Aizvērt

Paretina satiksmi un atsvaidzina gaisu

2021. gada 16. februārī, 07:44
Raksta autors: Ilze Ozoliņa
Paretina satiksmi un atsvaidzina gaisu
Koplietošanas auto pasaulē kļūst aizvien populārāki, ne tikai tāpēc, ka ļauj samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi, bet arī ietaupīt naudu, maksājot tikai par patērēto, nevis uztraucoties par auto uzturēšanas izmaksām.
Foto: Egons Zīverts
Aprites ekonomikai raksturīgais biznesa modelis ir dalīšanās. Viens no šādiem pakalpojumiem ir koplietošanas auto noma. Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgā auto par labu koplietošanas transportlīdzeklim, un kādu labums šāds bizness sniedz? To skaidrojām, uzrunājot koplietošanas pakalpojumu sniedzējus
Klibo cieņa pret citiem

2019. gada rudenī Latvijas tirgū ienāca viens no lielākajiem koplietošanas uzņēmumiem Austrumeiropā un Baltijā – "Citybee". Pērn šī kompānija uzsāka savu darbību arī Liepājā. "Citybee" pārstāve Latvijā Egija Gailuma vērtē, ka Liepāja bijusi pareiza izvēle, jo pilsētā šo pakalpojumu izmantojot gana aktīvi. "Liepājai ir ļoti intensīva satiksme ar Klaipēdu, kā arī laikā, kad lidojumi notika biežāk, cilvēki lietojas šos auto, dodoties uz Liepājas lidostu," viņa klāsta.

Jautāta, vai iedzīvotāji ir gatavi auto koplietošanai un cik atbildīgi viņi izturas pret šo pakalpojumu, E. Gailuma atbild: "Te gan ir garāka tēma, ko apspriest." Idejiski Latvijas iedzīvotāji esot gatavi koplietošanai, cilvēki ātri adaptējoties jaunam piedāvājumiem, un esot redzams, ka iznomājamos auto lieto dažādu paaudžu cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes. Tomēr problēma esot klientu attieksmē un kultūrā. "No padomju laikiem ir ievazājusies attieksme, ja tas nav tavs, tad vari tur atstāt cūku kūti. Tas ir tāpat kā izmest miskasti pa logu, mežā vai uz ielas, un tas pats notiek arī koplietošanas auto. Mums nav iespēju pārbaudīt 400 auto pēc katra brauciena, tas ir fiziski neiespējami, tādēļ koplietošanas klientiem jābūt saprotošiem un cieņpilniem pret citiem. Lielākā daļa klientu ir ļoti jauki un nekārtību, kas palikusi, savāc, bet diemžēl joprojām cīnāmies ar daudziem padomju laika attieksmes atlikumiem un bieži nākas piedzīvot, ka pēc īsa brauciena auto ir atstāts briesmīgā stāvoklī. Mūsu attīstību tas gan īsti nebremzē, tikai saprotam, ka jāiegulda vairāk un vairāk resursu sabiedrības izglītošanā un izpratnes radīšanā, ka arī tas, kas ir kopējs un nepieder tev, ir saudzējams," stāsta  E. Gailuma.

Uz jautājumu, vai auto koplietošanas pakalpojums varētu pamudināt cilvēkus atteikties no personīgā transportlīdzekļa, uzņēmuma pārstāve atbild apstiprinoši. Šāda tendence jau esot novērota. "Tāpat pētījumi Rietumeiropā parāda, ka viens koplietošanas auto aizstāj 7–15 privātos auto. Minētais rādītājs atkarīgs no valsts, pilsētas, infrastruktūras utt.," viņa norāda.


Aizvien atvērtāki elektroautomobiļiem

Pagājušā gada vasarā uzņēmums "Fiqsy" paplašināja pakalpojumu klāstu, papildus koplietošanas elektroskrejriteņiem un kravas busiem, kas klientiem jau vairāk nekā gadu bija pieejami Rīgā un Jelgavā, piedāvājot 100 jaunus koplietošanas elektroauto.

"Līdz šim galvenais faktors, kas kavējis Latvijas iedzīvotājiem plašāk izmantot elektroauto un koplietošanas servisu, ir iespēja šos pakalpojumus izmēģināt. Rīgā koplietošanas auto jau ir ikdiena lielai daļai cilvēku, un redzam, ka arī elektroauto izmantošana kļūst arvien populārāka, jo ikdienā var izmēģināt, kā tas ir – pārvietoties ar šādu transportlīdzekli. Tagad to cilvēku skaits, kuriem ir iespēja ikdienā izmēģināt un braukt ar elektroauto, pieaudzis no dažiem līdz vairāk nekā 10 000," skaidro "Fiqsy" vadītājs Māris Avotiņš.

