Laikraksts Kurzemnieks

Valsts drošība aizvien vairāk tiek saistīta ar informācijas ticamību un medijpratību, kas ļauj pazīt viltus ziņas un dezinformāciju. Īpaši to saasinājusi Covid-19 pandēmija. Sociālajos tīklos burtiski bango spekulācijas par to, ka nekāda vīrusa nav, rit aģitācija pret masku nēsāšanu un sanitāro normu ievērošanu. Diemžēl ir tāda iedzīvotāju daļa, kas to pieņem par baltu patiesību, pat nepievēršot uzmanību ziņu ticamībai un to avotiem. Viena no pēdējām baumām vēsta, ka Kuldīgā Covid-19 uzliesmojums radīts mākslīgi, lai saņemtu finansiālu Eiropas atbalstu. Ko var darīt valsts un ko mēs paši, lai ticību viltus ziņām mazinātu?

Kopš 2014. gadā Krievija pretlikumīgi okupēja Ukrainas apgabalu Krimu, Latvijā aizvien vairāk piesaukts Zemessardzes vārds, jo tieši šis formējums pirmais sastapsies ar naidnieku, ja tāds iebruks Latvijā. Valsts aizsardzībai tiek piešķirts aizvien vairāk naudas, aktīvāk strādā rekrutētāji, ik pa brīdim dzirdam par jaunas militārās tehnikas iegādi. Vai nauda tiek tērēta pareizajiem mērķiem?

.

2018. gadā Talsu novada Valdgales pagastā meža ugunsgrēks, kas izcēlās valsts nozīmes dabas liegumam Stiklu purvs tuvumā esošajā kūdras purvā, bet pēcāk pārmetās uz mežu, ir pēdējo gadu postošākā ugunsnelaime. Provizoriski aprēķināts: zaudējumi naudas izteiksmē ir vismaz 3,5 miljoni eiro. Izdegusi septītā daļa no Stiklu dabas lieguma jeb 1355 hektāri. Kas divos gados mežu ugunsdrošībā mainījies? Vai viss jau sakārtots?

Šoreiz projektā "Lai dzīve droša un cilvēks aizsargāts" – pētījums: kāpēc tik bieži notiek mežu ugunsgrēki. Kas tiek darīts, lai to būtu mazāk un tie nenestu tādu postu kā pirms diviem gadiem Stiklu kūdras purvā? #SIFMAF2020

Kokapstrādes kombināta "Vulkāns" teritorija, Kuldīgas slimnīcas vecā ēka, bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas kādreiz lepnais kultūras nams Priedainē, naftas produktu uzglabāšanas vieta Skrundā blakus dzelzceļa sliedēm. Šīs vietas pilsētas vaibstus nebūt neizskaistina.

Projektā "Lai dzīve droša un cilvēks aizsargāts" pētījums: kas notiek tā sauktajās degradētajās, pamestajās teritorijās un ēkās. Vai ir cerība tās sakārtot?

Mežkopis Kārlis Blūms jau ilgus gadus dzīvo Kuldīgas novada Rumbas pagasta Maņģenes mežos – dabas liegumā. Darba gaitās iepazinis vēl citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ne tikai mūspusē, bet arī visā Kurzemē un citos Latvijas vēsturiskajos novados. Viņam ir savi ieskati par likumu normām, dabas sargāšanas būtību, sabiedrības izglītotību un attieksmi šajā jomā.

Kā dzīvot dabas liegumā? Divās frontes pusēs – sargātāji un tie, kuri vēlas saimniecisko darbību. Mežkopja Kārļa Blūma pārdomas.

Iepriekš savas atziņas par pandēmijas ieviestajām pārmaiņām pauda uzņēmēji. Šoreiz to jautājām kultūras un garīgās sfēras pārstāvjiem.

Aprīlī Kuldīgā bija jāsākas 11. Starptautiskajam Kārļa Davidova čellistu konkursam, un tā organizēšanā jau bija daudz ieguldīts. Tradīcijas iedibinātāja, E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas pedagoģe STELLA PAVLOVIČA atzīst, ka zaudējumi ir ne tikai nozīmīgā konkursa pārcelšanas, bet arī skolas attālināto mācību dēļ.

Šajā pavasarī pandēmija ieviesa korekcijas ikviena Zemes iedzīvotāja dzīvē. Kā tā ietekmējusi mūsu mazo uzņēmējdarbību? Citi savu uzņēmumu aizvēruši, citi pārprofilējušies – radījuši jaunas preces vai pakalpojumus, citi pēc pilnīgas vai daļējas pāris mēnešu piespiedu dīkstāves darbību atsākuši.