Aizvērt

Viens bez otra nevar

2021. gada 17. maijā, 07:24
Raksta autors: Elīna Kristiņa
Viens bez otra nevar
Datu ievākšana Eiropas projektā "Insignia", monitorējot piesārņojumu vidē un tā nonākšanu bišu saimes ligzdās.
Foto: Foto no Valtera Brusbārža arhīva
Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Turēt solījumu sabiedrībai

Ir pierādījumi, ka apputeksnētāju skaits ik gadu ievērojami samazinās, tomēr šobrīd zinātnieku rīcībā nav precīzu datu, kas sniegtu detalizētāku priekšstatu par aktuālo situāciju, liecina Eiropas Parlamenta apkopotā informācija. Apputeksnētāji ir pakļauti vairākiem ārējiem faktoriem un riskiem, kas var iedarboties vienlaicīgi, izraisot populācijas samazināšanos. Starp šiem riskiem var minēt izmaiņas zemes izmantošanā lauksaimniecībā un urbanizāciju. Arī pesticīdi un citas piesārņotājvielas negatīvi ietekmē apputeksnētājus gan tiešā veidā (insekticīdi un fungicīdi), gan netiešā (herbicīdi), tāpēc Eiropas Parlaments par galveno prioritāti šajā jomā noteicis pesticīdu lietošanas samazināšanu. Lai ražotu sēklas, 78% savvaļas puķu sugu un 84% kultūraugu sugu ES vismaz daļēji ir atkarīgas no apputeksnēšanas, ko veic kukaiņi.

Latvijas Biškopības biedrība par pesticīdu ietekmi uz bitēm runā jau vairākus gadus. "Mēs neiestājamies par pilnīgu augu aizsardzības līdzekļu aizliegumu, bet mēs aicinām ievērot noteikumus, kas ir spēkā mūsu valstī un ko ir akceptējusi Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests, un ko intensīvais augkopības sektors ir apsolījis sabiedrībai, tai skaitā biškopjiem," skaidro V. Brusbārdis.

Negatīvā ietekme uz bitēm

Kaitējumu bitēm jāaplūko no vairākiem aspektiem – no ietekmes uz bišu saimi, uz lidojošām bitēm un biškopības produkciju. Latvijā herbicīdus un fungicīdus, izņemot insekticīdus, ir atļauts lietot dienas laikā. Tos izsmidzina uz ziedošajām augu kultūrām, līdz ar to arī bites nonāk tiešā saskarē ar šiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Pētījumi rāda, ka atliekvielas ir konstatētas biškopības produkcijā. Pasaulē veiktos pētījumos ir aplūkotas bioloģiskas izcelsmes matricas – putekšņi, bišu maize, propoliss, vasks. "Mēs novērojām, ka intensīvas darbības reģionos augu aizsardzības līdzekļi var būt klātesoši biškopības produkcijā," stāsta pētnieks V. Brusbārdis. Visaugstākā piesārņojuma klātesamība tur ir putekšņos, jau mazāk bišu maizē, bet gandrīz neiespējami to konstatēt medū. To var izskaidrot, jo bites produkciju atindē pārstrādes procesā.

Pagājušajā gadā arī Latvijā tika ievākti dati Eiropas projektā "Insignia". Deviņos punktos, kas bija dažādās vietās, tika sekots līdzi vides piesārņojumam un tā atspoguļojumam bišu saimes ligzdā.

Biškopji nav ieinteresēti ziņot

2020. gadā nav neviena oficiāli konstatēta pārkāpuma par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un bitēm, tomēr tie ir tikai oficiālie dati. Pirmkārt, šos gadījumus ir grūti konstatēt un, otrkārt, bieži bitenieki jūtas bezspēcīgi un neredz jēgu ziņot.

2019. gadā Dobeles pusē tika konstatēts pārkāpums. Biškopis ap pulksten septiņiem vakarā konstatēja, ka viņa dravas novietnē mirst lidojošās bites, kas atgriežas stropā. Iesaistot Valsts augu aizsardzības dienestu, tika konstatēts pārkāpums – augkopis neatļautā laikā ziedošo kultūru, ziemas rapsi, bija apstrādājis ar insekticīdu, lai gan to drīkst darīt tikai pēc desmitiem vakarā.

V. Brusbārdis skaidro, ka biedrības redzeslokā nonākuši daži gadījumi arī pagājušajā gadā, kad biškopji izvēlējušies neziņot. Bieži pārstāvji no Valsts augu aizsardzības dienesta ierodas tikai pēc dienas vai pat vēl vēlāk, kad konstatēt vairs neko nevar. Un iznāk, ka biškopis ir veltīgi tērējis savu laiku. "Ir vairāki gadījumi, kad cilvēki konstatē pārkāpumu un atmet ar roku. Biškopis būtībā ir kā pilsoniskais policists, kurš ziņo, gaida inspektorus, tērē savu laiku, bet beigās rezultāts ir... nekāds. Šādā aspektā skatoties, mēs redzam šo negatīvo blakni, ka cilvēki vairs nav ieinteresēti ziņot. Ja arī šie postījumi ir bijuši, biškopji par tiem nav ziņojuši un tie nav piefiksēti," skaidro pētnieks.

Saindēšanos ir grūti konstatēt

Apputeksnētājiem saindēšanos ar augu aizsardzības līdzekļiem var novērot īsu brīdi, vienu līdz maksimums trīs stundas, ja bite ir spējusi veikt ceļu atpakaļ uz savu mājvietu, bet biškopis dravas vasarā apmeklē vidēji ik pēc 10 dienām. Ja bitenieks nav uz vietas, viņš nevar novērot šīs pazīmes, vien nākamajā reizē nākas konstatēt, ka bišu saime sakritusies, bet tur nekas nav pierādāms.

