Aizvērt

Izsēti visā pasaulē

2019. gada 4. janvārī, 00:00
Raksta autors: Linda Kilevica, "Kurzemes Vārds"
Izsēti visā pasaulē
Uldis Lipskis (no kreisās) pasniedz Liepājas koncertu dzīvo ierakstu dubultalbumu komponistam Andrim Dzenītim. Viņš ir Pirmā Liepājas koncerta autors.
Foto: LSO arhīvs
Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ir pabeidzis astoņu gadu darba posmu, laižot klajā otro dubultalbumu ar Liepājas koncertu ierakstiem. "Mūsu nozarē ar diskiem biznesu uztaisīt nevar," zina orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis. Taču šie ieraksti esot laikmeta liecība. Visus divpadsmit koncertus pie diriģenta pults bijis Atvars Lakstīgala, kurš gribējis radīt paliekošas vērtības, kas asociējas ar Liepāju. "Līdzīgi, kā baroka laikmetā J.S.Baham bija Brandenburgas koncerti, arī klasiķiem, piemēram, Haidnam, bija Parīzes un Londonas simfonijas," saka diriģents.
NĀKOTNES KONTŪRAS

Ar šiem 12 koncertiem vēl nekas nav beidzies. "Makšķernieku valodā runājot, mums ir āķis lūpā," saka U.Lipskis. "Ļoti patīk nepacietība, kad gaidām no komponista partitūru. Kad orķestris ir sašutis: kas tas tāds vispār par skaņdarbu?! Tad to iestudē, ir pirmatskaņojuma brīdis – satraukuma un baudas pilnākais mirklis. Nav zināms, kā reaģēs publika, pieņems vai nepieņems. Tāpēc mēs to turpinām darīt."

Divi vēl neizdotie Liepājas koncerti netiks pamesti novārtā. "Riharda Zaļupes koncerts saksofonu kvartetam ar orķestri ir neveiksmīgi ierakstījies, par tā ierakstu jādomā vēlreiz. Santas Ratnieces klavierkoncerts, ko Latviešu biedrības namā atskaņoja Vestards Šimkus, ir ļoti veiksmīgi ierakstīts, to varam izdot. Plānojam disku, kurā varētu būt vēl kāds Santas Ratnieces skaņdarbs un citi," stāsta U.Lipskis.

Aizsākot skaņdarbu pasūtināšanu komponistiem, 2010. gadā bijusi doma radīt 12 Liepājas koncertus un 12 Liepājas simfonijas. Taču izcilie komponisti ir aizņemti, viņiem ir pasūtījumi ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. "Katrs skaņdarbs aizņem pusgadu, varbūt pat gadu. Tā kā simfonijas nāks, bet lēnām," sola orķestra direktors. Par simfonijas tapšanu jau ir vienošanās ar komponistu Jēkabu Jančevski. "Domāju, ka šī jaunrade ir milzīga privilēģija piedalīties tautas garīgajos procesos. Par to, kas notiek šodien, vēlāk rakstīs mācību grāmatās. Ja nospēlējam džeziņa programmu, mēs izklaidējam mūsu mīļo klausītāju, bet mums vairākas lietas ir jādara, un šī iezīmē mūzikas nākotnes kontūras. Ja komponists pielieto inovācijas, varbūt viņam būs sekotāji, kas tās attīstīs, bet sācies tas būs te, Liepājā," U.Lipskis raksturo nepieciešamību ieskaņot jaundarbus. Savukārt instrumentālo koncertu jomā esot sarunāta sadarbība ar Ēriku Ešenvaldu, kas raksta saksofona koncertu. 2021. gadā Zvaigžņu festivālā plānots Artura Maskata koncerta pirmatskaņojums, komponists to rakstīšot vairākiem izciliem mūziķiem kopā ar LSO.


KLAUSĪTĀJA BARGĀ AUSS

A.Lakstīgala, kas 2010. gadā kļuva par LSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, saka, ka togad sākusies jauna ēra. Orķestrim ne tikai bija jauns diriģents un direktors, bet tas kļuva par SIA, nebija vairs pilsētas orķestris. "Finansējums bija palicis teju trešdaļa no iepriekšējā. Tomēr gribējās arī pozitīvo meklēt. Bezdarbs pieauga trīs reizes, cilvēkus masveidā atlaida no uzņēmumiem, bet publika uz koncertiem nāca vairāk nekā iepriekš, tas bija fenomenālākais. Kultūrā cilvēki meklēja atbildes uz saviem jautājumiem," jaundarbu radīšanas kopīgo ideju ar U.Lipski atceras A.Lakstīgala. "Man viens no uzstādījumiem bija turpināt spēlēt latviešu mūziku, kā to darīja mans priekštecis Imants Resnis. Ne tikai vecos labos gabalus, bet kaut ko, kas asociētos ar Liepāju, kas būtu paliekošs."

