Laikraksts Kurzemnieks

Kādā žurnālistu diskusijā ar Vidzemes Augstskolas rektoru, vēsturnieku Gati Krūmiņu sākās domapmaiņa par vēsturisko notikumu atainojumu latviešu filmās un teātra mākslā. Daļa publikas strikti apgalvoja, ka tādas filmas kā, piemēram, "Rīgas sargi", "Baiga vasara", "Nameja gredzens" ir tīra vēstures falsifikācija un to filmēšana – valsts naudas tērēšana. Pieļāvīgāka attieksme bija pret "Dvēseļu puteni". Citi atzina, ka ne vienmēr mākslas darbam jābūt tik hronoloģiski precīzam kā vēstures grāmatai. Uzsāktā saruna likās turpināma, tāpēc par vēstures atainojumu mākslā vaicājām gan G. Krūmiņam, gan aktierim un topošajam teātra režisoram Jurģim Spuleniekam un arī "Rīgas sargu", "Baigas vasaras", "Nameja gredzena" un citu spēlfilmu režisoram Aigaram Graubam.

Talseniece Megija Upesjozupa ir jauna, ļoti mērķtiecīga un talantīga dejotāja, kas novērtēta ar bagātīgu medaļu un apbalvojumu skaitu gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Megija ir otrais cilvēks Latvijā, kas izcīnījis "Megastar" titulu, kas ir augstākais apbalvojums sporta līnijdejās. Pēc titula iegūšanas par jaunieti, kas jau vidusskolā bija profesionāla dejotāja, šī gada sākumā tapusi arī filma "Uzvarēt sevi", ko uzņēmušas Latvijas Universitātes studentes.

Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls "Zemlika" Durbē šogad svin desmit gadu jubileju. Taču šajā nedrošajā laikā tā rīkotājs Miks Magone ar nelielu humora devu definējis, ka šis ir devītais ar pusi. "Kopienas sajūta – tā ir atbilde uz jautājumu, kā festivālam izdevies tik ilgi noturēties," viņš saka.

Kur šogad Dzejas dienās Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas audzēkņi un latviešu valodas skolotājs Eduards Skabis satikās ar šīs skolas absolventi, tagad Alsungas vidusskolas latviešu valodas skolotāju Elīnu Ceru? Dzejai veltītā pasākumā Alsungā.

Dziedot kopai "Vilkači", 9. oktobrī atvērta Ilgoņa Upmaļa grāmata "Latvija – PSRS impērijas militarizētā kolonija", kas izdota ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres atbalstu.

Liepājas Simfoniskais orķestris uzsācis savu 140. sezonu – skaitlis ir ievērojams. Liepājas muzikālās tradīcijas, kas vēsturiski līdz pat Otrajam pasaules karam bijušas nesaraujamā saistībā ar teātri un operu, pētījusi mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde. Tai skaitā – labvēlīgos faktorus, kas tieši Liepājā ļāva izveidoties un noturēties vecākajam simfoniskajam orķestrim Baltijas valstīs.

Kurzemes ceļojošā cimdu izstāde nonākusi pirmajā pieturā Jaunpilī. Līdz pavasarim ekspozīcija būs krustu šķērsu izrādīta, tāpēc atgriezīsies pie savas ceļamaizes devējas, Saldus pagasta Druvas amatnieku centra vadītājas, etnogrāfisko cimdu adīšanas entuziastes Zintas Vārpiņas. Tad 138 pāri dūraiņu, pirkstaiņu un pulsa sildītāju nonāks atpakaļ pie savām darinātājām.

Ar horeogrāfi Guntu Liepiņu-Milleri tiekamies viņas dzimtajā Kuldīgā. Viņa laikmetīgās dejas prasmes smēlusies Amerikā, šobrīd ar tām dalās Latvijā, bet nākotni saista ar Ameriku.

Pasākumi oktobrī.

.

Mākslas darbus var apskatīt: pie dzīvnieku patversmes Vakara ielā 5, pie Kuldīgas siltumtīklu katlumājas un garāžas Pļavas ielā 7, pie 2. vidusskolas garāžām Jelgavas ielā 62, Priedaines "Upmaļos".

.