Laikraksts Kurzemnieks

Valsts policija (VP) izplatījusi brīdinājumu par kādu nepatiesu ziņu – stāstu par it kā Liepājā atrastu mirušu zīdaini un viņa meklēšanā izsludināto māti. Policija neplāno meklēt tās izplatītāju, jo kaitējums sabiedrībai neesot nodarīts. Taču internetā atstātās pēdas ved līdz Nikam Endziņam. Tam pašam Endziņam jeb Neidam, kurš pērn par līdzīgām darbībām vairākus mēnešus pavadīja apcietinājumā un pret kuru pašlaik norit tiesas process par huligānismu.

Izmisumā nonākuši cilvēki cerētā aizdevuma vietā zaudē īpašumus — tādi ir uzņēmuma "Latvijas Hipotēka" klientu stāsti. Viņi vērsušies gan policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tomēr neviena iestāde uzņēmējus neapturēja. Kā šī īpašumu pievākšana darbojās?

Oktobra beigās medijos izskanēja ziņa, ka valstī desmit lielāko pensiju saņēmēji ik mēnesi gūst no deviņiem līdz pat 19 tūkstošiem eiro. "Re:Check" secināja – tā nav taisnība. Ziņojot par valsts lielākajām pensijām, kļūdījās gan mediji, gan labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kuru tie citēja. Turklāt diskusijā mazāk uzmanības saņēmis cits fakts – lai gan spēkā it kā ir obligāto iemaksu griesti, faktiski lielāko algu saņēmēji arī pašlaik var uzkrāt ļoti lielas nākotnes pensijas. Šādu iespēju viņiem Saeima sarūpēja pērn, atbalstot pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") priekšlikumu izmaiņām Solidaritātes nodokļa likumā. Labklājības ministrija (LM), kas iebilda jau toreiz, tagad rēķina, kāda ir tā ietekme un kā griestus tomēr atjaunot.

Jaunajā budžetā 32 miljonus eiro plānots atvēlēt, lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Par to visaktīvāk iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzstāja, ka neapliekamajam minimumam vajadzētu sasniegt pat 500 eiro. JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe skaidroja, ka tā ir partijas prioritāte, jo “ne tikai mēs, bet arī citi politiskie spēki ir solījuši strādāt virzienā, lai mazinātu nabadzību”. Šī budžeta kontekstā daudz runāts arī par citiem plāniem šī mērķa sasniegšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? "Re:Check" analīze rāda – drīzāk ne.