Viņš atzīmē, ka šobrīd elektroauto galvenā priekšrocība, ar to pārvietojoties pilsētā, ir bezmaksas novietošana pilsētas autostāvvietās, kā arī iespēja brīvi pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Arī uzlādes staciju Latvijā esot pietiekami daudz, lai bez bažām varētu veikt garākas distances (ar pilnībā uzlādētu "Fiqsy" elektroauto vienā braucienā iespējams mērot līdz pat 300 km lielu attālumu).

Jautāts, vai elektroauto noma kādreiz varētu būt pieejama arī citās pilsētās, viņš atbild: "Šobrīd vēl apzinām Rīgas iedzīvotāju paradumus elektroauto lietošanā, taču aicinām ikvienu izmantot elektroauto arī tālākām distancēm, tostarp uz citām Latvijas pilsētām. Redzam, ka mūsu klienti aktīvi izmanto "Fiqsy", bet par biznesa paplašināšanu ārpus Rīgas vēl pāragri runāt."

Tomēr ne visi auto nomas pakalpojumu sniedzēji steidz ienākt koplietošanas biznesā. Piemēram, Eiropā vadošais mobilitātes pakalpojumu sniedzējs "Sixt" koplietošanas auto nomu pagaidām piedāvā tikai Vācijā un Nīderlandē.

Kompānijas vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems atzīst, ka dalīšanās ekonomika pasaulē un Latvijā jau kādu laiku piedzīvojot izaugsmi. Latvijā "Sixt" pagaidām gan koncentrējas uz klasisku auto nomu un pilna servisa auto līzinga pakalpojumiem, taču jau šobrīd esot skaidrs, ka šo pakalpojumu ieviesīs arī citās valstīs, "tiklīdz būs vērojama ekonomiskā augšupeja".


Samazinās ogļskābās gāzes izmeši

Jau pirms gandrīz desmit gadiem dažādu valstu eksperti norādīja, ka automobiļu koplietošana ir izaugsmes bizness, kas sniedz ieguvumu arī videi.

E. Gailuma: "Privātais auto tiek izmantots vidēji 5% no laika, bet koplietošanas auto – 30–50%. Attiecīgi ar mazāku resursa patēriņu (mazāk auto) mēs pārvadājam vairāk cilvēku. Koplietošanas auto arī samazina ogļskābās gāzes jeb CO² izmešu daudzumu pilsētā, piemēram, 2020. gadā, pēc mūsu aprēķina, esam ietaupījuši 575 tonnas CO² izmešu Baltijas valstu galvaspilsētās. Koplietošanas pakalpojumam tiek izmantoti jaunākie auto modeļi, kas nodrošina zaļākas tehnoloģijas, līdz ar to izdala mazāk CO². Zinām, ka Latvijā ir viens no vecākajiem auto parkiem Eiropā. Latvijas auto parka vidējais vecums ir aptuveni 13 gadi. Ir maz ticams, ka cilvēki, kuri brauc ar savu privāto auto, iekāps sabiedriskajā transportā, taču viņi labprāt izmantos koplietošanas auto. Savukārt no koplietošanas auto iekāpt sabiedriskajā transportā jau ir vienkāršāk. Tā ir sabiedrības psiholoģija."

"Sešu mēnešu laikā kopš elektroauto koplietošanas pakalpojuma ieviešanas Latvijā 100 mūsu mašīnas izmantotas 61 000 reižu. Kopumā veikti 930 000 kilometru. Šādi ietaupītas 147 tonnas CO² izmešu. Cilvēku paradumi nemainās ātri, taču tie noteikti mainās ātrāk, nekā mēs domājam. Šobrīd kopumā gan pasaules, gan Eiropas Savienības līmenī notiek darbs pie dažādu regulu un kvotu ieviešanas, lai veicinātu zaļo ekonomiku. Tāpat cilvēki kopumā ir atvērti dažādām zaļās un aprites ekonomikas tendencēm. Galvenais ieguvums visiem pilsētās dzīvojošajiem, protams, ir iespēja dzīvot tīrākā, zaļākā pilsētā. Ir dažādi pētījumi, kas prognozē, ka ilgtermiņā viens koplietošanas auto aizstāt 4–8 mašīnas," norāda M. Avotiņš.



Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai ārkārtas situācijas laikā esat apguvis/apguvusi jaunas prasmes vai iemaņas, kas jums noderēs turpmākajā dzīvē?
Izmantot e-pakalpojumus
Iepirkties e-vidē
Apgūtas prasmes plānot un organizēt darbu attālināti
Jaunu saziņas platformu apguve
Prasme plānot savu laiku, strādājot no mājām
Jaunu zināšanu apguve dažādos online kursos