Aizvērt

Vai administratīva teritorijas pārdale ietekmēs identitāti?

2021. gada 29. janvārī, 07:25
Raksta autors: Jolanta Hercenberga, Daiga Bitiniece
Vai administratīva teritorijas pārdale ietekmēs identitāti?
Alsundzniece Ilga Leimane (no kreisās) Jūrkalnē etnogrāfisko ansambli "Maģie suiti", kas pastāv vairāk nekā 60 gadus, vada kopš 2000. gada. Tas ir kā apliecinājums, ka suitu identitātes apzināšanās spēj kāpt pāri administratīvajām robežām.
Par to, kā plānotā novadu reforma ietekmēs vietējo identitāti un kultūru, viedokļus izsaka Skrundas, Alsungas un Kuldīgas novada deputāti. Bet Kuldīgas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa stāsta par līdzšinējo sadarbību.
Robežām nav nozīmes

„Plānotā reforma varētu jaunā novada kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību ietekmēt pozitīvi,” uzskata Kuldīgas novada kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.


Sadarbība nav pārtrūkusi
„Pašvaldību likums ir noteicis rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Bet jautājums ir – ko mēs katrs saprotam ar jēdzienu vietējā identitāte,” saka D.Reinkopa. „Manuprāt, tā ir saistīta ar personas izpratni un izjūtu par piederību konkrētai vietai vai etniskai grupai, kurai ir kopīga vēsture, tradīcijas, valoda vai dialekts, zināšanas. Un kopt šo piederību kopienai cilvēkam ir emocionāli svarīgi.
Cik man zināms, pēc reformas teritoriālais dalījums pagastos un pilsētās tiks saglabāts, saglabāsies vietējie nosaukumi.
Kuldīgas novads atgriezīsies bijušā Kuldīgas rajona robežās – vienā pašvaldībā būs pašrei- zējais Skrundas, Alsungas un Kuldīgas novads. Sadarbība kultūrā starp tiem nekad nav pārtrūkusi: Kuldīgas novada muzejā lielu krājuma daļu veido priekšmeti un liecības, kas iegūtas gan Alsungas, gan Skrundas novadā. Kuldīgas galvenā bibliotēka metodiskās funkcijas izpilda gan Skrundas, gan Alsungas bibliotēkās. Laba sadarbība starp kultūras iestādēm notiek Dziesmu un Deju svētku nodrošināšanā – tiek rīkotas kopīgas skates, kolektīvi apgūst kopīgu repertuāru, piedalās tradicionālās kultūras pasākumos.
Cieša sadarbība mums ir ar etniskās kultūras centru Suiti, jo 2009. gadā līdz ar Kuldīgas rajona padomes likvidēšanu un Gudenieku pagasta pievienošanos Kuldīgas novadam mūsu pašvaldība pārņēma abu šo pašvaldību juridiskās saistības, kopš tā laika ir viena no centra Suiti dibinātājiem un juridiskajiem biedriem. Pavisam ir ap 50 biedru, tai skaitā Alsungas novada dome, Kuldīgas novada (Gudenieki un Basi) un Ventspils novada pašvaldība (Jūrkalne).
Domāju, ka suitu piemērs ļoti uzskatāmi parāda: robežām nav nozīmes, ja cilvēkos dzīvo vēlme savu kultūras mantojumu saglabāt, kopt un celt godā. Pašapziņas un piederības pieaugums nav atkarīgs no tā, kādā teritorijā tu dzīvo, bet gan no tā, cik stipri cilvēki grib būt ar šo vietu un tās tradīcijām saistīti, cik ļoti lepojas ar savu kultūras mantojumu.”

