Aizvērt
Ārvalstu velotūristus vēl nevilinām

Ārvalstu velotūristus vēl nevilinām

Pagājuši jau desmit gadi, kopš Vidzemes Tūrisma asociācija uzņēmās velozīmju piešķiršanas un koordinācijas funkcijas Latvijā veidotajiem velomaršrutiem. Pirms vienotās numerācijas ieviešanas nereti veidojās situācija, ka tā bieži vien pārklājās, radot apjukumu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Tāpēc tika nolemts, ka katrs maršruts tiks marķēts ar individuālu numuru, ko piešķir viena organizācija.
2022. gada 11. augustā, 10:23
Nākamajā numurā otrdien, 16. augustā
  • Jaunieši darbā pie uzņēmējiem.
  • Vai skolai gatavi.
  • Sākas pīļu medību sezona.
  • Diskutē 14. Saeimas deputātu kandidāti.
  • Kas jauns Laidos.
Klientu ievērībai!

Tehnisku iemeslu dēļ "Kurzemnieka" e-versiju pa atsevišķiem numuriem nevar iegādāties. Ja vēlaties to abonēt uz 30 dienām, lūdzam atsūtīt vēstuli e-pastā: sludinajumi@kurzemnieks.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, kur saņemt laikrakstu un tālruņa numuru. Mēs jums nosūtīsim informāciju par maksājumu.

Atvainojamies par pagaidu neērtībām!
Vecākas ziņas
 Pārtikas ražotāji meklē alternatīvas

Pārtikas ražotāji meklē alternatīvas

2022. gada 20. jūlijā, 10:52
Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas.
Vienreizlietojamais jāpadara ekoloģiskāks

Vienreizlietojamais jāpadara ekoloģiskāks

2022. gada 20. jūlijā, 10:49
Jau gadu Latvijā spēkā ir "Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums", kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanu vēl paredzēts turpināt un pēc vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem sekos citu plastmasas izstrādājumu tirdzniecības pakāpeniska aizliegšana.
Vai ir dzīve bez plastmasas?

Vai ir dzīve bez plastmasas?

2022. gada 20. jūlijā, 10:15
Plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē sāka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, un nu jau šķiet, ka tā ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet mikrodaļiņās arī cilvēku asinīs un plaušās. Plastmasa ir lēts, viegls un ērts materiāls, bet tā nesadalās un arī pārstrādājama ir tikai daļa. Tāpēc pasaule ir spiesta domāt par vieglās plastmasas izstrādājumu ierobežošanu. Vaicājām dažādu līmeņu Latvijas politiķiem par to, ko reāli ir iespējams paveikt, lai vieglās plastmasas apjomus mums apkārt un arī atkritumus samazinātu.
Termiņi, saraksts un mazliet izdomas

Termiņi, saraksts un mazliet izdomas

2022. gada 28. jūnijā, 13:06
Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptau- tiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos de- rīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizska- tās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka eko- nomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.
Solis uz priekšu ir arī solis... atpakaļ

Solis uz priekšu ir arī solis... atpakaļ

2022. gada 28. jūnijā, 12:53
Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības "ZeroWasteLatvija" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu runājāmies.
 Ja porciju uzliek pats, tad visu izēd

Ja porciju uzliek pats, tad visu izēd

2022. gada 28. jūnijā, 12:48
Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, kā arī ne vienmēr uz šķīvja uzliktais tiek apēsts pilnībā.
Jāgatavojas šķirot aizvien vairāk

Jāgatavojas šķirot aizvien vairāk

2022. gada 20. jūnijā, 12:27
Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu namiem būtu jāparādās arvien vairāk konteineriem, kas paredzēti tieši atkritumiem, kuri bioloģiski sadalās. Kāda ir pirmā pieredze Rīgā un tās apkārtnē, kur šādi brūnie konteineri jau pieejami, vaicājām SIA "Eco Baltia vide" direktoram Andrim Ziemelim.
Ezeru apsaimniekot nav viegli

Ezeru apsaimniekot nav viegli

2022. gada 6. maijā, 22:42
Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.
Tramīgo taimiņu trajektorijas

Tramīgo taimiņu trajektorijas

2022. gada 6. maijā, 22:36
Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava "Brasla" Cēsu novadā. No turienes viņi ceļo uz ūdenskrātuvēm visā Latvijā.
 Zivs jāķer tur, kur tā ir

Zivs jāķer tur, kur tā ir

2022. gada 6. maijā, 22:26
Mēs plānojam, bet Eiropa mums aiztaisa ciet mencas un lašus – saka piekrastes zvejnieks no Pāvilostas Jānis Pētermanis. Ar lašiem jūrā viss ir kārtībā, traki ir ar politiķiem un roņiem – līdzīgās domās ir jūrmalciemnieks Oskars Kadeģis. Trauksmi par izmaiņām uz slikto pusi Baltijas jūras zivju populācijā ceļ zinātnieki, arī Pasaules Dabas fonds jau vairākus gadus aicina ēdienkartē izvēlēties neapdraudētas sugas un audzētavu zivis.
Viss loms nav jāpatur

Viss loms nav jāpatur

2022. gada 6. maijā, 22:16
Ar šādu filozofiju dzīvo divi kaislīgi makšķernieki – skolotājs Ģirts Ločmelis, kurš pērnā gada nogalē Bārtas upē Kurzemē noķēra milzīgā izmēra balto platpieri, un pensionārs Imants Saulītis. “Un pirmo savu noķerto kādas sugas zivi – vienalga, cik liela – jānobučo un jāatlaiž atpakaļ!” ar humoru par to, ko makšķernieki var darīt zivju resursu saglabāšanā, senu makšķernieku ticējumu teic Ģ. Ločmelis, vienlaikus norādot, ka atbildīgi zvejotāji padomās, kur ielaist zivju mazuļus, lai par savu nodarbošanos norēķinātos ar māti dabu.
 Apsaimniekošanā ritenis no jauna nav jāizgudro

Apsaimniekošanā ritenis no jauna nav jāizgudro

2022. gada 12. aprīlī, 09:52
Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno projektu "Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana" īpaši aizsargājamās teritorijās (kopumā 30) Latvijā, tai skaitā dabas liegumā "Randu pļavas", kas vairāk nekā 200 ha platībā stiepjas Vidzemes piejūrā no Kuivižiem līdz Ainažiem.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā jūs iemācījāties peldēt?
Pats iemācījos
Tā arī neiemācījos
Bērnībā iemācīja vecāki
Skolā sporta stundās
Gribētu iemācīties
Bērnībā iemācīja draugi
Iemācīja dzīvesbiedrs/biedre
Mācījos speciālās nodarbībās
Visi nevar iemācīties peldēt