Bijušais LSO galvenais diriģents stāsta, ka, ņemot vērā toreizējo situāciju, katram komponistam pasūtījums bijis ļoti vērtīgs. Andris Dzenītis varēja tūliņ uzrakstīt Pirmo Liepājas koncertu, kuru atskaņoja 2011. gada 13. martā. "Tas man bija ļoti liels pagrieziena punkts, jauns sākums. Bija svarīgi, ka strādājām ar pianistu Vestardu Šimku, es to ļoti gaidīju," stāsta A.Lakstīgala.

A.Dzenīša klavierkoncerts ar savu sarežģīto mūzikas valodu izraisīja nopietnu sašutumu Liepājas sabiedrībā. "Ilgi klausījos no daudziem cilvēkiem, ka viņi uzrakstītu labāk," tagad smejas U. Lipskis. "Nākamais bija arī nebūt ne vienkārši rakstošs komponists Kristaps Pētersons. Ja viņa čellkoncerts būtu sekojis Dzenītim, tas cikls ar to arī būtu beidzies." Taču soliste Kristīne Blaumane nevarēja nozīmētajā datumā ierasties. 2012. gadā kā nākamais izskanēja Riharda Dubras klavierkoncerts. "Dubra raksta demokrātiskāk un saprotamāk. Liepājnieku uzticēšanos atguvām un sapratām, ka varam turpināt," atminas A.Lakstīgala. "Katrs komponists atradis ko savu un ir pielicis liepājniecisko, ko īstens liepājnieks, uzmanīgi klausoties, noteikti atradīs. Koncerti bija ļoti dažādi, kāds avangardisks, kāds romantiskās noskaņās, citā neiztika bez elektronikas, un man par to ir vislielākais prieks. Publika tika radināta pie dažādības." Arī U.Lipskis atzīmē, ka ar katru reizi klausītāja auss uztrenējās un bija vieglāk.


LSO arhīva foto
Jaunā dubultalbuma prezentācija Rīgā. No labās – komponisti Kristaps Pētersons un Arturs Maskats un visu Liepājas koncertu diriģents Atvars Lakstīgala.



BEZ MŪZIKAS KONSERVIEM

Liepājas koncerti devuši savu artavu publikas izglītošanā. "Mazliet ledus ir izkusis tajā ziņā, ka latviešu mūzika nav tikai Jānis Mediņš un Emīls Dārziņš, ka latviešiem ir moderna mūzika, ka šeit domā un raksta līdzīgi plaši kā pasaules metropolēs. Kolosāli, ka Atvars Lakstīgala visu to garo ciklu septiņu gadu garumā ir ieskaņojis. Imants Resnis vecklasiku riktīgi savāca, ierakstīja Skulti, Kalsonu. Mums tur vairs īsti nebija, ko darīt. Varētu vilkt trešās šķiras gabalus, bet nolēmām kaut ko pieklāt likt tam krājumam," atzīst LSO valdes loceklis.

Tikpat svarīgi atskaņot laikmetīgo mūziku un veikt ierakstus ir mūziķiem. "Viena daļa orķestra nāk un prasa: kāpēc mums ir tik sarežģīta mūzika jāspēlē? Citi nāk un saka: kāpēc mēs tik daudz spēlējam populāro mūziku? Ir daudz grūtumu, jo komponisti raksta, kā saka, ne pa rokai, tomēr tas mūziķus ir bagātinājis. Ja sportists netrenējas, viņam zūd tās spējas, kas bija. Tāpat orķestrim. Ja uztaisām kūrorta režīmu, pēc dažiem gadiem tas nevarēs nospēlēt gandrīz neko," uzskata U. ipskis.