Mantojuma saglabāšanā vēl spēcīgāks
D.Reinkopa uzskata, ka no novadu apvienošanās kultūras mantojuma saglabāšana tikai iegūs: „Pirmkārt, tāpēc, ka ir tā viena no Kuldīgas novada domes augstākajām prioritātēm. To pierāda centieni un neatlaidība, sagatavojot pieteikumu vecpilsētas vērtību iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Otrkārt, tāpēc, ka šis notikums kalpo kā paraugs, kā darboties, lai unikālas vērtības aizsargātu, kā sadarboties ar iedzīvotājiem, veidot viņu izpratni par kultūras mantojumu un iesaistīt tā saglabāšanā.
Pēc reformas Kuldīgas novads šajā jomā kļūs vēl spēcīgāks, jo klāt nāks atbildība par vēl vienu unikālu vērtību – suitu etnisko kultūrtelpu. Kā zināms, 2009. gadā tā jau iekļauta UNESCO nemateriālā un neatliekami saglabājamā kultūras mantojuma sarakstā. Kopš tā brīža pagājuši jau 12 gadi un ir panākts milzīgs progress: suitu kopiena kļuvusi saliedētāka, vairāk ieinteresēta savu mantojumu kopt, ir palielinājušās iespējas to darīt un arī šī mantojuma prestižs jaunās paaudzes vidū. Burtiskā nozīmē uzplaukusi suitu tautas tērpa un tā detaļu valkāšanas un darināšanas tradīcija, atdzimusi dūdu un kokles, kā arī citu instrumentu spēle, tiek popularizēts kulinārais mantojums.
Attīstītas spēcīgas radošās industrijas un uzņēmējdarbība.”

Stratēģija top kopā
D.Reinkopa stāsta, ka tiek veidota Kuldīgas novada kultūras attīstības programma 2021.–2028. gadam. „Esam aicinājuši gan Skrundas, gan Alsungas domi tajā iesaistīties. Šis būs vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura izstrāde ļoti palīdzēs nozarē izvērtēt situāciju, ieraudzīt problēmas un trūkumus, nospraust mērķus un izvēlēties labāko rīcību to sasniegšanā. Tajā tiks definēts, kādus rezultātus no kultūrpolitikas sagaidām. Liela nozīme būs iedzīvotāju iesaistei, īpaši nevalstiskajam sektoram, jo visos trijos pašreizējos novados ir daudz biedrību, kas kultūrā darbojas aktīvi.
„Robežām nav nozīmes, ja cilvēkos dzīvo vēlme savu kultūras mantojumu saglabāt, kopt un celt godā.”
______________________________________________________________________________________________




__________________________________________________________________________________________________
VIEDOKĻI

Kādas ir kultūras un identitātes galvenās vērtības trijos mūspuses novados? Kā reforma varētu ietekmēt to saglabāšanu?
Kādi plusi un mīnusi no apvienošanās varētu būt?

„Ticu, ka nekam nevajadzētu mainīties”
Ivars Grundmanis, Skrundas novada deputāts (Latvijas Reģionu apvienība): – Pie identitātes varētu minēt Skrundas novada izloksni, tautas tērpu un tā rakstus, vēsturiskās tradīcijas, militāro mantojumu – vietas un militāros pasākumus, kas mums notiek. Arī represēto vagons, neatkarības cīņu mantojums, mūsu amatiermāksla un, protams, daba: Venta, pilskalns tās krastā, takas, iežu atsegumi.
Es esmu optimists un domāju, ka reforma nekādi nedrīkst to ietekmēt. Tas mūsu novadā paliks. Reforma neparedz, ka visi mūsu 5000 iedzīvotāji pārcelsies citur un mainīs tradīcijas.
Formāli apvienojas teritorijas, un es pat domās nepieļauju, ka identitātē kaut kas varētu mainīties. Mūsu novada iedzīvotāji un pasākumu organizētāji ir tik spējīgi, lai kopējais novads vēstures un kultūras mantojumu saglabātu tādu, kāds tas ir.
Domāju, ka katrā novadā tas paliks.
Pašdarbība Skrundas novadā ir spēcīga. Ar tādu iedzīvotāju skaitu kā mums ir dažādu paaudžu deju kolektīvi, kori, citi dziedātāji. No apvienošanās guvums varētu būt tāds, ka visos trīs novados ienāk jaunas, no diviem citiem aizgūtas vēsmas.
Varētu būt ciešāka visu trīs novadu sadarbība, un iedzīvotāji saņemtu vēl labāku sniegumu.
„Reforma neparedz, ka visi mūsu 5000 iedzīvotāji pārcelsies citur un mainīs tradīcijas. Formāli apvienojas teritorija, un es pat domās nepieļauju, ka identitātē kaut kas varētu mainīties.”

