Laikraksts Kurzemnieks

18. novembrī Latvijas 102. dzimšanas dienā par spīti ierobežojumiem un atceltajiem svētku pasākumiem Kuldīga ieskanējās vietējo talantu balsīs un daudzviet iemirdzējās karoga krāsās.

Rīt, 18. novembrī, Kuldīgā, Skrundā un Alsungā svētku izjūtu radīs patriotiski uzpostās vietas, kā arī koncerti.

Pēc simt gadu pārtraukuma Brocēnu novada Gaiķu pagastā ieradās valodnieki pierakstīt apkaimes īpašvārdus. Ar viņu ekspedīciju šomēnes atzīmēja trešo Latvijas Vietvārdu dienu.

Kādā žurnālistu diskusijā ar Vidzemes Augstskolas rektoru, vēsturnieku Gati Krūmiņu sākās domapmaiņa par vēsturisko notikumu atainojumu latviešu filmās un teātra mākslā. Daļa publikas strikti apgalvoja, ka tādas filmas kā, piemēram, "Rīgas sargi", "Baiga vasara", "Nameja gredzens" ir tīra vēstures falsifikācija un to filmēšana – valsts naudas tērēšana. Pieļāvīgāka attieksme bija pret "Dvēseļu puteni". Citi atzina, ka ne vienmēr mākslas darbam jābūt tik hronoloģiski precīzam kā vēstures grāmatai. Uzsāktā saruna likās turpināma, tāpēc par vēstures atainojumu mākslā vaicājām gan G. Krūmiņam, gan aktierim un topošajam teātra režisoram Jurģim Spuleniekam un arī "Rīgas sargu", "Baigas vasaras", "Nameja gredzena" un citu spēlfilmu režisoram Aigaram Graubam.