Aizvērt
 Vēl pudeles uzkrāt nav jāsāk

Vēl pudeles uzkrāt nav jāsāk

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.
2021. gada 15. oktobrī, 07:48
Nākamajā numurā otrdien, 26. oktobrī
  • No laukiem netiek uz pilsētu.
  • Konkursi brīvam brīdim.
  • Pielikums "Novadi zaļo".
  • Kas jauns Kurmālē.
  • Atbild Krišjānis Kariņš.
Drukātās avīzes e-versija Nr. 83
Drukātās avīzes e-versija Nr. 83 Skatīt vairāk
Vecākas ziņas
Būs jāiet ļoti maziem solīšiem

Būs jāiet ļoti maziem solīšiem

2021. gada 23. septembrī, 20:21
Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība
No sēkliņas līdz zaķītim

No sēkliņas līdz zaķītim

2021. gada 7. septembrī, 12:33
"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.
Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

2021. gada 7. septembrī, 12:16
Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.
Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

2021. gada 24. augustā, 07:28
Modernais lauksaimnieks gribētu paskatīties debesīs un sekot senču laika vērojumu pieredzei, taču realitāte spiež rīkoties citādi. Medzes lauksaimnieks Rolands Dambis saka: "Kad ir laiks, tad darām." Viņš uzskata, ka vajadzētu jau zemes un stādīšanas darbos ņemt vērā sauli un mēness fāzes, taču laika esot ļoti maz.
Lai san, dūc, spindz un sīc

Lai san, dūc, spindz un sīc

2021. gada 24. augustā, 07:18
Kukaiņi ir mūsu barības devēji – augļu un dārzeņu apputeksnētāji, ražas gādātāji. "Viņi ir mūsu nākotnes pārtika," saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Bet pētnieks Nikolajs Savenkovs atzīst: "Kādu laiku cilvēks bez kukaiņiem varētu iztikt, bet, par laimi, visus kukaiņus iznīcināt nemaz nav iespējams. Tāpēc jautājums, vai cilvēks varētu izdzīvot bez kukaiņiem, ir retorisks. Cita lieta, ka cilvēks ļoti ietekmē attiecības starp kukaiņiem. Tāpēc kukaiņus vajag pētīt."
Aptauja

Aptauja

2021. gada 21. augustā, 10:15
Vides projekts
 Dzīvot un augt kopā ar pļavu

Dzīvot un augt kopā ar pļavu

2021. gada 10. augustā, 09:39
No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts "GrassLIFE". Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.
Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam

Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam

2021. gada 10. augustā, 09:29
Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.
Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls

Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls

2021. gada 26. jūlijā, 10:01
Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta "Ērlavām" tā pārvesta uz Virešiem, kur "Ceriņu" saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā "GrassLIFE", atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas
Latvija ir dižkoku zeme

Latvija ir dižkoku zeme

2021. gada 26. jūlijā, 09:53
Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi.
Vides izglītība māca izprast dabu

Vides izglītība māca izprast dabu

2021. gada 26. jūlijā, 09:32
Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, būdama arī pedagoģe, vada izzinošas nodarbības dažādu paaudžu cilvēkiem un māca, ko varam redzēt dabā, kā pamanīto izmantot savā ikdienā un kādēļ ir svarīgi saudzēt šīs vērtības.
Saskaitītās dabas vērtības dara lepnus

Saskaitītās dabas vērtības dara lepnus

2021. gada 26. jūlijā, 08:48
Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts "Dabas skaitīšana", ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. "Lielākā daļa "Dabas skaitīšanā" iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam," saka projekta vadītāja Irisa Mukāne.