„Kāpēc lai būtu labāk nekā Gudeniekos?”
Grigorijs Rozentāls, Alsungas novada deputāts (apvienība Par Alsungas novada attīstību):
– Mūsu galvenā vērtība ir suitu identitāte. Zem tās ir materiālais un nemateriālais kultūras mantojums.
Ja nebūtu identitātes, kas vēsturiski radās baznīcas un reliģiskās nošķirtības dēļ, nebūtu mantojuma. Līdz ar to viss balstās grupas identitātes izjūtā.
Ar apvienošanos saredzu draudus tai zust. Ja tās nebūs, tad būs līdzīgi kā savā laikā ar lībiešu un ķoniņu identitāti, kuras nu vairs nav. Šoruden izbraucu četrus Turlavas gala ķoniņu ciemus un kapsētas. Ļoti labi var redzēt, kā, identitātei neesot, tur vairs nav ne materiālā, ne nemateriālā mantojuma. 1929. gadā notika Ķoniņ- ciema sadalīšana. Izkaisīja pa dažādām pašvaldībām, un tā viss zuda. Mazā identitāte lielajā izšķīst. Pēc laika tās vairs nav.
Lībieši 1923. gadā mēģināja uztaisīt savu pašvaldību.
Rīga pateica, ka tādas nebūs, un šodien nav vairs arī pašu lībiešu. Var vainot padomju pierobežas zonu un vēl visu ko, bet pēc dziļākās būtības tie zuda tāpēc, ka viņus kā sastāvdaļu ielika lielākā apvienībā, kur viņi bija politiski un ekonomiski nenozīmīga daļa.
Tā es uz suitu identitāti skatos teritoriālās reformas gaismā. Mēs nemodelējam neko tādu, par ko nebūtu zināms, kā notiks nākotnē. Nav pat jāmodelē – varam aizbraukt uz Gudeniekiem, kas ir vecs suitu pagasts, kurā šobrīd nav ne ekonomiskās attīstības, ne kultūras dzīves, ne skolas. Bērni tiek vesti mācīties ārpus suitu
novada. Līdzīgi kā Austrālijā iezemiešu bērnus veda ārā un mēģināja pārtaisīt par civilizētiem cilvēkiem. Nezi- nu, vai var ieraudzīt, ko lielā pašvaldība ar intelektuāli un materiāli lielākiem resursiem pēdējos desmit gados Gudeniekos ir darījusi, lai suitu identitāte saglabātos dzīva. Ne muzejiska, bet dzīva. Uzrakstīja projektu un ieguldīja naudu saieta namā, bet tas arī ir vienīgais mēģinājums kaut ko darīt. Tika savests kārtībā kultūras nams, bet tas nekādā mērā netuvina mērķim saglabāt pagastā suitu dzīvo identitāti. Būtu jābūt ceļa kartēm, pasākumu plānam, finanšu plānam. Tad varētu just, ka virzās uz mērķi.
Mums Alsungā suitu identitāte joprojām ir dzīva, un mēs to gribētu tādu saglabāt. Bet man grūti iedomā- ties, ar ko Alsunga atšķiras no Gudeniekiem, lai pēc apvienošanas nenotiktu līdzīgi. Mazliet vairāk cilvēku, intelektuālā kapacitāte, labāks ceļš un vēsturisks objekts pils veidolā? Mana pārliecība ir tāda, ka tie, kuri lems Kuldīgā, nebūs ieinteresēti Gudeniekos darīt vairāk, kā jau ir darījuši desmit gadus. Tas, ka mūs pievienos lielākai pašvaldībai, neizbēgami radīs nomales efektu. Pat tad, ja īslaicīgi tas nenotiks, ilgtermiņā notiks. Savukārt tas negatīvi ietekmēs ekonomiku. Es tiešām neticu, ka nenotiks naudas pumpēšana no šīs vietas uz centru.
„Mana pārliecība: tie, kuri lems Kuldīgā, nebūs ieinteresēti Gudeniekos darīt vairāk, kā jau ir darījuši desmit gadus.”

