Aizvērt

Viedoklis. Piebilde pie kāda lēmuma

2020. gada 20. novembrī, 11:36
Raksta autors: Juris Andersons
Viedoklis. Piebilde pie kāda lēmuma
Foto: Lāsma Reimane
Izlasot ziņu 30. oktobra "Dienā", biju pārsteigts. Teksts bezkaislīgi vēstīja: „Ņemot vērā vecāku aptaujas rezultātus, Kuldīgas novada dome ceturtdien nolēma neatļaut uz V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jumta izvietot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) mobilo antenu un sakaru aparatūru.” 76% no aptaujā saņemtajām atbildēm bijušas pret antenas uzstādīšanu. Te gan uzreiz jāpaskaidro: biju patīkami pārsteigts, ka, neskatoties uz milzīgo jauno tehnoloģiju kompāniju lobiju, cilvēki ieklausījušies daudz klusākajā saprāta balsī.
Varbūt šis laiks ir radījis noskaņu, kurā cilvēkus pārliecināt ar progresa argumentiem kļūst grūtāk. Šķiet, arvien vairāk iedzīvotāji izjūt īsti nenoformulējamu sajūtu, ko varētu saukt par aizdomām, ka „mūsu karaļvalstī kaut kas nav kārtībā”. Pat neskatoties uz valdības vīru pausto, ka krīze tūdaļ būs pārvarēta, ekonomika ātri atgriezīsies pirmspandēmijas stāvoklī un Latvija „ies garām kaimiņiem, tā kā rūc”.

Varbūt cilvēki jau agrāk zināja to, par ko vēstīja 29. oktobra Diena, proti, ka, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem kritērijiem nākamā gada 1. septembrī darbs jāizbeidz 121 vidusskolai (no 291). No Kuldīgas melnajā sarakstā iekļuvušas Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola, Kuldīgas Centra vidusskola un Kuldīgas 2. vidusskola (ko pašvaldība jau plānojusi reorganizēt). Interesanti: tieši uz tās skolas jumta, kura darbu turpinās (vai ilgi?), ir interese izvietot iekārtas. Vai tā ir sakritība, vai tieši tāpēc šī ēka izvēlēta? Kāpēc gan uz skolas jumta? Vai tā ir augstākā ēka Kuldīgā? Un jumts arī, liekas, nav tas plakanākais... Bet cilvēku atbilde bija pavisam skaidra – 3/4 aptaujāto bija pret.

Iespējams, ka bērnu vecāku viedokli izšķīra kāda neatkarīga eksperta konsultācija, un varu tikai cerēt, ka tā. Taču katram gadījumam – jo šis noteikti nebūs pēdējais mēģinājums šādas iekārtas ierīkot – gribu dalīties ar informāciju, kāda ir manā rīcībā (ne mazākajā mērā nepretendējot uz eksperta statusu).

Elektrība un inteliģence

Austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners dzimis 1861. gadā, un viņa darbības lauks ir krietni plašs: sākot ar ideju apvienot zinātni un garīgumu un beidzot ar pavisam konkrētām izpausmēm arhitektūrā – trīs viņa projektētās ēkas iekļautas modernās arhitektūras nozīmīgāko darbu sarakstā. 1924. gadā R.Šteiners raksta: „Mums jāapsver elektrības loma, ko tā ieņem mūsu dzīvē. (..) Elektriskās strāvas radītā elektromagnētiskā starojuma vidē cilvēka attīstība ierastajā veidā vairs nebūs iespējama. Šis starojums atstāj fundamentālu iespaidu uz cilvēka attīstību. Dzīve elektrības izraisītajā starojumā ietekmēs tā, ka viņš vairs nespēs saprast nemitīgi pieaugošo informāciju. Un rezultāts būs inteliģences pazemināšanās, ko varam novērot jau šodien. Jau tagad varat redzēt cilvēkus, kuru spēja saprast sagādā daudz lielākas grūtības, nekā tas bija pirms dažām desmitgadēm.”

Vai tas ir ierocis?

Stāsta Barijs Trovers, Lielbritānijas Karaliskās Jūras spēku flotes mikroviļņu ieroču eksperts: „(..) kad pievienojos flotei, specializējos mikroviļņu izmantošanai karā, (..) un mūs jau neizglīto tikai par radaru, bet arī par mikroviļņu veidiem un to lietošanu. Mikroviļņu ieročus izmantojot karā, tie var sāpināt un ievainot. Tieši tāpat šos ieročus lieto šodien. Kad valdībām nepatīk kāda cilvēku grupa, piemēram, sievietes, kuras piedalījās protesta demonstrācijā pie ASV Gaisa kara spēku bāzes Greenham Common Anglijā, viņas tika apstarotas. Mēs apstarojām katoļus Ziemeļīrijā, lai padarītu viņus slimus. Tas notiek visā pasaulē – tas ir ierocis, par kuru jūs nezināt, ka tas pavērsts pret jums. Apstarošanas devas ir ļoti, ļoti mazas, un tas patiesībā ir vēl bīstamāk. Var paiet gads, divi, kamēr parādīsies neiroloģiskas saslimšanas un vēzis. (..) Tas ir perfekts ierocis valdībām.”

„5G ir nāvējošs,” kategorisks ir Marks Stīls, Lielbritānijas ieroču sistēmu izvietošanas eksperts. „Pašreiz tiek ieviests 5G, kas paredzēts liela apjoma informācijas pārraidīšanai, taču tā ir tā pati frekvence, ko lieto demonstrantu izklīdināšanai, un tas ir ierocis. Tas ir neiedomājami efektīvs, nosakot mērķu atrašanos, un tas var sekot atsevišķi izvēlētam indivīdam. Sistēma darbojas kopā ar LED ielu apgaismojuma tīklu, kas patiesībā ir slēptas uztveršanas un raidīšanas iekārtas. Tiklīdz ierīkojām antenas, parādījās bērni ar asiņojošu degunu.”

 

Dažādās valstīs – atšķirīgi standarti

Žurnālā Science of The Total Environment sniegta informācija par mikroviļņu starojuma intensitātes (uw/cm2) bioloģisko ietekmi:

               -  0,0000000002 uw/cm2: darbojas mobilie telefoni,

                -  0,000027 uw/cm2: priežu skuju bojājumi,

               -  0,05 uw/cm2: bērniem parādās galvassāpes, grūtības koncentrēties, uzbudinājums,

               -  1,0 uw/cm2: Wi-Fi režīmā darbojas pārnēsājamais dators, spermas DNS fragmentācija, auglīguma samazināšanās, galvassāpes, reiboņi, uzbudināmība, nogurums, nespēks, bezmiegs, sāpes krūšukurvī, apgrūtināta elpošana, gremošanas traucējumi,

               -  2,5 uw/cm2: tiek ietekmēts kalcija metabolisms sirds muskuļu šūnās,

               -  4,0 uw/cm2: izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, ietekmē atmiņu un mācīšanos,

               -  6,0 uw/cm2: DNS bojājumi šūnās,

       

Dažādu valstu noteiktie drošības standarti:

               -  9,5 uw/cm2 (Šveice, Lihtenšteina, Luksemburga),

               -  10,0 uw/cm2 (Ķīna, Krievija, Polija),

               -  600–1000 uw/cm2 (ASV, Kanāda).

Šādi ierobežojumi bija spēkā publikācijas laikā – 1996. gadā. Šobrīd pasaules valstīs ir dažādi standartu noteikšanai izvēlētie modeļi: termiska ievainojuma konstatācija, pierādījumi daudzveidīgai bioloģiskai ietekmei un iespējamā nākotnes kaitējuma izzināšana. Noteikt starojuma ietekmi uz veselību ir diezgan komplicēti, un dažādie valstu standarti var radīt sajukumu. Tā kā šim starojumam ir gan elektriskā, gan magnētiskā komponente, katra lauka intensitāti mēra ar dažādām mērvienībām: elektriskā lauka stiprumu – voltos uz metru, magnētiskā lauka stiprumu – ampēros uz metru, starojuma jaudas intensitāti – milivatos uz kvadrātcentimetru.

Lai mērītu bezvadu ierīču starojumu, visbiežāk izmanto specifisko absorbcijas līmeni (SAR), kas rāda, kādā ātrumā ķermenis radioviļņus absorbē (W/kg). Standartus izveidojusi nevalstiska organizācija – Starptautiskā Komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP), ko atzīst Pasaules Veselības organizācija. Šie standarti ir atšķirīgi dažādās valstīs – no Beļģijas ar visstriktāko regulējumu līdz Kanādai, kas paziņo, ka „šobrīd nav ziņu, ka starojums apdraudētu veselību”.

Varu tikai teikt, ka, piemēram, Beļģijā, kur ir striktais starojuma standarts, aizliegts ražot un pārdot tādus mobilos telefonus, kas domāti bērniem līdz septiņu gadu vecumam, un aizliegts izstrādāt tādus mobilo telefonus, kas paredzēti pusaudžiem līdz 14 gadiem. Esot spēkā pašreizējiem veselību aizsargājošajiem standartiem, Beļģijā 5G sistēmu nav iespējams ieviest.


Vai iedarbība tiek pētīta?

2019. gada 6. februārī ASV Senāta komitejā notiek noklausīšanās par 5G tīkla ieviešanu. Uz senatora Ričarda Blūmentāla jautājumiem atbild Breds Džilens, Bezvadu telekomunikāciju asociācijas (CTIA) izpilddirektora vietnieks.

R.Blūmentāls: „Mani interesē, vai ir kāda ietekme uz cilvēku veselību, sabiedrības drošību, ja ierīces izvieto uz dzīvojamajām ēkām, skolām, darbavietām un arvien tuvāk zemes virsmai. Cik naudas nozares industrija iztērējusi, lai apmaksātu neatkarīgus – es uzsveru: neatkarīgus – ekspertus šādas iedarbības pētīšanai? Vai tādi pētījumi notiek, vai ir pētījumi, kas pabeigti, un vai patērētāji var uzzināt šo ierīču bioloģisko iedarbību?”

B.Džilens: „Mūsu darbā drošībai tiek veltīta bezgalīga (? – J.A.) interese, mūsu darbs balstās Federālā drošības dienesta drošības prasībās. Manā rīcībā nav ziņu, ka industrija apmaksātu kādus pētījumus. Bet, kā jau teicu, mēs vienmēr iestājamies par lielāku zinātnes nozīmi un balstāmies uz to, ko zinātnieki mums atklāj.”

R.Blūmentāls: „Tātad uz mana jautājuma būtību, cik daudz naudas veltīts drošības izpētei, atbilde ir – nulle? Varbūt kāds zina par industrijas sponsorētiem pētījumiem, lai iegūtu zinātniski pamatotu atbildi par iespaidu uz veselību?”

Stīvs Berijs, CCA (Competitive Carriers Association) prezidents un izpilddirektors: „Nē, es neesmu par to pārliecināts.”

R.Blūmentāls: „Tātad nekāda izpēte par drošību nenotiek? Paldies, priekšsēdētāja kungs!”


Divu tipu cilvēki

Ko te vēl piebilst? Tikai uzteikt aptaujāto vecāku un arī Kuldīgas novada domes atbildīgo darbinieku saprātīgumu. Un atgādināt amerikāņu rakstnieka Nātana Fraizera vārdus: „Pasaulē ir divu tipu cilvēki: tie, kuri domā, ka valdības rīkojas cilvēku labāko interešu vārdā, un tie, kuri domā.”

Un vēl – lai mēs nezaudētu modrību, Dr. Devras Lī Deivisas, PhD, MPH, epidemioloģijas profesores, Environmental Health Trust dibinātājas, ASV federālās aģentūras Chemical Safety Board (1994–1999) darbinieces, brīdinājums: „Ir milzīgs daudzums sponsorētu pētījumu, kuros darbojas zinātnieki, kas noalgoti tāpēc, lai secinātu, ka nekāda veselības apdraudējuma nav.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kur lasāt laikrakstu “Kurzemnieks”?
Abonēju laikraksta drukāto versiju gadam
Abonēju laikraksta drukāto versiju trim mēnešiem
Abonēju laikraksta drukāto versiju mēnesim
Abonēju laikraksta elektronisko versiju
Pērku regulāri
Nopērku, ja pamanu man interesējošu tēmu
Sekoju “Kurzemniekam”” sociālajos medijos
Izlasu citur - bibliotēkā, pie kaimiņa u.c.
Nelasu