Aizvērt

Kaķi ar stāstu

2019. gada 15. aprīlī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Kaķi ar stāstu
Bengālijas kaķis Bendžamins pieder mākslinieces meitai. „Kad izguļas uz radiatoriem, viņš ir tik garš, ka uz audekla visam nepietiek vietas,” smejas Inta.
Foto: Madara Sala
„Esmu īsta kaķu vecene,” tā smejas māksliniece Inta Abramenko, kuras gleznoto kaķu izstāde līdz 10. maijam skatāma Kuldīgas galvenās bibliotēkas otrajā stāvā.
„Mājās man ir viens kaķis – manas mājas svētība. Viņš ir vairākās bildēs, tikai dažās to esmu uzlabojusi par orientālo. Pārējos modeļus atrodu prātā. Ir jau arī pozētāji. Bet pārsvarā izlasu stāstus par kaķiem, kas savulaik bijuši ar kaut ko slaveni. Tad man rodas doma, ko uzgleznot,” atzīst māksliniece.


LAI RUNĀ OTA

Uz Kuldīgu mākslinieci ataicināja keramiķe Maija Mitrēvica. Abas esot mācījušās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. I.Abramenko paralēli gleznošanai mācījusies arī aktiermākslu Liepājas teātra 2. studijā. „Četrus gadus manī dzina glezniecības pamatus. Bija vērts. Pēc vairogdziedzera operācijas tagad skaļi parunāt nevaru. Lai runā ota! Bet pirms gleznošanas spēlēju Liepājas, Valmieras, Dailes un Muzikāli poētiskajā teātrī. Tad mani Rīgā uzaicināja uz dzimtsarakstu nodaļu – kā aktrisei palasīt dzeju. Kad vadītājas vietniece gāja dekrētā, man piedāvāja šo vietu. Nostrādāju 20 gadu. Pēc operācijas darbu pametu, sāku gleznot kaķus. Man piedzima mazmeitiņa, kurai vajadzēja uzdāvināt kaut ko skaistu. Sākumā domāju, ka zīmēšu kādu lellīti vai puķītes, bet tad prātā ienāca Alberta Kronenberga dzejolis Pieci kaķi. To arī uzgleznoju un mazmeitai uzdāvināju. No šiem kaķiem nāca arī pārējie,” māksliniece atceras.


180 GLEZNAS

„Kad mans Filimons jeb Filcītis bija jauns, viņš koda rokās, klēpī nenāca. Tagad viņam ir 13 gadi. Nāk klēpī, uzguļas uz sāpošām vietām, ārstē,” māksliniece rāda gleznas, kuru iedvesmas avots ir
viņas runcis. Stāsti ir arī citiem darbiem: „Pie manis nonāca grāmatiņa par 100 pasaulē slaveniem kaķiem. Tur ir apraksti, bet bilžu nav. Es tad nu izdomāju, kāds tas kaķis varētu izskatīties. Piemēram, Rusiks strādāja pie Melnās jūras. Viņš varēja nekļūdīgi atrast kaviāra kontrabandu. Pēc diviem darba gadiem Rusiku sabrauca. Runā, ka tas bijis atentāts. Pelēce Teksasā laidusi pasaulē 420 kaķēnus. Man ir arī Aspazijas kaķi. Lasīju, ka Rīgas dzīvoklī dzejniecei bijuši trīs kaķi – Didzis, Inga un Sētmalītis, bet Dubultos – jau pieci. Tos arī uzgleznoju.”

I.Abramenko atzīst, ka Kuldīgā izliktie darbi tapuši divos trīs gados. Kopā piecos gados esot uzgleznotas 180 kaķu gleznas, bet būšot vēl. „Braucu arī plenēros, kur gleznoju ainavas, ir klusās dabas, bet kaķi ir vislielākā mīlestība. Pūkainos Angoras kaķus atstāju citiem māksliniekiem. Manējie ir plikie ar lielajām ausīm,” nosmejas I.Abramenko. Paralēli Kuldīgai viņas kaķu gleznas skatāmas Lapmežciema kultūras namā un kafejnīcā Majoros. „Kaķi klejo pa Latviju, gaidām piedāvājumus. Domāju, ka Kuldīgā manējie kaķi iedzīvosies ļoti labi, mīlēs to, jo šeit lec zivis. Lai uz izstādi nāk gan kaķu mīļotāji, gan tie, kas nemīl. Varbūt iemīlēs,” māksliniece aicina.
Komentāri
Lia
2019. gada 16. aprīlī, 23:38
Lai dzivo kaki!
Pievieno jaunu komentāru: