Aizvērt

Lāzerstaru krustpunkti un neiespējamais

2019. gada 11. aprīlī, 19:00
Raksta autors: Linda Kilevica, “Kurzemes Vārds”
Lāzerstaru krustpunkti un neiespējamais
Eksperiments pulcēt kopā teorētiķus un praktiķus, – tā semināru raksturoja Vēsma Lēvalde (no kreisās). Diskusijā piedalījās Agita Auza, Timurs Tomsons, Dace Kārkla, Eva Ciekurze un Zanda Gūtmane.
Foto: Ģirts Gertsons
Liepājas Universitātes (LiepU) rīkotajā 25. starptautiskajā zinātniskajā konferencē seminārā “Kultūrpolitika un kultūrprocess Liepājā: iespējas un problēmas” arī praktiķiem tika dots vārds teorētiķu pasākumā. “Ir cerība, ka abu simbioze varētu aizvest Liepāju līdz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam,” teica kultūras nozaru pārstāvju diskusijas vadītāja, LiepU Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde. Diskusijā piedalījās Liepājas kultūras iestāžu vadītāji, klāt bija un sarunā iesaistījās arī pašvaldības un augstskolas pārstāvji.
KALENDĀRU VEIDO PAŠI

V.Lēvalde: – Prezentācijās dzirdējām, cik intensīvi jūs strādājat katrs savā jomā. Katrs savu lāzerstaru met iekšā Liepājas kultūrvidē, un tie nenoliedzami ir spoži stari. Vai jums ir arī krustpunkti, savstarpēja sadarbība un informācijas apmaiņa?

Liepājas kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja Agita Auza: – Viennozīmīgi, jā. Bez tā jau vairs nepastāv kultūrtelpa kā tāda. Kopīgas sapulces, sarunas, ikviena kultūras iestāde ir mūsu e-pastu listēs.

V.Lēvalde: – Šodien ieskatījos kultūras kalendārā un ieraudzīju tur vienas vienīgas muzeja izstādes.

Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne: – Mēs pagaidām esam vienīgā pilsēta Latvijā, kur ir sistēma, ka katrs pasākuma rīkotājs pats pievieno kalendārā informāciju. Pilsētā ir ļoti daudz kultūras notikumu, vidēji 160 mēnesī.

Koncertzāles Lielais dzintars valdes loceklis Timurs Tomsons: – Kopīga čata vatsapā mums nav. Kā profesionālis es sadarbojos ar saviem kolēģiem citos reģionos – Rēzeknes koncertzāli Gors un Cēsu koncertzāli. Ar Liepājas kolēģiem mēģinām kopīgi plānot kādas aktivitātes, ne vienmēr tas sanāk, bet tas ir nepieciešams un dažreiz arī iespējams. Pagājušajā nedēļā gan teātrim bija pirmizrāde, gan notika Zvaigžņu festivāla atklāšana. Teātris bija laimīgs par savu apmeklējumu, mēs bijām laimīgi par savu apmeklējumu. Tas nozīmē, ka var pietikt arī visiem. Man nedaudz pietrūkst kopīgas administratīvo jautājumu risināšanas.

Liepājas kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens: – Katrai informācijai un katram jautājumam ir savs adresāts. Ne vienmēr ir vajadzīga kopējā liste. Prezentācijās jau redzējāt to lielo amplitūdu. No kultūras pārvaldes kultūrpolitikas viedokļa gribu teikt, ka teātris un koncertzāle ir pašvaldības dibinātas kapitālsabiedrības, kas ir profesionāļi un redzamākie mūsu kultūras zīmoli ārpus pilsētas. Ja ir vajadzīga kopīga komunikācija, palabošu savu kolēģi Agitu, es sazinos ar konkrēto amatpersonu vai speciālistu. Pieņemu, ka varbūt ir vajadzīgas ikmēneša plānošanas, bet tās ir iekšēji izrunājamas un labojamas lietas.

V.Lēvalde: – Vai muzejs un teātris ir ieinteresēti sadarboties ar citiem?

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: – Protams, un mēs to arī darām. To, ko pasākam, veiksmīgi realizējam.

Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze: – Gribētu norādīt to, ko jau Timurs iezīmēja, ka daudz nozīmīgāka šī sadarbība droši vien ir pārvaldības un dokumentu aprites jomā, jo tā šīm institūcijām ir līdzīga vai vienāda. Nozares, ko pārstāvam, darbojas pietiekami atšķirīgi, sadarbība varētu būt vairāk individuāla.

LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane: – Mēs regulāri saņemam ziņas gan no koncertzāles, gan no teātra un muzeja. Domāju, ka nedzīvojam informācijas vakuumā.



KĻŪDU LABOJUMU NEVEIKS

Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns: – Šeit, LiepU telpās, bijām uz fokusgrupas sanāksmi, kurā runājām par universitātes attīstību un lietām, ko mēs kultūrtelpā sagaidām no tās. Bija ieteikums vai vēlamības atziņa, ka universitāte ir tas resurss, no kura mēs visi varam kaut ko sagaidīt, kaut ko gribam. Gribu vērst uzmanību, ka tepat pāri ielai ir teātris, “Lielais dzintars” un muzejs, universitāte varētu pamanīt, ka apkārt ir milzīgs resurss, ko izmantot mācību procesā.

V.Lēvalde: – Paldies, esam pamanījuši, šad un tad mums ir vieslektori – praktiķi.

LiepU zinātnes prorektore Ieva Ozola: – Liepāja otro reizi gatavojas startēt konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Vai darba grupai būs doma tikties ar tiem, kas bija iepriekšējā reizē, un pārrunāt neveiksmes, kuru dēļ mēs pagājušajā reizē neizkonkurējām Rīgu? Vai ceļā uz projekta pieteikumu un ne tikai tad Liepāja sadarbojas ar apkaimes novadiem, kuru iedzīvotāji darba laikā ir liepājnieki?

J.Jirgens: – Es nevaru piekrist, ka jāizvērtē neveiksmes, startējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu pirmajā reizē, kad Latvijai šī kvota tika iedalīta viena iemesla dēļ – Eiropas Komisijas (EK) vērtēšanas komisijas balsojums bija ar vienas balss pārsvaru par labu Rīgai. Protams, kāds var man oponēt, bet visās valstīs, kuras saņēma kvotas kultūras galvaspilsētas nominēšanai, tika ievērots viens princips – tā bija galvaspilsēta. Tāpēc vērtējums par kļūdām mums nebūtu jāveic. Ir pagājuši desmit gadi, visas nozares, ieskaitot kultūru, ir tik ļoti attīstījušās, ka nevaram atgriezties laikā, kad notika sagatavošanās darbs.

Ne kultūras pārvalde, ne pašvaldība nevar sagatavot pieteikumu un nav arī cerību veiksmīgi startēt konkursā, ja neesat iesaistīti jūs visi, kas pārstāvat kādu izglītības un kultūras infrastruktūru. Par novadiem un pilsētām – arī iepriekšējā reizē pieteikumā bija tas iekļauts. Neesmu tik kompetents detaļās EK uzsaukumam par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet novadi noteikti būs sadarbības partneri, mēs tos uzrunāsim.



TRŪKST KULTŪRAS PROFESIONĀĻU

Liepājas Universitātes rektore Dace Markus: – Šodien uzzināju, ka koncertzālē ir digitālo ierakstu studija. Vai tā ir saistīta ar mūsu Humanitāro zinātņu institūta digitālo platformu, ko veidojam par literatūru, arī mūzikas koncertiem, kas šeit notiek? Ir plašs materiāls, enciklopēdiski šķirkļi, koncertieraksti. Steidzami šī saikne jāveido.

T.Tomsons: – Es nezināju par digitālās platformas izveidi, paldies! Mēs veidojam digitālo saturu, kas mūsdienās ir ļoti nozīmīgs, un mums ir nepieciešama platforma, kur to darīt. Redzējām dažādus piemērus, kā koncertzāles to dara, kā veic koncertu straumēšanu. Ir diskutējams, kā tam būt, uz kādas platformas un kā risināmi jautājumi par autortiesību turētāju.

LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesors Edgars Lāms: – Es atgriežos pie kultūrizglītojošās darbības, kas ir arī LiepU lauciņš. Arī šī konference ir kultūrizglītojošā procesa nozīmīga. Šī ir Liepājas konference, kā esam reklamējuši. To sāk saprast arī kultūras iestādes. Šāda veida semināri varētu kļūt par tradīciju. Protams, ne tik visaptveroši, jo mēs droši vien esam gribējuši neiespējamo, bet nākamajās reizēs vajadzētu koncentrēt uzmanību uz kādu atsevišķu kultūrprocesa problēmu.

T.Tomsons: – Universitātē izglītojas aktierkurss, kas papildinās teātri. Mēs jūtam kultūras profesionāļu trūkumu. Kultūras vadības studentus mēs biežāk gribētu redzēt koncertzālē kā nākamos darba ņēmējus. Šis aspekts ir jāuzlabo.

V.Lēvalde: – Universitāte noteikti ir ieinteresēta sadarboties, jo mēs meklējam iespējas, kā saviem studentiem dot izpratni par praksi.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis: – Pirmais, ko pašvaldība sagaida no universitātes, ir labi aizmirstais vecais – mēs būtu ļoti priecīgi arī uz priekšu saņemt labus skolotājus, kas audzinātu mūsu jauno paaudzi. Jāpiekrīt Timuram, ka jāpalīdz studentiem nonākt pie atziņas, ka ļoti daudz kas ir viņu pašu rokās – jau studiju laikā viņi var meklēt iespējas sevi pierādīt. Tad būs darba vietas, atalgojums un viss pārējais.


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi