Aizvērt

SENIORI DIGITĀLAJĀ LAIKMETĀ – KĀ TIKT LĪDZI?

2021. gada 28. jūnijā, 17:24
Raksta autors: Alise Blumberga
SENIORI DIGITĀLAJĀ LAIKMETĀ – KĀ TIKT LĪDZI?
Foto: pixabay.com
Ikvienas personas (t.sk., senioru) spēju vadīt un kontrolēt savu dzīvi šobrīd lielā mērā ietekmē digitālās prasmes, kas kļuvušas tik nozīmīgas tāpēc, ka daudzas no mūsu ikdienas aktivitātēm – mācības, iepirkšanās, finanšu darījumi un daudzi citi procesi vairs nepastāv bez mijiedarbības ar tehnoloģijām.
Laila Uzule, “MC Alfa – mācību centrs” direktore:
“Straujais tehnoloģiju attīstības temps nesaudzīgi un nepārtraukti pieprasa aizvien labāku digitālo izglītību no visām sabiedrības grupām, tostarp senioriem, kuriem tā pašos pamatos ir vāja un nepietiekama. Nav noslēpums – jo vecāka paaudze, jo zemāks digitālo prasmju līmenis. Saskaņā ar 2017. gada datiem, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem ar zemām digitālajām prasmēm bija 47% Latvijas iedzīvotāju, bet vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem – jau divas reizes vairāk. Latvijā digitālo prasmju līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropā, taču starp tiem, kam digitālo prasmju nav vispār, šis skaitlis ir identisks – 10% gan Latvijā, gan ES”.

Digitālā pratība mūsdienu sabiedrībā nozīmīguma ziņā ir salīdzināma ar lasīt un rakstīt prasmi, jo bez tās vairs nav iedomājama pilnvērtīga dzīve un sadzīve. Digitālās tehnoloģijas ir pilnībā mainījušas mūsu pasauli, tāpēc to izmantošanai nepieciešamo prasmju un zināšanu trūkums mazina senioru ekonomisko un sociālo nozīmību un iekļaušanos, vājina viņu tradicionālos atbalsta resursus, pašvērtību un tādējādi negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitātes un pilnvērtības līmeni, t.sk., veselības aprūpes un kultūras iespējas, piekļuvi publiskajiem (valsts iestāžu konsultācijas, dokumentu aprite) un privātajiem pakalpojumiem (e-komercija, interneta bankas). Nenodrošinot senioriem piekļuvi tehnoloģijām un to lietošanai nepieciešamās prasmes, vēl vairāk tiek veicināta viņu sociālā izstumtība un izolētība, apjukums un nespēja pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves norisēs. Digitālās komunikācijas nepieejamības dēļ tāpēc viņi saskaras ar papildu ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi informācijai, sociālo mijiedarbību, pašnoteikšanos un līdzdalību. Nemaz nerunājot par nespēju vajadzības vai intereses gadījumā iekļauties darba tirgū.

“Tas ir kā stāvēt malā un bezpalīdzīgi noskatīties, ka dzīve turpinās, bet nespēt tajā piedalīties,“ kādā aptaujā ir secinājusi viena sieviete gados, kurai nav šo digitālo prasmju. “To var salīdzināt ar nonākšanu svešā zemē – tur pēkšņi vairs nekā nesaproti, neko nepazīsti. Ne valodu, kādā tiek runāts, ne vietu, kurā atrodies. Pilnīga apmaldīšanās bez iespējas kādam pajautāt pareizo ceļu, “ atzīst cits aptaujas dalībnieks.


Digitālās tehnoloģijas un sabiedrības novecošana


Ņemot vērā Eiropas (t.sk., Latvijas) sabiedrības straujās novecošanās tendences, patiesībā liela tās daļa tiek izstumta no sociālajām, politiskajām, mūžizglītības un kultūras norisēm, jo nespēj tikt līdzi straujajam dzīves attīstības tempam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tai trūkst digitālās pratības. Vairāki speciālisti akcentē novecošanās procesa īpatnības un komplicētību 21. gadsimtā – dzīvildzes pagarināšanās, jaunu iemaņu un zināšanu (t.sk., tehnoloģisku) apguves nepieciešamība un savas dzīves autonomijas nodrošināšana ir tikai daži no veicinošiem faktoriem.

Sabiedrības novecošanās iet roku rokā ar pieaugošo paredzamo mūža ilgumu un nepieciešamību nodrošināt labā veselībā pavadīto gadu skaita pieaugumu, jo īpaši situācijā, kad pieaug un vēl vairāk palielināsies pensionēšanās vecums. Arī aktīvu un veselīgu vecumdienu nodrošināšanā (t.sk., veselības kontrolē, hronisku slimību vadībā) aizvien vairāk ienāk digitālās tehnoloģijas – dažādi digitālie rīki (piemēram, lietotnes), telemedicīnas pakalpojumi u.c. Tehnoloģijas ir un var būt labs atbalsts, kas mazina vai attālina dažādus psihoemocionālo un fizisko labbūtību ietekmējošus riskus , bet ar nosacījumu, ja ir prasmes un zināšanas tos lietot.


Digitālā komunikācija un veselība


Komunikācija un saziņa tiešsaistē ir kļuvusi īpaši izšķiroša pandēmijas laikā, kad klātienes kontakti un tikšanās ir būtiski ierobežoti – sevišķi tiem senioriem, kuri dzīvo vieni vai tālu no ģimenes vai kuru ierastais draugu un radinieku loks ir sarucis, jo viņu vienkārši vairs nav starp dzīvajiem. Pagājušā gada oktobrī Eiropas Savienības Padome publiskoja secinājumus “Vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesības, līdzdalība un labbūtība digitalizācijas laikmetā”, kurā cita starpā ir arī citēts Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojums, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi vecāka gadagājuma cilvēkus skar vairāk nekā citas personas. Ņemot vērā lielāku vecumu un biežāk izplatītos veselības sarežģījumus, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir lielāks risks saslimšanas rezultātā piedzīvot smagas veselības komplikācijas.

