībā tām Latvijā esot ārkārtīgi grūti ieiet apritē kaut vai tāpēc, ka radiostacijas ir kūtras to atskaņošanā. Bet emocijas jau raisa tās dziesmas, kuras pazīstam. “Tas ir tāpat kā ar ēdienu. Jā, cilvēkam varbūt patīk interesants galda klājums, bet pamatā viņš vienalga gribēs kartupeli, karbonādi, kotleti – to pazīstamo, kurā nekad nebūsi vīlies,” Jānis salīdzina. Ja aktīvo mūziķu jaunās dziesmas Latvijas radiostacijās atskaņotu biežāk, būtu stimuls censties atkal radīt ko jaunu, citādi rodas jautājums, vai vispār ir vērts, ņemot vērā, ka darbs studijā nenotiek par velti. “Arī man pašam ir grūti, kad cilvēki saka: “Nu, jā, bet Kamenes deja jau vienalga bija labāka…” Tomēr, ja šajā lauciņā esi, tev jāstrādā kā cehā. Jāražo! Un jārēķinās, ka būs veiksmīgākas un mazāk veiksmīgas dziesmas,” spriež Jānis.


VĒL JĀNOSVIN!


Grupas Roja līderis pirmais sāka iemūrēt kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Rojas brīvdabas estrādē, kur izskanēs arī grupas Roja 20 gadu jubilejas koncerts.


Grandiozu nākotnes plānu grupai Roja neesot, tomēr 20. jubilejas albums topot un arī lielāku koncertu kopā ar draugiem gribētos sarīkot, bet ne šogad, kad, pirmkārt, ir jau diezgan ar simtgades pasākumiem, un, otrkārt, vēl nav uzcelta Rojas brīvdabas estrāde. Tās pamatos mūsu sarunas dienā tika vien iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Zīmīgi, ka tieši Jānis ir estrādes būvniecības idejas autors, tāpēc bija pirmais, kurš savu cementa tiesu varēja kapsulai uzlikt. “Estrāde ir mans bērnības sapnis,” par šī sapņa gaidāmo piepildījumu priecājas Jānis.


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi