Aizvērt

Skrundā atver kriminālromānu

2019. gada 1. februārī, 04:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Skrundā atver kriminālromānu
Pēc kriminālromāna "Trīsreiz nogalināts" autores Vitas Eglītes autogrāfa sastājusies sveicēju rinda.
Foto: Daina Tēfelberga
Sirsnīgā atmosfērā un sarunās par mūsdienu latviešu literatūru un grāmatniecību Skrundas kultūras namā tika atvērta skrundenieces Vitas Eglītes grāmata "Trīsreiz nogalināts", ko izdevis apgāds "Jumava".
SMAGS, BET VIEGLI LASĀMS

Tas ir kriminālromāns, ko autore parakstījusi ar pseidonīmu, izmantojot sava vectēva Kārļa Kurzemnieka vārdu. Grāmata klajā nākusi aizvadītā gada nogalē. Vietējās bibliotēkās pēc tās ir liels pieprasījums, pierakstījusies gara rinda gaidītāju. Kā atzina Skrundas bibliotēkas vadītāja Gunita Strode, interese esot liela, jo romānu sarakstījusi novadniece. Bet tie, kuri jau izlasījuši, teikuši: viegli lasāms, ar bagātu valodu, kaut arī smagā žanrā; ja iesākts, nevar nolikt malā, jo gribas zināt, kā beigsies, – atšķirībā no citām grāmatām, šajā iznākums nav nojaušams.

„Vita izvēlējusies labu formātu – detektīvi ir pieprasīti, bet šī niša latviešu literatūrā šobrīd patukša,” teica Jumavas vadītājs Juris Visockis – V.Eglītes darba devējs, ar kuru parakstīts līgums par otra romāna izdošanu.


PAR LABO UN ĻAUNO

Rakstniecībai skrundeniece pievērsusies jau sen, kādreiz strādājusi laikrakstā Kurzemnieks un rakstījusi par novada ļaudīm. Taču par savu grāmatu iedomājusies nesen, kad uz to pamudinājusi filoloģe no Rēzeknes, ar kuru kopā ārstējusies sanatorijā. „Ik vakaru pavadījām filozofiskās sarunās, līdz secinājām, ka mums trūkst grāmatu, kas būtu saistošas visām paaudzēm. Pēc tam man tapa šis manuskripts. Noriskēju un aizsūtīju uz apgādu. Vieglāks žanrs būtu mīlas romāns, bet es izvēlējos detektīvu, jo tas ir spraigāks.”

Pēc autores teiktā, Trīsreiz nogalināts slēpj vairākus zemūdens akmeņus, kurus lasītājs var atklāt, iedziļinoties un pārdomājot būtību. Ne velti romānā ir divi tēli (ļaunais un labais) ar vienādu vārdu un uzvārdu, kā arī netieši vilktas paralēles ar Mihaila Bulgakova Meistaru un Margaritu. „Katrā no mums mīt gan ļaunais, gan labais – dažādas dzīves situācijas mūs pagriež vairāk uz vienu vai otru pusi. Man jāpateicas saviem eņģeļiem uz zemes – radiem, draugiem un atbalstītājiem,” tā autore. Grāmatu viņa rakstījusi planšetē burtu pa burtam ar kreisās rokas rādītājpirkstu. Pirms daudziem gadiem V.Eglītei atklāja smagu slimību, kas, strauji progresējot, novedusi viņu ratiņkrēslā. Arī rakstīt ir fiziski grūti. Daudzie sveicēji uzteica gan novadnieces grāmatu un rakstnieces talantu, gan garīgo spēku un apņemšanos nepadoties.
Komentāri
Prieks
2019. gada 1. februārī, 19:41
Re,Dusma,pati jau sevi identificēji.dusmas neko labu jau nerada.Lasīji slaveno Kantu. Murgs,vai, ne.Tev,dusmīgā,nevajadzētu brukt virsū tiem,kuri kaut ko dara.Dusma vai skaudība
Vita Eglīte
2019. gada 1. februārī, 12:28
Paldies par komentāru! Dusma, labprāt aprunātos ar Jums bez segvārda. Kritikai esmu atvērta, un no tās es nemūku. Lai mazinātu Jūsu šī rīta slikto gara stāvokli, uzrakstīšu smieklīgāko saziņu ar grāmatas lasītāju.
Tālruņa zvans.
- Sveika, Vita! Pie mums knābis krata Benhema kabinetu, visi satraukušies, bet es nevaru atrauties no tavas grāmatas...
Dusma
2019. gada 1. februārī, 10:51
Lai atvaino autore, taču apzīmējums "kriminālromāns" te ir daudz par lepnu. Tas pat nav "dāmu detektīvs". Žanram ir savi likumi, bet šis ir savārstījums - no visa kā, par izmeklētāju darbu un noziedznieku psiholoģiju nekādas sajēgas. Varbūt tomēr darīt ko citu?
Pievieno jaunu komentāru: