Laikraksts Kurzemnieks

MODĪGS MAZAIS ALBUMS

Grupas dalībnieces Liene Križevica un Ieva Dreimane stāsta, ka tuvākais lielais projekts, pie kā šobrīd rūpīgi strādā, ir EP albuma izdošana. Ja pirmajā albumā Sazaroti vairāk tika eksperimentēts ar tautasdziesmu melodijām un to aranžijām, kuras zināmajiem tekstiem piešķīra neparastu skanējumu, tad šobrīd grupas dalībnieki izlēmuši radīt oriģinālskaņdarbus ar tautasdziesmu tekstiem. “EP nozīmē, ka ierasto padsmit dziesmu vietā albumā būs tikai kādi pieci vai seši skaņdarbi. Šādi mazie albumi mūsdienās ir viena no modes tendencēm,” skaidro I.Dreimane. Jaunais albums būšot citādāks, jo, laikam ejot, izmainījusies ne tikai mūzika, ko grupa rada, bet arī paši mūziķi.

“Iepriekš mēs vairāk skaitījāmies kā elektroniskās mūzikas izpildītāji, tomēr pirmais albums sanāca postfolka stilā. Domājam, ka šoreiz sanāks lielāks eksperiments tieši ar elektronisko mūziku, jo šajā albumā uz folku praktiski netēmējam. Toties mūsu Zigmārs izcelsies,” saka I.Dreimane.


SAZAROTI EIROPĀ

Nesen grupu pārsteidza vēl kāds izaicinošs piedāvājums: ar tās dalībnieku Sandi Volkovu sazinājās ierakstu kompānija no Eiropas – Nordic Notes, kas izteica vēlmi izdot albumu Sazaroti ārvalstīs. “Tas bija negaidīti, kaut gan šis izdevējs Eiropā ievedis jau tādas grupas kā Tautumeitas un Auļi. Dažreiz Latvijā nenovērtē to, kas mums pašiem ir, ko mēs radām. Ārvalstīs mūsu daiļrade nereti saņem pozitīvus komplimentus, arī Japānā mūsu albums Sazaroti tika izvirzīts mūzikas balvai, turklāt viņi vēlējās saņemt papildinājumu, jo albumu bija pietrūcis. Es domāju, viņi mūsos sadzird to pasaulīgumu,” stāsta I.Dreimane. Lai izdotu albumu Eiropā, vēl jāveic nelielas izmaiņas noformējumā, taču cerams, ka pēc laika Zarus plašāk iepazīs arī ārpus Latvijas ārēm.


ATGRŪŽ KLAUSĪTĀJU

Kopš iepriekšējā albuma izdošanas grupa vērojusi klausītāju, lai saprastu, vai viņu izpildītā mūzika rit pareizajā gultnē. Sākotnēji grupas izvēle savienot tautisko ar elektronisko bijusi, lai labāk parādītu, kā vēsturiskais veiksmīgi savienojas ar mūsdienīgo. Tomēr paši ievērojuši, ka ne vienmēr etiķete folks piesaista lielāku klausītāju pulku, dažreiz tos pat atgrūž. “Savukārt tad, ja cilvēks nāk uz mūsu koncertu klausīties tieši folku, viņš var vilties, jo mēs neesam tīra folkgrupa. Mūsu mūzika ir ļoti dažāda, tādēļ no konkrēta žanra piekabināšanas grupas izpildītajai mūzikai turpmāk atturēsimies,” paskaidro L.Križevica.

Bijis gadījums, kad grupa, tolaik vēl ar šiltīti folks, koncertējusi Jāņa Čakstes laukumā Liepājā, un toreiz klausītāju sejās parādījies manāms apjukums, jo nav bijis tas, ko viņi gaidīja. “Man liekas, vienīgais folks toreiz bija tas, ka mēs ar Ievu dziedot piespraudām saktas,” smejas Liene. Mūziķi cer, ja viņi žanriski savu daiļradi konkrētā rāmī neliks, dziesmu iešana tautā būs atvieglota, iespējams, tas palīdzēs nokļūt arī radio ēterā.




Foto no Zaru arhīva
Grupā Zari muzicē seši liepājnieki: Ieva Dreimane, Liene Križevica, Sandis Volkovs, Vinsents Krebs, Zigmārs Miemis un Uldis Meļķis. Viņi apzinās, ka mūzikā izvēlējušies ne to vieglāko ceļu, tomēr tas viss sācies ar vienkāršu hobiju un vēlāk pāraudzis veiksmīgā sadarbībā.



SPĒKA VĀRDI PALIKS

Tautasdziesmas gan atmestas netiks, tās joprojām izmantos, lai gan grupas dalībniece atklāj, ka dziesmām labi der arī buramie vārdi, buramais teksts. “Tos gan ir diezgan grūti atrast, jo lielākoties buramvārdiem ir negatīva un nolādoša nozīme, bet tādus mēs nevēlamies nest cilvēkos, kur nu vēl izdziedāt, tos mēs uzreiz izslēdzam. Vēlamies atrast tieši spēka vārdus, kas rada un vairo pozitīvo enerģiju. Pašam dziedāt ko ļaunu arī nebūtu patīkami. Mums ir buramvārdi pret slimībām un čūsku vārdi par to, kā apturēt asinis. Tas ir ļoti interesanti, turklāt nevar jau zināt, varbūt vēl kādu dāmu tas uzrunās un radīs interesi ko tādu izmēģināt meža vidū,” smejas Liene, “bet ir arī vienkārši laba vēlējumi, ko izdziedam.”


VEIKSME GRUPU ATROD PATI

“Mums kaut kā vienmēr veicas, jo daudzas lietas pie mums atnāk pašas, piemēram, piedāvājumi, uzaicinājumi. Mēs paši laikam esam pārāk kūtri. Sevi nereklamējam, īpaši nekur nelaužamies. Mums nav cilvēka, kas grupas lietas menedžētu, tomēr klausītāji mūs atrod,” stāsta I.Dreimane.

Marta sākumā organizētajā koncertā kultūras namā Wiktorija ieradās krietns pulks klausītāju. Liene nebija gaidījusi, ka koncerts būs tik plaši apmeklēts, ja ņem vērā, ka Zari nav populārās mūzikas izpildītāji. “Mani vienmēr pārsteidz, ka cilvēki mūs tiešām nāk klausīties, turklāt šoreiz bija jāpērk biļetes,” smaida Liene. Viņa atklāj, ka studiju gados darboties bijis daudz vieglāk, tagad, kad grupas biedri ir jau nobrieduši jaunieši, daudz laika aizņem ikdienas lietas, ģimene. Arī darba sfēra katram cita, tādēļ visiem kopā sanākt paliekot aizvien grūtāk. “Nav jau kur skriet, jaunos gabalus tagad tikai lēnām sākam rakstīt,” mierīgi noteic Ieva, “mēs neesam pretenciozi un īpaši nesteidzamies. Turklāt mēs apzināmies, ka neradām dancojamo vai populāro, bet gan klausāmo mūziku, tāpēc ir īpaši liels prieks par cilvēkiem, kas izsakās atzinīgi.” Primārais grupas uzdevums šobrīd ir albums, tāpēc visi spēki tiek koncentrēti uz to. Kad nāks pavasaris un vasara, Zarus varēs satikt kādos festivālos, bet tuvākais zināmais koncerts Liepājā būs 7. jūnijā, kad Jāņa Čakstes laukumā tiks atklāts kultūras pārvaldes organizēto vasaras koncertu cikls.


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.