Identitāte saglabāsies, nauda kultūrai samazināsies
Aivars Rudzroga, Skrundas novada deputāts (Zaļo un Zemnieku savienība): – Ar identitāti nekas krasi nemainīsies. Es atceros padomju laikus, kad Skrunda bija Kuldīgas rajona sastāvdaļa un visa dzīve bija saistīta ar Kuldīgu. Sportā es arī pats sacensībās pārstāvēju Kuldīgas rajonu. Tad bija finansiālā atdalīšanās un vairāk neatkarības, un veselības, izglītības un arī iepirkšanās jomā cilvēki izvēlējās vairāk doties uz Saldu. Tagad tas mainīsies, un šie jautājumi atkal būs jākārto Kuldīgā. Bet vismaz manas paaudzes Skrundas novada iedzīvotāji pēc vēsturiskās atmiņas jutušies piederīgi Kuldīgai. Grūti ko teikt par neatkarības laikā dzimušajiem jauniešiem.
Es neesmu liels kultūras pārzinātājs, bet domāju, ka mēs arī atsevišķos novados neesam nemaz atdalījušies. Sadarbība ir saglabājusies. Tajā šī reforma neko nemainīs.
Bet finansējums Skrundai gan varētu mazināties. Mums gan pilsētā, gan pagastos ir aktīvi pašdarbnieki. Kultūras namā, kad nebija ārkārtējie apstākļi, durvis bija atvērtas no agra rīta līdz vēlam vakaram – visu laiku kaut kas notika. Pašdarbnieku koncertos zāle ir skatītāju pilna. Tas, protams, prasa daudz naudas. Bet reformas galvenais mērķis ir samazināt izdevumus un vairāk novirzīt attīstības centriem. Neizbēgami tas notiks arī kultūrā – ar to jārēķinās. Arī iepriekšējās reformas pieredze rāda, ka tieši tā jau neviens nevēlas, bet laika gaitā situācija tāda izveidojas: veidojas nomales, un finansējums tām tiek arvien mazāk.
Kā redzam, ne tikai reforma vien samazina līdzekļus.
Šīgada budžets samazināts jau bez tās. Pašvaldībās tas ir diezgan jūtams, un tas ietekmēs arī kultūru. Plusus reformas dēļ neredzu.
„Arī iepriekšējās reformas pieredze rāda, ka tieši tā jau neviens nevēlas, bet laika gaitā situācija tāda izveidojas: veidojas nomales, un finansējums tām tiek arvien mazāk.”