Lai radītu mazāku kaitējumu gan bitēm, gan videi kopumā, jāievēro pamata normas, kuras ir noteiktas Eiropas Savienībā. Pētnieks iesaka augu aizsarglīdzekļus lietot atbilstoši likumdošanai Latvijā un pieturēties pie integrētās augu aizsardzības sistēmas: "Visā Eiropas Savienībā šī te lauksaimniecības sistēma tika ieviesta ar mērķi mazināt augu aizsardzības līdzekļu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi." Taču Latvijā šī sistēma nav līdz galam sakārtota un uzraudzīta.

Integrētā augu audzēšana balstās uz trīs galvenajiem principiem – profilaktisku aktivitāšu veikšanu, novērojumiem un tiešajiem augu aizsardzības pasākumiem ar mērķi veicināt pēc iespējas dabiskāku kaitīgo organismu ierobežošanu, samazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Katram kultūraugam tiek piemērotas tam atbilstošas augu aizsardzības aktivitātes, lauku apstrādes tehnoloģijas un monitorings. "Augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, balstoties uz pastāvīgu monitoringu, kas augkopjiem būtu jāizved visās apsaimniekotajās platībās. Tikai situācijās, kad kaitēkļi un slimību ierosinātāji vai nezāļu populācija sasniedz kritisko slieksni, lieto augu aizsardzības līdzekļus. To izmantošana ir galējā nepieciešamība, ja nav citu alternatīvu metožu un iespēju, kā glābt ražu," paskaidro V. Brusbārdis. Tomēr blakus šim te lēmumam augkopim jādara viss, lai minimizētu izmantoto līdzekļu ietekmi uz apkārtējo vidi, tostarp uz apputeksnētājiem. "Ja mēs runājam par lauku apsmidzināšanu dienas laikā ar herbicīdiem un fungicīdiem, tad tā nav integrētā augu aizsardzības sistēma," uzsver pētnieks, tomēr lauksaimnieki var pieņemt lēmumu to darīt vakara stundās pēc pulksten desmitiem, kad apputeksnētāji beiguši savu darbu. Tā būtu apkārtējo respektēšana.

 

PIEREDZE



Imants Šillers saimnieko Mazsalacas novada "Bramaņos". Viņam ir ap 150 bišu saimju, kas izvietotas vairākās vietās pašam vai radiniekiem piederošos īpašumos. Viņš piedāvā medu, bišu maizi, ziedputekšņus un bišu saimes.

Biškopis stāsta, ka viņam ir tikai pozitīva pieredze. Tā kā viņš jau ilgstoši dzīvo Mazsalacas novadā, zināmi arī apkārtējie lauksaimnieki, sarunu ceļā radusies veiksmīga sadarbība jeb katrs respektē otra darbu. "Lauksaimnieki ir pretimnākoši un nemiglo pa dienu savus laukus. Viņi zina, kurās vietās man bišu novietnes, jo arī viņiem ir izdevīgi, ka tās apputeksnē viņu laukus, kā rezultātā ražas ir labākas," stāsta I. Šillers.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis uzsver, ka, lai saimniekotu videi draudzīgāk, augkopjiem būtu jāpieturas pie integrētās augu aizsardzības sistēmas.

Andis Poga saimnieko Rūjienas novada "Laimītēs", viņa īpašumā ir ap 100 bišu saimju, kas atrodas piecās novietnēs. "Nav viegli atrast piemērotu vietu, kur izvietot stropus, jo visapkārt ir lauki. Reti kurš ir mazais lauksaimnieks, kas nelieto pesticīdus. Bez tiem jau viņi neizaudzētu nekādu ražu. Nākas bites likt kaut kur dziļi mežos. Man arī ir Rūjienā ir stropi, kur ir droši, jo tur nelieto neko. Cenšos atrast tādas vietas, kas ir tālāk no lauksaimniecības platībām, bet tā ir tāda cīņa ar vējdzirnavām," skaidro A. Poga. Biškopis saprot arī lauksaimniekus un viņu vajadzības. Pavērtējot novietņu ražīgumu, visvairāk medu varot iegūt no stropiem, kas atrodas pilsētā, kur bitēm apkārt ir ziedi pie upes, mazdārziņi un ābeles, kur doties pēc ziedu nektāra.

Viņa pieredzē nav gadījies, ka bites būtu gājušas bojā intensīvas lauksaimniecības dēļ, tomēr viņš uzskata, ka pesticīdi ietekmē bites ilgtermiņā, ar gadiem tās kļūst vieglāk ievainojamas, tām parādās dažādas slimības, tomēr to nevar tā tieši saistīt ar lauku miglošanu. "Bites jau arī nomirst kaut kur zālē. Var tikai novērot, ka bišu saimē ir atbirums, bet, kāds ir tā iemesls, to viennozīmīgi nevar pateikt," min biškopis. Viena no novietnēm ir pie lauksaimniecības platībām, kur var novērot, ka lauki tiek migloti, taču tas nav aizliegts. Tāpat stropi atrodas uz īrētām platībām, ko viņš apmeklē retāk.





Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kuldīgas novada domes vēlēšanu rezultāti:
mani nepārsteidz
mani iepriecina
ir ciešami
mani sarūgtina
liecina par stagnāciju
liecina par uzticību pārbaudītām vērtībām
ir Ingas Bērziņas nopelns
ir partiju vājuma pazīme
mani neinteresē