Aizvērt

Cik lielas ir lielākās pensijas? Petravičas izteikumi neatbilst patiesībai

2019. gada 20. novembrī, 12:53
Raksta autors: Sabīne Bērziņa, "Re:Baltica"/"Re:Check"
Cik lielas ir lielākās pensijas? Petravičas izteikumi neatbilst patiesībai
Foto: Oksana Džadana, "F64 Photo Agency"
Oktobra beigās medijos izskanēja ziņa, ka valstī desmit lielāko pensiju saņēmēji ik mēnesi gūst no deviņiem līdz pat 19 tūkstošiem eiro. "Re:Check" secināja – tā nav taisnība. Ziņojot par valsts lielākajām pensijām, kļūdījās gan mediji, gan labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kuru tie citēja. Turklāt diskusijā mazāk uzmanības saņēmis cits fakts – lai gan spēkā it kā ir obligāto iemaksu griesti, faktiski lielāko algu saņēmēji arī pašlaik var uzkrāt ļoti lielas nākotnes pensijas. Šādu iespēju viņiem Saeima sarūpēja pērn, atbalstot pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") priekšlikumu izmaiņām Solidaritātes nodokļa likumā. Labklājības ministrija (LM), kas iebilda jau toreiz, tagad rēķina, kāda ir tā ietekme un kā griestus tomēr atjaunot.
Neprecīzā ziņa par lielajām pensijām medijos izplatījās kļūdu ķēdītes rezultātā. Tās sākumposms ir Petraviča pati. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 23.oktobrī viņa sacīja: “Lielākā pensija šobrīd ir 19 400, bet tas ir tāds viens cilvēks. Tad attiecīgi arī pa vienam uz leju astoņi tūkstoši, septiņi ar pusi, septiņi. Tas pirmais desmitnieks ir tātad no 19 līdz septiņiem tūkstošiem.” Tā liecina sēdes ieraksts. Taču LM dati rāda, ka desmitnieku noslēdz piecus, nevis septiņus tūkstošus eiro liela pensija.

Fragments no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdes 23.oktobrī: https://soundcloud.com/re-baltica/petravicasfragments







Savukārt medijos pēc sēdes parādījās informācija, kas neatbilst ne realitātei, ne Petravičas izteikumiem. Virsraksti ziņu portālos vēstīja, ka apjomīgākās pensijas ir no deviņiem līdz 19 tūkstošiem. To, ka šo neprecīzo informāciju vienbalsīgi atkārtoja teju visi ziņu portāli, izskaidro tas, ka ziņas autors ir viens – ziņu aģentūra LETA. Turklāt jāpiebilst, ka kļūdu ķēdīte turpinās arī dažu portālu ziņas tekstā, jo tas nesaskan ne vien ar realitāti un Petravičas teikto, bet pat ar ziņas virsrakstu. Piemēram, db.lv ziņas tekstā pausts, ka otrā lielākā pensija ir apmēram 8000 eiro. Daļa portālu nesaskanīgo informāciju no teksta gan izņēmuši.





LIELO PENSIJU AUDZĒŠANA TURPINĀS

Dažiem iedzīvotājiem lielās pensijas izdevies uzkrāt, jo vēsturiski bijuši vairāki posmi bez sociālo iemaksu limita jeb griestiem. Piemēram, 19 tūkstošu pensija uzkrāta, jo 1996.gadā ne tikai nebija sociālo iemaksu ierobežojumu, bet to apjoms arī tika attiecināts uz visiem iepriekšējiem darba stāža gadiem. Līdz ar to izveidojās situācija, kad pašlaik lielākās pensijas saņēmējs kopumā budžetā iemaksājis mazāk nekā tagad saņem, Re:Check teica Petraviča. Iemaksu griesti nebija noteikti arī no 2008. līdz 2013.gadam.

Taču neierobežoti lielas pensijas iespējams uzkrāt arī kopš šī gada sākuma, skaidroja ministre. Ir noteikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) limits, proti, nav iespējams veikt maksājumus no vairāk nekā 62 800 eiro gadā. Taču pensiju budžetā nonāk arī daļa solidaritātes nodokļa iemaksu, ko veic apmēram seši tūkstoši cilvēku.