„Patstāvība tiek zaudēta”
Aivars Sokolovskis, Alsungas novada deputāts (Zaļo un Zemnieku savienība): – Identitāte ir patstāvība. Alsundznieki ir ar savu es. Reformas jeb, kā es to sauktu, aneksijas rezultātā patstāvība tiks zaudēta. Alsungai domē nebūs pār- stāvniecības. Citi pateiks, kā jādara. Alsundznieki nav pieraduši, ka viņus kāds bīda. Es biju viens no tiem, kuri 90. gadu sākumā iestājās par to, ka katram pagastam jābūt pašnoteikšanās tiesībām. Iesniedzām priekšlikumus pašvaldību likumam. Nu iegūtā pašnoteikšanās tiek zaudēta. Identitāte zudīs, bet kultūrā gan neredzu, ka kaut kas mainīsies, kļūs sliktāk. Mēs esam kurzemnieki – mums ir daudz kopīgā. Varētu pat būt labāk, jo palielināsies konkurence. Varētu būt vairāk sevi jāpierāda, lai iegūtu finansējumu. Tas nav slikti.
„Identitāte zudīs, bet kultūrā varētu būt pat labāk, jo palielināsies konkurence un būs vairāk sevi jāpierāda.”

Viens otru bagātinās
Mārtiņš Tjarve, Kuldīgas novada deputāts (KPV LV):
– Es uzskatu, ka identitātes jomā un kultūrā līdz ar reformu varētu būt tikai pienesums. Novadi viens otru bagātinās. Lielāks novads ir spēcīgāks, un lielāku atbalstu gūs visi. Bažām, ka kādu iedzīvotāju identitāte varētu zust, nav pamata. Kādēļ lai lielais novads kādas vietas kultūrtelpu neatbalstītu? Varam paskatīties uz šībrīža lielajiem novadiem. Vai tad to attālās un mazās vietas ir pamestas novārtā un atbalstu nesaņem? Īsti tā nav. Arī investoriem ir interese ieguldīt naudu lielākā pašvaldībā, un no tā arī kultūra gūst labumu. Es redzu, ka pēc reformas iedzīvotājiem būs labāk.
„Kādēļ lai lielais novads kādas vietas kultūrtelpu neatbalstītu?”

„Katram pašam sevi jādefinē”
Ruta Karloviča, Kuldīgas novada deputāte (Zaļo un Zemnieku savienība): – Vispirms katram pašam sevī jānodefinē, kas es esmu, kādas ir manas vērtības, kāda ir mana piederība, kādu tradīciju uzturēšana man ir un vienmēr būs svarīga.
Un kāpēc. Vienai sabiedrības daļai nav tādas personīgas piederības. Mēs taču šad tad dzirdam: „Kāda valsts? Kādas vērtības? Priekš kam tas? Nekas jau no tā nemainās!
Tagad manas mājas ir visa pasaule.” Būtiski ir saprast, ar ko mēs katrs sevi identificējam. Tas jāsāk ar ģimeni. Arī ar skolēniem dažādā vecumā runājot par vērtībām, par identitāti, piederību, izpratne par šiem jēdzieniem ir ļoti dažāda. Tiem cilvēkiem, kuriem ir iekšējā piederība savai valstij, pilsētai, kopienai, kur cieņā tiek turēta dzīves vieta, ģimenes un kopienas tradīcijas, vēsture, vietējās kultūras tradīcijas, jau tagad ir un vienmēr pavērsies iespējas visnotaļ dažādi apliecināt sevi valodas, tradīciju kopšanā, vēstures saglabāšanā. Līdz ar to identitāte tikai no vienas puses ir sociāli konstruēta – tās uzturēšanā īpaša nozīme ir konkrētu cilvēku, speciālistu, kopienu iniciatīvai.
Saistībā ar novadu apvienošanos saprotama ir trauksme par dažādu kopienu identitātes saglabāšanu, jo piederība rada drošību, norobežojot mūs no viņiem, izceļot savas kopienas pozitīvās īpašības vai arī uzsverot viņu negatīvās iezīmes.
Manuprāt, apvienošanās dēļ katra novada identitātei apdraudējuma nav, ja tās kopēji iesākto turpinās. Jaunajā novadā svarīgi būs stimulēt katra novada kultūras un vēsturisko tradīciju izkopšanu.
Attiecībā uz savu dzimto pusi, kurā suiti par savu piederību izjūt dziļu lepnumu, gribu atbildēt ar viņu pašu vārdiem: „Mēs ticam, ka, mērķtiecīgi strādājot, suiti sagaidīs ne tikai savas pastāvēšanas 400 gadus, bet arī 500 un pastāvēs vēl ilgi pēc tam, ar savu kultūru un īpašo, katolisko identitāti bagātinot ne tikai šo valsti vien.”
„Būtiski ir saprast, ar ko mēs katrs sevi identificējam. Tas jāsāk ar ģimeni.”
_______________________________________________________________________________________

APTAUJA

Kā Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada apvienošana varētu ietekmēt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu?