"Man ir svēts tas mirklis, kad saņem partitūru, kad ir tas pirmais šķīriens, tu nezini, kas tur būs, tu esi pirmais, kas šķir notis. Ar Liepājas koncertiem to piedzīvoju divpadsmit reižu," saka A.Lakstīgala. "Katru esmu izauklējis, pirmatskaņojums ir kā bērna dzimšana. Koncertus nevar šķirot, kurš tuvāks, jo katrs bērniņš ir īpašs." Diriģents stāsta, ka reti mēdz būt pasaulē, ka izdod pirmatskaņojumu koncerta versijā, tas ir drosmīgi. Parasti ir vajadzīgs kāds laiks, briedums, lai izdotu ierakstu, bet Liepājas orķestris nebaidās no izaicinājumiem. Pirmajā dubultalbumā ir studijas ieraksti, bet otrajā  – tikai koncertieraksti. "Mūsu pašreizējam galvenajam diriģentam Gintaram Rinkevičam ļoti nepatīk mūzikas konservu ražošana," atklāj U.Lipskis. "Koncerta ierakstā ir publikas klātbūtne, kuru dzirdēt nevar, bet var just, ieraksts ir dzīvs."

Neviens jau nezina, cik ilgi vēl cilvēkiem būs kompaktdisku atskaņotāji, spriež U.Lipskis: "Veicot ierakstus, uzreiz ar izdevējiem vienojāmies, ka tie tiks ievietoti lejupielāžu vietnēs. Mēs nevaram aizbraukt visur nospēlēt, bet esam pieejami. Tieši lejupielāžu un veikalu ķēžu dēļ pirmo dubultalbumu izdevām sadarbībā ar Odradek Records. Tad tika nodibināta kompānija Skani, un mēs varam strādāt ar savējiem un būt izsēti visā pasaulē," saka valdes loceklis.



UZZIŅAI

Liepāja Concerti Vol. I (Odradek Records, 2017)
  • Rihards Dubra, Trešais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim; solists Endijs Renemanis.
  • Vilnis Šmīdbergs, Astotais Liepājas koncerts vijolei un orķestrim; soliste Ilze Zariņa.
  • Ēriks Ešenvalds, Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim Arktikas nakts vīzijas; solists Ints Dālderis.
  • Juris Karlsons, Devītais Liepājas koncerts Gliese 581.
  • Kārlis Lācis, Desmitais Liepājas koncerts flautai obojai un orķestrim; solisti Miks Vilsons (flauta) un Pēteris Endzelis (oboja).

Liepāja Concerti II Live (Skani, 2018)
  • Kristaps Pētersons, Otrais Liepājas koncerts čellam un orķestrim; soliste Kristīne Blaumane.
  • Andris Dzenītis, Pirmais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim Duālisms; solists Vestards Šimkus.
  • Arturs Maskats, Divpadsmitais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim; solists Reinis Zariņš.
  • Andris Vecumnieks, Piektais Liepājas koncerts Concertino; Art-I-Shock, Guna Šnē – čells, Elīna Endzele – sitaminstrumenti, Agnese Egliņa – klavieres;
  • Platons Buravickis, Vienpadsmitais Liepājas koncerts balsij un orķestrim; soliste Julianna Bavarska.


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs autoservisa vadītājam

SIA “Gros Auto Grupa” (LV40102021499) aicina darbā autoservisa vadītāju (Sūru ielā 3, Kuldīgā). Pienākumi: vadīt autoservisa darbu, sniedzot kvalitatīvus autoremonta pakalpojumus klientiem; uzturēt sadarbību ar klientiem, apzināt jaunu klientu piesaisti; plānot nepieciešamos resursus, kontrolēt to izlietošanu; vadīt komandu, kontrolēt darba izpildes kvalitāti; plānot un veikt nepieciešamo darbinieku atlasi un ievadīšanu darbā; nodrošināt prasībām atbilstošu izstrādāto materiālu un iepakojumu utilizāciju; nodrošināt klientu pretenziju un problēmsituāciju efektīvu risināšanu; nodrošināt vispusīgu saimniecisku jautājumu savlaicīgu risināšanu. Prasības: pieredze līdzvērtīgā amatā; zināšanas par auto remonta darbu plānošanu, organizēšanu, izmaksu aprēķiniem; pieredze komandas vadībā, uzdevumu plānošanā, izpildes kontrolē; labas prasmes darbā ar datoru („MS Office”); labas latviešu un krievu valodas zināšanas; atbildības izjūta, orientācija uz rezultātu, patstāvība; labas organizatora, sarunu vadīšanas un sadarbības prasmes. Piedāvājam: darbu uzņēmumā, kas ir viens no nozares līderiem; personīgās un profesionālās attīstības iespējas; atalgojumu 1050–1200 eiro (bruto). CV sūtiet e-pastā darbs@gros-auto.lv līdz 25. janvārim.
Aptauja
Kurš, jūsuprāt, būs premjerministrs?
Krišjānis Kariņš
Arvils Ašeradens
Jānis Bordāns
LDDK kandidāts Reinis Bērziņš
Kāds cits
Kurzemnieks Horoskopi