Tiešsaistes komunikācija – tērzēšanas un video sarunu platformas, sociālie tīkli – sniedz gluži vai taustāmu un fizisku piederības un saskarsmes sajūtu, kas, starp citu, ir ļoti būtiska psihoemocionālajai labbūtībai un garīgajai veselībai. Ir zinātniski pierādīts, ka īpaši cilvēkiem lielākos gados ar sociālo izolāciju saistītie riski ir ļoti nopietni – nošķirtība veicina depresijas un kardiovaskulāru slimību attīstību, kā arī kognitīvo un funkcionālo spēju samazinājumu.


Kas seniorus attur no ‘digitalizācijas’?


Protams, ir arī vairāki subjektīvi faktori – daļa senioru apliecina intereses un motivācijas trūkumu par tehnoloģijām, strikti norobežojoties no tām. No vienas puses, šis fakts, protams, it kā liecina par nevēlēšanos piepūlēties un apgūt jaunās iemaņas un prasmes. Bet, no otras puses, tam pamatā ir liels apjukums un bailes to tehnoloģijām un nezināmās digitālās pasaules. Tieši atbilstoši veidotas apmācības – to forma un saturs – var palīdzēt šīs psiholoģiskās barjeras kliedēt un modināt interesi un pārliecību, ka digitālā vide nav mūža mežs, kurā bīstami ieiet un kurā nav ne ceļa, ne malas. Lielā mērā tas attiecas uz interneta lietošanas drošības aspektu iekļaušanu apmācību programmās – nezināmie interneta ‘satiksmes drošības noteikumi’ nereti ir tie, kas seniorus biedē un attur no ‘digitalizācijas’ visvairāk un arī kuru nepārvaldīšana tieši viņus vislielākajā mērā padara par krāpniecības, sensitīvo datu noplūdes upuriem, jo ļaunprātīgās to ‘nozvejošanas’ metodes kļūst aizvien izsmalcinātākas un gudrākas.

Pie subjektīvajiem faktoriem būtu pieskaitāmi arī emocionālie aspekti – nereti savu digitālo nezināšanu dēļ senioriem sabiedrībā nākas saskarties ar neiecietīgu, augstprātīgu un cieņu aizskarošu attieksmi, kas, protams, tikai padziļina psiholoģiskās barjeras, rada sajūtu par nespēju iemācīties un saprast ko jaunu, tādējādi vēl vairāk paplašinot nevienlīdzību un digitālo plaisu ‘seniori – informācijas tehnoloģiju pasaule’. Jo kuram gan gribas justies, piedodiet, neko nezinošam muļķītim, jo īpaši brieduma gados un ar lielu dzīves pieredzi?


Apmācības senioriem – kādām tām būt?


Ne velti eksperti aicina valdības, privāto sektoru atvēlēt līdzekļus, dalīties pieredzē un radīt praktiskākus un senioriem draudzīgākus apmācību projektus, lai padarītu viņus par digitālās telpas pilnvērtīgiem un motivētiem dalībniekiem, uzlabotu viņu nodarbinātības iespējas Šī mērķa sasniegšanai – digitālo prasmju apguvi un tehnoloģiju lietošanu atbalstošas vides radīšanai, protams, nepieciešama padziļināta senioru vērtību, spēju un vajadzību izpratne, viņu iesaiste prioritāšu un risinājumu noteikšanā.

Līdz 30. jūnijam vietnē https://macibaspieaugusajiem.lv/ ir atvērta reģistrācija uz dažādām tiešsaistes digitālo prasmju kārtējām apmācībām, kas tiek atbalstītas no ES SF līdzekļiem un no dalībniekiem paredz tikai simbolisku līdzmaksājumu. “MC Alfa – mācību centrs" nodrošina tieši speciāli senioriem paredzētas un izveidotas apmācības. Kā atzīst centra direktore Laila Uzule, senioru apmācībās tie ņemt vērā vairāki aspekti – gan nepieciešamība informāciju izklāstīt vairākkārt, gan to atkārtot, gan nodarbības plānot biežāk (vēlams 2 reizes nedēļā), gan dalībniekus iedrošināt aktīvāk un pārliecinošāk iesaistīties zināšanu apguves procesā, uzdot jautājumus un izmantot teoriju praksē. Savukārt šī mācību centra senioru projekta vadītāja Ausma Cirvele uzsver: “Ņemot vērā to, ka zināmas grūtības potenciālajiem mācīties gribētājiem – senioriem varētu sagādāt arī pati pieteikšanās apmācībām, mēs esam gatavi viņiem sniegt atbalstu šajā elektroniskajā reģistrācijas procesā gan telefoniski (tālr. 20023282), gan arī izveidojuši nelielu video formāta pamācību, kurā soli pa solim atspoguļots pieteikšanās process. Jāpiebilst, ka e-pasts un piekļuve internetbankai (ar tās palīdzību notiek autorizācija) gan ir nepieciešami jebkurā gadījumā.”

Informāciju par senioru apmācībām un pieteikšanos iespējams atrast: https://viaakursi.mcalfa.lv/digitalas-prasmes-senioriem/

“MC Alfa – mācību centrs" konsultāciju numurs senioriem: 20023282
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.