Raimonds Pirtnieks, bezdarbnieks: – Protams, būs sliktāk, it sevišķi Alsungai. Kuldīga netiek galā pati ar savu kultūras mantojumu, kur nu vēl tālāk! Domāju, ka Alsunga zaudēs, jo naudu atņems novada centrs. Piemēram, Ogre saņem maksājumus no mazajiem blakus novadiem, bet vai tad tā ir kas labāk? Kad taisīja iepriekšējo reformu, bija Zalāns (ministrs Edgars Zalāns – red.), bet esam turpat, kur bijām. Tas nav pārdomāti, un tā nav efektīva naudas tērēšana.


Anna Olštrema, pensionāre: – Kuldīga jau cīnās par savu novadu un cīnīsies arī par visu veco, lielo rajonu. Es domāju, ka suiti neko nezaudēs. Tie ir spēcīgi. Mūsu priekšsēdētāja jau cīnās, un es domāju tās labākās domas. Kā tur iznāks, es gan nezinu. Novadu apvienošana mani apmierina. Galvenais, lai sakārto laukus.


Ingrīda Paegle, pensionāre: – Es šajā jautājumā neesmu iedziļinājusies, bet nedomāju, ka mazajiem novadiem tas nāks par labu. Tie ir nokomplektējušies un ļoti stabili savā etnogrāfiskajā dzīves stilā, un nevajadzētu jaukt kopā. Suiti ir ļoti aktīvi – lai viņiem veicas! Interesanti, ka nav viss vienveidīgs. Tradīcijas varētu ciest, bet cerēsim, ka tā nebūs. Jo lielāks novads, jo materiāli tomēr izdevīgāk.


Ivars Švalbe, pašvaldības darbinieks no Laidiem: – Es noteikti neesmu šīs reformas atbalstītājs. Alsungai jābūt pašai par sevi. Kaut kāda Padomju Savienība te atgriežas, kad viss bija viens liels kolhozs. Tradīcijas varētu ciest. Vairāk domāju par suitiem. Mums tuvāk ir Skrunda – tur tradīcijas nav tik izteiktas, bet kāds Skrundas novada pagastiem būs attālums līdz Kuldīgai? Nezinu, kā tas izvērtīsies.


Ieva Elstiņa, skaistumkopšanas speciāliste: – Teikšu godīgi: man nav viedokļa. Neesmu par to domājusi. Kādu laiku dzīvoju Kuldīgā, kaut esmu no Vidzemes. Manu dzīvi reformas neietekmēs, un domāju, ka arī tradīcijas necietīs. Ja būs stipra pārliecība par savām saknēm, tad šis neko nemainīs. Latvija tā jau ir maza, tāpēc tradīcijas ir svēta lieta, un tās jāsaglabā.


Aija Dzintra Fiļippova, pensionāre: – Man grūti teikt. Manā bērnībā šāda apvienošana jau notika, neatceros gan, kā tad bija. Tradīcijas jāsaglabā – tas jau nekas, ka būs viens novads.
Nevajag pazaudēt to, kas ir. Suiti ir izturīgi un ņipri, un domāju, ka nekas nezudīs. Nezinu, ko novadu apvienošana dos. Drusciņ jau tā ir politiskā spēle.

Elisa Rudzīte, Alberta Dintera foto
_______________________________________________________________________________________________
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.