Katra iedzīvotāja pensiju veido trīs daļas jeb pensiju līmeņi. Nauda, kas iemaksāta pirmajā līmenī, tiek izmantota, lai izmaksātu pensijas pašreizējiem pensionāriem. Arī otrā līmeņa iemaksas veidojas automātiski no darba algas, taču tās uzkrāj katram iedzīvotājam personīgi un pašreizējiem pensionāriem neizmaksā. Savukārt, vai un cik uzkrāt arī pensiju trešajā līmenī jeb pēc būtības privātā krājkontā, atkarīgs no katra indivīda.

Taču tagad šī kārtība daļēji pajukusi. Pagājušā gada beigās Saeima grozīja solidaritātes nodokļa likumu tā, ka nodokļa maksājums pirmajam pensiju līmenim arī tiek reģistrēts nodokļa maksātāja personīgajā kontā, nevis tiek ieskaitīta kopējā pensiju budžetā solidaritātei. Ne LM, ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šobrīd sīkāk nekomentē šo grozījumu ietekmi uz nākotnes pensijām, jo LM vēl analizējot, kādi faktori tieši un netieši veicina lielo pensiju veidošanos. Ministrijā vienīgi atgādina, ka tās eksperti bija pret šādām solidaritātes nodokļa izmaiņām.


PŪCE: IZMAIŅAS LIKUMĀ PALĪDZ ĀRSTIEM

Pūce, kurš grozījumu likumā ierosināja un aizstāvēja Saeimas sēdē, solidaritātes nodokli neatbalsta vispār. Viņš Re:Check skaidroja, ka lielo algu saņēmēji augstākus nodokļus maksā jau ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja progresivitāti nepieciešams palielināt, jāparskata šī nodokļa likmes. Savukārt, ja solidaritātes nodokļa nebūtu, sevišķi lielas pensijas veiksmīgi varētu ierobežot ar pašreizējiem VSAOI griestiem. Viņš arī uzskata, ka pašreizējā Saiema varētu atbalstīt to, ka Solidaritātes nodoklis tiek atcelts.

Gan Saeimas sēdē, gan telefonsarunā ar Re:Check Pūce norādīja, ka izmaiņas nākot par labu, piemēram, ārstiem, kas ilgstoši mācās un, strādājot rezidentūrā, saņem zemu atalgojumu, un tādēļ nevar uzkrāt pietiekamu pensiju. “Pēc tam, kādu brīdi strādājot, kļūstot par profesoriem un saņemot lielas algas par pacientu konsultācijām, viņi saņem relatīvi lielus ienākumus. Izmaksājot pensiju, ienākumi tiek rēķināti no visa perioda,” viņš pauda. Iespēja uzkrāt privāti esot kā kompensācija. Vēl grūtāk uzkrāt pensijai esot ārstēm sievietēm, kas iet bērnu kopšanas atvaļinājumā, jo tajā laikā iemaksas pensijai ir zemākas. Jānorāda, ka tā gan nav unikāla situācija labi pelnošām sievietēm. Tāda pati problēma skar arī sievietes ar zemām algām.

Pūce arī neaizstāvot izmaiņas solidaritātes nodokļa likumā kā labāko risinājumu. Viņš atgādina, ka izmaiņas likumā tika izskatītas lielā ātrumā, steidzamības kārtā, līdz ar to “diskusijas un debašu par priekšlikumiem faktiski nebija.”

Lai ierobežotu lielās pensijas, iepriekš publiskajā telpā Petraviča apsprieda ideju, ka tām varētu piemērot būtiski augstāku jeb 50% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādu ideju LM gan neizskatot saistībā ar tiesāšanās riskiem. “Izmaksu griestus nevar uzlikt, ja nav iemaksu griestu,” teica ministre. Idejas, kā atkal uzlikt maksājumu griestus, sekos pēc tam, kad LM pabeigs analīzi.



Pārbaudīto faktu vērtējums – Puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta).



UZZIŅAI


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas:

tumši zaļapatiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms),
gaiši zaļatuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes),
dzeltenapuspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta),
oranžadrīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta),
sarkananav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo).

Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: